Ļaujot visam nosēsties (un mazliet palasot internetu), saprotu, kādēļ šī filma būs ļoti, ļoti šķeļoša (īpaši tā sauktajiem īstajiem faniem), bet šorīt pēcgarša ir laba – tā arī vakar bija laba, bet nosēžoties ir pat labāka. Es noteikti nepiekrītu visām filmas autoru izvēlēm, un arī pati filma ne līdz galam strādā kā filma (te gan bez spoileriem nesanāks, tādēļ par to vēlāk), bet es salutēju autoru jeb, precīzāk, autores – Lanas Vačovski – vēlmi un arī spēju (!) lielbudžeta supergrāvēja formātā pateikt to, ko viņa šobrīd domā un kā jūtas, tostarp par “The Matrix” kopumā un tā fanu bāzi*. Autori caur filmu jau gandrīz no paša sākuma vispār neslēpj, ko tā domā par “faniem”, un tas noteikti nav glaimojoši – domāju, ka tur slēpjas pirmais lūzuma jeb nepieņemšanas moments, kad tiem un visam, kas tiem dārgs, pārbrauc pāri ar metaforisku asfalta rulli.

Tajā pašā laikā es ļoti labi varu iedomāties tieši to pašu stāstu, kas ir šajā filmā, bet tikai bez visiem šiem… “pretrunīgajiem elementiem” (no spoilers!), jeb burtiski – klasisku turpinājumu ar Neo un Trīsvienībai, kuri atkal glābj un tiek glābti. Varam iedomāties? Varam. Taču tas būtu tieši tas “Rembo” un “Terminatora” variants, kur “vecie cilvēki pelna pensijai”, izliekoties, ka they still can. Un mēs to kopīgi un ar prieku nozākātu.

Ja arguments ir “šis nav TAS Matrikss”, tad man ir labas un sliktas ziņas – TAS “Matrikss” palika 1999. gadā (vai vēlāk, ja noskatījāties) ar mums no 1999. gada, kādi nu toreiz bijām. Šis ir 2021. “Matrikss”, kuru taisīja tie paši cilvēki, bet – mainījušies. Ja ir tik ļoti tuvs 1999. gada “Matrikss” (īpaši – ja tas jums ir vienīgais “Matrikss”), tad ar to viss ir kārtībā, ir 4K “Blu-ray”, viss ir. Bet, apzinoties, ka oriģināls ir unikāls, kā var vienlaikus no jaunā gaidīt, ka tas būs “tāds pats kā vecie” vai radīs tādas pašas emocijas, bet reizē turpinās būt oriģināls? “Resurrections” tostarp apspēlē arī šo tematu.

Taču, kad tas ir pateikts, jāatzīst arī, ka filma netiek galā ar dažām (daudzām?) lietām, tostarp ar jautājumu, kuru pati uzdod sev filmas laikā – “Kādēļ vajag turpinājumu, un ko ar to gribas pateikt?”. Domas tiek pateiktas, bet pazūd, tāpat kā personāži un to sižeta līnijas, bet… bet to mēs ar jums un visu pasauli vēl paspēsim pārrunāt daudz un dikti, jo nešaubos, ka šī būs gada skatītākā filma pēc skatījumu skaita, arī (vai – visticamāk) tādēļ, ka ASV un citās teritorijās tostarp iznāca arī “HBO Max”, un kurš tad sev atteiks iespēju noskatīties “nu, kāds tad ir tas jaunais Matrikss” un pēc tam par to publiski iepirst internetā? Iespējams, tāds arī bija autoru lielais plāns – likt cilvēkiem runāt par filmu un, cerams, tās idejām (par šo arī ir filmā).

Materiāls tiks papildināts.

“The Matrix Resurrections” jau kinoteātros visā pasaulē, arī Latvijā, kur tā ir vienīgā legālā iespēja to noskatīties. Aicinām arī uz īpašajiem “Kino Kulta” seansiem k/t “Kino Citadele” 23. un 24. decembrī: kinokults.lv/resurrections

* Kas īsti ir “Matriksa fani”? Kura(s) filma(s) ir “īstās”? Pirmā un vienīgā? Visas trīs? Sequels suck? “Reloaded” ok, bet “Revolutions” miskaste? Pat ja visas trīs taisīja vieni un tie paši cilvēki? Svarīga ir filozofija, cīņas ainas vai skaņu celiņš, pie kura dejot? Vai drēbes un saulesbrilles jeb t.s. stils? Vai viss kopā? Es esmu dzirdējis visas šīs versijas, ir trakāk nekā “Star Wars” fandomā. Get your shit together, Matrix fans!