Režisora M. Naita Šjamalana karjera pēdējos gados ir iekrāsojusies īpaši raibās krāsās. Kamēr daži joprojām atceras viņa spožākos darbus, “The Sixth Sense” un “Unbreakable”, vairums nekautrējas izmantot izdevību, lai kārtējo reizi varētu pasmieties par režisora grūti izrunājamo vārdu vai arī atgādināt par “The Last Airbender”. Tādējādi Šjamalans jau kādu laiku Holivudā ir kā tas nelaimīgais skolnieks, par kuru var mierīgi pasmieties, jo “to tak dara visi”. Bet tas, kas mani pēdējā laikā ir interesējis – vai šis režisors vēl ir spējīgs uztaisīt kādu sakarīgu filmu?

Atceros, ka pirms diviem gadiem gāju uz “After Earth”, domādams, ka pēc tam visiem varēšu stāstīt, ka esmu redzējis Šjamalana pēdējo filmu uz lielā ekrāna. Pēc “The Visit” noskatīšanās jāsaka, ka es ļoti ceru, ka šī nebūs pēdējā Šjamalana filma, jo tā mani pārsteidza teju vai visos iespējamos veidos. Tas nav ne tikai liels solis augšup šī režisora karjerā, bet arī viena no labākajām lietām, kas notikusi ar found footage žanru… pat grūti iedomāties, cik ilgā laika posmā. Skatoties “The Visit”, tiešām ir sajūta, ka tur viss notiek pa īstam un ir filmēts ar galveno varoņu kamerām. Filmā izpaliek gan tizli skaņu efekti (jump scares!), gan arī pēcapstrādes procesā pielikta mūzika, kas atņem jebkādu ticamības sajūtu.

Neiztrūkstošas ir arī daudzas Šjamalanam raksturīgās lietas – īpaši baisi un neomulīgi tēli (līdzīgi kā “The Happening”, tikai šoreiz tie nešķiet smieklīgi) un, galvenokārt – ļoti pārdomāts un lieliski uzbūvēts stāsts. Protams, beigās ir arī kāds negaidīts stāsta pavērsiens, kas ļoti iepriecina, jo pēc tam tāpat var analizēt filmu un viss joprojām šķiet loģiski. Tas ir kaut kas, ko šis režisors skatītājiem nav spējis piegādāt kopš 2002. gada “Signs”.

“The Visit” kalpos kā lielisks piemērs citām found footage šausmenēm, kuru veidotājiem pēdējā laikā īpaši neiet ar loģisko domāšanu un izpratni par žanru kā tādu. Un neaizmirsīsim, ka mums vajadzētu būt pateicīgiem, ka pēc neskaitāmiem gadiem un sūdīgām filmām, citplanētieši beidzot mums ir atdevuši atpakaļ veco M. Naitu Šjamalanu. Atliek cerēt, ka arī nākotnē viņš mūs turpinās pārsteigt ar šādām filmām, kas visā savā garumā izceļas ar attapību un ļoti pedantisku režiju. “The Visit” jau uz ekrāniem.

Filmas vērtējums: 4/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv