Kā jau tas pieņemts jaunāko laiku high concept mikrobudžeta sensācijām, sīkvels “The Purge: Anarchy” pie mums nonāk precīzi gadu vēlāk pēc oriģināla – ar jauniem varoņiem, notikumiem un pārējo, kamēr vien paliek jau minētā veiksmi nesošā “augstā koncepta” ietvaros. Tā kā oriģināls man agresīvi nepatika, uz turpinājumu gāju ar ļoti lielām bažām, lai gan šī koncepta ietvaros sīkveli var un bieži vien arī pārspēj oriģinālus – un nekļūdījos!
Vispirms nedaudz filozofijas par t.s. “high concept” filmām, īpaši mikrobudžeta, kas ir karstākais pēdējo gadu kino trends (“Zāģis”, “Paranormal Activity”, tagad arī “The Purge”), jo ir absolūti niecīgs izmaksās, radoši ļoti pateicīgs (nekādas loģiskas saistības starp filmām var arī nebūt), un, ja ir uzrakta zelta ādere / pareizais skatītāju nervs, ļoti, ļoti ienesīgs, jo reiz iedarbināto lokomotīvi neapturēs pat salīdzinoši neveiksmīgs sīkvels (kurš garantēti apturēs lielbudžeta filmu ciklu; kā labs piemērs kalpo svaigais “The Amazing Spider-Man 2″). Skatītāji pēc inerces mierīgi apēdīs vēl vismaz divas, trīs daļas, un līdz tam laikam vai nu salabos to, kas labojams, vai arī klapēs to bodi ciet – galvenais ir pēc iespējas ātrāk (vismaz reizi gadā) ražot jaunu daļu!
Un, ja iepriekšējā daļa bija “The Purge Begins”, kurā bija jāskaidro koncepts (kurš ir tik vienkāršs, ka, pasniegts treilerī, nodrošināja pirmajai daļai gandrīz 90 milj. USD peļņu ar 3 miljonu budžetu), tad šajā autoriem bija brīvas rokas izpausties pēc sirds patikas, un tam viņi arī ar prieku (vai, kā saka, “atrotītām piedurknēm”) ķērās klāt – uz ekrāna valda tāda dažnedažādu panku, pārkrāsotu frīku, bandītu un citu deģenerātu anarhija, ka brīžiem liekas, ka skaties bēdīgi slavenās videospēles “Manhunt” brīvu ekranizāciju. Arī vardarbības ziņā. Atsevišķs bro love tiek nākamajam dižajam B-klases grāvējfilmu varonim (un gandrīz Stethemam) Frenkam Grillo, kurš, kā vienmēr, ir lielisks – kad beidzot sapratīs savu vietu Holivudas ekosistēmā, mūs gaidīs ikgadēji Grillo grāvēji un Stethemogrāfijai būs nedaudz jāpastumjas malā.
Un, lai gan es joprojām uzskatu, ka “The Purge” ir labākajā gadījumā nekaitīga DTV (nevis lielā ekrāna) izklaide, cepuri nost – šoreiz tiem pašiem autoriem stingri nosprausto rāmju ietvaros izdevās teicami spraigs, nikns, nervus kutinošs action trilleris. Bez šaubām (un kā jau minēju), “The Purge” mūs “priecēs” (pēdiņās un bez) vēl daudzu gadu garumā, jo šo mehānismu apturēs vien totāls intereses trūkums vai nu no publikas, vai pašiem veidotājiem, bet ne viens, ne otrs tuvākajā laikā nav gaidāms.