Filma “Vatican Tapes” pārstāv īpatnējo, bet vienmēr gaidīto šausmu kino apakšžanru “par eksorcistiem” – tā kā kinoteātros šonedēļ veselas 2 (!) filmas par sātana izdzīšanu vienlaikus, tad šoreiz par to labāko no tām! Kas gan nebūt nenozīmē, ka tā ir laba…

Bez sava žanra, filma primāri interesēja sava veidotāja dēļ – Marks Neveldīns ir viena puse no šaurās aprindās leģendārā dueta Neveldine/Taylor, jeb filmu “Crank”, “Crank: High Voltage”, “Gamer” un “Pathology” autori, scenāriju autori un režisori, kā nu sanāk  (“Ghost Rider: Spirit of Vengeance” apzināti izlaidīšu). Filma “Vatican Tapes” pierādīja, ka, strādājot ar svešu ideju un scenāriju (kurš, starp citu, 2009. gadā figurēja slavenajā “Black list” jeb Holivudas labāko neuzfilmēto scenāriju sarakstā – fun fact #1), Marks Neveldīns zaudēja absolūti visu to neprātīgo enerģiju un iztēli, kura tik ļoti izcēla viņa iepriekšējos darbus un padarīja tos par kulta filmām (cerams, ka ne uz visiem laikiem un nav arī pieaugšanas sindroms, kā Rodrigezam – ne visi var būt Skorsēzes vai Milleri un trakot arī savos septiņdesmit) . Vai arī vienkārši par radošumu atbildēja labā puslode, jeb Brajens Teilors (tas, kurš Taylor iekš Neveldine/Taylor), jo, profesionāli safilmēta un meistarīgi samontēta, filma nepiedāvā absolūti neko jaunu, kas žanrā jau nebūtu redzēts iepriekš (interesanti, ka sākotnēji tā bijusi domāta kā found footage filma, bet tad, pēc Neveldīna lūguma, “normalizēta” – fun fact #2).

Un labāk būtu bijusi, goda vārds – tieši “normalitāte” jeb viduvējība, cenšanās izpatikt visiem (šoreiz burtiski, jo filma ir PG-13 reitinga ietvaros, “Demonu varā” vismaz ir ciets R) ir galvenā kino problēma. Salīdzinot ar nesenajiem žanra pārstāvjiem, noteikti nāk prātā lieliskā (jā!) “Deliver Us from Evil”, kur eksorcisms tika sajaukts ar policijas trilleri CSI stilā, bet no found footage filmām visspilgtāk ar ļauno garu izdzīšanu izcēlās “Devil’s Due” – arī slikta filma, bet tā vismaz centās. Bet te ir korekti uzfilmēti, bet tik paredzami (un absolūti ne-biedējoši) notikumi, kuriem pa vidu ar apjukušu sejas izteiksmi maisās labi, godalgoti aktieri (Maikls Penja, Džimons Honsū) un ar treknu jautājuma zīmi beigās – ne jau tādēļ, ka ambigious nobeigums, bet gan tādēļ, ka visu galveno pietaupīja nākamajai daļai, kura diez vai taps…

Novēlu Markam Neveldīnam pārstāt tērēt savu un mūsu laiku, izpīpēt miera pīpi ar radošo partneri un turpināt priecēt mūs ar kaut ko patiešām pozitīvi traku un neparastu, vai tas būtu plānotais “The Warriors” rīmeiks, vai kaut vai šīs pašas tēmas krustojums ar dueta labāko darbu. “Crank 3: Stath out of Hell!”, kur Stethemam tiek nozagta dvēsele, un viņš burtiski iziet caur 9 elles lokiem, lai to atgūtu, beigās cīnoties ar pašu Luciferu (protams, ar motorzāģiem)… to gan es noskatītos! Un, ko tur liegties, jūs arī!

Bet “Vatican Tapes” kinoteātros no 31. jūlija!