Kā jau katru supervaroņu filmu turpinājumu, arī šo gaidīju ar lielu interesi un tai pašā laikā arī ar lielu skepsi, domādams – kā tad šoreiz Marvel un gīku dievs Džoss Vīdons pārsitīs iepriekšējos “Atriebējus” un arī citas Marvel Cinematic Universe filmas?
Tonijs Stārks, Dzelzs Vīrs, pieredzējis citplanētiešu uzbrukuma postu, saprot, ka viņš un visu Atriebēju kopējā spēka tomēr ir par maz, ja nākas saskarties ar līdzīgiem pretiniekiem. Tādēļ Stārks, apvienojot spēkus ar Brūsu Banneru, neiznīcināmo Halku, izdomā radīt Ultronu – miera uzturēšanas programmu, kas novērsīs uzbrukumus pirms to rašanās. Tomēr, kā jau parasti, viss neiet kā ieplānots, un Ultrons vēršas pret saviem radītājiem un Atriebējiem. Tad nu Stārkam un pārējiem Atriebējiem jācenšas apturēt maniakālā mašīna, kamēr pasaule nav patiešām novesta līdz… nu… Ultrona laikmetam.
Pirmo “Atriebēju” lielākā vājība, manuprāt, bija tās stāsts, kas neizcēlās ne ar oriģinalitāti (ak nē, zemei uzbrūk citplanētieši… ATKAL), ne ar kaut kāda veida pārsteidzošiem sižeta pavērsieniem (Koulsons tomēr ir dzīvs… vai arī nav?!?). Zināmā mērā šī filma izlabo vecos grēkus, jo sižets vairs nav tik vienkāršots, tēlu skaits ir dubultojies (Dvīņi, Ultrons, Vīzija un gandrīz visi atbalsta tēli no iepriekšējām filmām). Nav arī vairs sen jau sen novazātā „labie noķer ļauno, bet viņš uz to bija cerējis” klišeja.
Titulļaundaris Ultrons, lai gan nav pats oriģinālākais nelietis-mašīna, tas tomēr izceļas starp saviem sāncenšiem ar melno humora uzjūtu un uzspēlētajām grimasēm. Lai gan fiziski Ultrons nav īpaši spēcīgs pretinieks Atriebējiem (Stārks viens pats bez liekām problēmām iznīcina Ultrona otro formu), viņa spēja manipulēt apkārtējos ir tieši tas, kas viņu padara par neapturamu iznīcības spēku. Līdzīgi kā komiksu Ultrons arī šī tēla filmas versija daudzus žestus un izteicienus ir pārņēmusi no sava radītāja – filmā Tonijs Stārks, komiksos Henks Pims. Arī gribētos piebilst, ka īsti nesaskatīju problēmas ar Ultrona pēc daudzu domām sasteigto rašanos – tāpat jau bija skaidrs, ka viņš kļūs ļauns un vērsīsies pret saviem radītājiem; neuzskatīju par nepieciešamu to vilkt garumā.
Domājams, ka izcelt vajadzētu „Hulkbuster vs Hulk” cīņas ainu, kas ir daļēji iedvesmota no nesenā „Tērauda vīra” iznīcības ziņā, bet ar lielāku humora devu. Izskatās, ka Vīdons ir arī ņēmis vērā fanu sašutumu par to, ka lielu daļu no pirmās filmas Vanagacs tēls pavadīja zem Loki prāta kontroles, tāpēc šoreiz Vanagacs ir atgriezies, lai parādītu, ka tomēr nav tik bezjēdzīgs, kā interneta troļļi viņu ir uztaisījuši. Viņam arī ir ticis filmas episkākais citāts un maziņa atsauce uz iepriekšējās filmas ķibeli.
Šķiet, ka nevarēšu naktīs mierīgi gulēt, ja tomēr neizliešu žulti par to, kāpēc filmas apakšnosaukums „Ultrona ēra” šķiet neatbilstošs. Komikss „Ultrona ēra” savu nosaukuma ieguva tāpēc, ka visa tā sižeta līnija vijās ap to, ka visu pasauli jau ir pārņēmis Ultrons un lielu daļu varoņu viņš jau ir iznīdējis – es domāju, ka tādu lietu pavisam noteikti var nosaukt par Ultrona ēru, bet filmā, neieejot detaļās, nekas tāds nenotiek, un tāpēc uzskatu, ka filmai atbilstošāks nosaukums būtu bijis „Ultrona ēras sākums… un beigas”.
Viens no filmas lielākajiem trūkumiem ir pārāk lielā paļaušanās uz nākamo daļu tīzošanas, bez liekas sižeta spoilošanas – Tors pusi no laika, kamēr atrodas uz ekrāna, pavada bļaustīdamies: „Čaļi, neaizmirstiet, ka būs Atriebēji 3!!!!”, un gandrīz katra konfrontācija starp Kapteini un Stārku beidzas ar sajūtu, ka Marvel mūs iesilda nākošā gada „CivilWar” (vai arī mini-Atriebējiem, sauc kā gribi, bet Kapteiņa Amerikas turpinājums tas tiešām nav). Līdz ar to filma zaudē neatkarības kvalitāti, un tā vairāk šķiet kā kārtējā sērija no MCU seriāla, nevis kā filma, kuru varētu skatīties jebkurš bez jebkādām zināšanām par filmām, kas jau bijušas.
Nobeigumam, ja man nāktos vērtēt filmu, domāju, ka tai liktu četras Ultrona robota galvas no piecām, jo kurā gan citā filmā tev būs iespēja ieraudzīt Dzelzs Vīru sitam Halku un tai pašā laikā pie sevis sakām: „Go to sleep, go to sleep, go to sleep, go to sleep…”.
Namejs Ercums, īpaši Kinoblogeri.lv