Recenzijas

Berlinale 2017: “The Trial: The State of Russia vs Oleg Sentsov” (2017)

Tieši šāds dokumentālais kino var atvērt acis tiem, kas dzīvo tumsā. Tikai stundu garš un maksimāli koncentrēts. Sencovs var būt stāsta varonis vai ļaundaris – to katrs izlems pats. Tiesas sēde, “neapšaubāmie pierādījumi” un situācija tiek objektīvi izskaidrota. Stāstu uztvert ir viegli, bet sagremot grūti.

17.02.2017

Vienmēr ir bijuši cilvēki, kas apstākļu sakritības rezultātā sasniedz lielus karjeras augstumus. Kāds savu pozīciju izmanto lietderīgi, cits – lai prasti apliecinātos pārējiem. Noskatīties, kā cilvēks izmisīgi apslāpē mazvērtības kompleksus, reizēm var būt uzjautrinoši. Tomēr, ja uz spēles tiek liktas citu cilvēku dzīves, tas paliek skumji un absolūti nepiedodami.

Šajā gadījumā viss negrozās tikai ap vienu cilvēku. Filmas “Process: Krievijas valsts pret Oļegu Sencovu” uzmanības centrā ir necilvēcīgs režīms, kura seja ir skumjš vīrs ar lielu varu un maz goda. Darba laikā viņam patīk piekopt ideoloģiju, kas lemta kraham. Lai izceltu savu “spēku”, par upuri kritis režisors Oļegs Sencovs. Ukrainā zināms mākslinieks, kurš izmanto savu slavenības statusu cīņā pret Krimas aneksiju. Viens no viņa lielākajiem noziegumiem ir 500 DVD kolekcija, kurā divas filmas ir saistītas ar fašismu. Stūra mājas stilā spīdzināts aktīvists tiesas priekšā apliecina, ka Sencovs ir vainīgs. Melu detektors gan saka ko citu, bet apsūdzētais tiek iesēdināts uz 20 gadiem.

Veidotāji neiet pa Maikla Mūra (“Fahrenheit 9/11”, “Bowling for Columbine”) pēdām, piedāvājot skatītājiem vienpusīgu skatījumu uz plaši aprunātu tematu. Sencovs var būt stāsta varonis vai ļaundaris – to katrs izlems pats. Tiesas sēde, “neapšaubāmie pierādījumi” un situācija tiek objektīvi izskaidrota. Daudz kas netiek parādīts, jo pēc likuma to vienkārši nevar. Tas vien izceļ lietas sūro absurdumu. Par spīti spriedumam Sencovs kameras priekšā nezaudē optimismu un aicina citus darīt to pašu. Savu nostāju viņš simbolizē ar miera žestu, kas uzdzen šermuļus. Viņš to parāda pasaulei, kurā joprojām tiek pieļauta spīdzināšana, propaganda, netaisnīgi tiesas spriedumi un jebkura cita nežēlīga izdarība briesmīga mērķa vārdā.

Tieši šāds dokumentālais kino var atvērt acis tiem, kas dzīvo tumsā. Tikai stundu garš un maksimāli koncentrēts. Stāstu uztvert ir viegli, bet sagremot grūti. Sencova arests tika veikts, lai apklusinātu tos, kas nebaidās runāt. Paņem pašu lielāko no bara, lai mazākie nobītos un līstu atpakaļ alā. Filma ir aicinājums nebaidīties. Lai cik mazi vai lieli mēs būtu, tikai tad, ja būsim vienoti, augstākais slānis būs bezspēcīgs pret mums.

Mans stāsta varonis Oļegs Sencovs, iespējams, tiks atbrīvots 2034. gadā. Viņš pašlaik Sibīrijas cietumā priekš citiem izcieš sodu par noziegumu, kuru nav pastrādājis. Ar savu rīcību viņš parāda visiem savu stipro ticību taisnīgai tiesai. Tikpat labi to nepiedzīvos, bet motivē nepadoties tos, kas vēl nav nonākuši aiz restēm, cīnoties par brīvību. Filma beidzas, bet viss turpinās. Jāķeras pie darba.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis