Šī gada lieliskākos kino piedzīvojumus apkopojuši esam – šogad kopumā nosaucām 38 dažādas filmas, kas iekrita sirdīs un iespiedās atmiņā vairāk par citām. Bet nu laiks atkārtot vienu no pagājušā gada interesantākajiem un strīdīgākajiem rakstiem – nu katrs parunāsim par filmām, kuras mūsuprāt, šogad ir bijušas nepelnīti nenovērtētas, kā arī kuras saņēmušas pārāk daudz uzmanības, nekā tām būtu pienācies.
Jūsu uzmanībai – gada nenovērtētākās un pārvērtētākās filmas!
Alvis Gļeba
✓ Pirms gada rakstīju, ka Maikla Beja “pēdejie” “Transformeri”, tad nu šogad rakstīšu, ka – “Venoms”! Dziļi aizkustinošs un iedvesmojošs stāsts par kādu trauksmainu vīru, kura dzīvi negaidīti un uz visiem laikiem izmaina viņā iemiesojies parazīts no citas planētas! Visvairāk mani šajā filmā noteikti pārsteidza “bromance” starp Ediju Broku un Venomu. Tomēr pats svarīgākais ir tas, cik ilgi šī filma neizkrita no mana prāta pēc tam, kad to biju noskatījies. Patiešām negaidīti iedvesmojošs komerciāls produkts.
Vēl pie nenovērtētākajām arī gribētos pieminēt: “Akvamens” (vairāk kritiski nekā komerciāli), “Fokstrota” (vairāk komerciāli nekā kritiski) un “The World Is Yours” (vairāk tādēļ, ka jauns režisors un filma iznāca uzreiz “Netflix”).
X Kamēr pasaule grimst padibenē, tikmēr māksla iet uz augšu. Arī man personīgi nav sanācis noskatīties ko tādu, kas citiem ļoti patika, bet pašam ļoti ne. Bet, ja tā padomā, neērtu pēcgaršu noteikti sagādāja “Netflix” produkts “The Other Side of the Wind”. No vienas puses, ārkārtīgi interesants projekts, kas godā leģendāru režisoru, bet, no otras puses (un piebilstot, ka līdz šim neesmu redzējis “Pilsoni Keinu”), neviens man neiestāstīs, ka pats Orsons Velss šo filmu beidzot ir pabeidzis. Tiesa, to sakot, atmiņā ataust, piemēram, Alehandro Hodorovska “Dune”. Beigu beigās jāatzīst, ka “The Other Side of the Wind” pavisam noteikti varētu atvērt durvis uz jaunām, vēl nezināmām iespējām. Mākslīgā intelekta radīts Hičkoks, piemēram? Balstīts uz jūsu iepriekšējiem skatījumiem, protams.
Augusts Barkovskis
✓ “Fahrenheit 11/9″ – ir jau gana daudz ziņu virsrakstu par Trampu, kas ikdienā atgādina, cik viss ir slikti. Kāpēc vēl doties uz kinoteātri, lai redzētu to pašu divu stundu garumā? Atbilde viena – Maikls Mūrs. Subjektīvs, skandalozs, bet vienmēr “pa ķeksi”, pastāstot to, kas paslīdējis garām. Bez laimīga nobeiguma arī neatstās – ievieš skatītājos cerību, ka kādu dienu viss atkal būs labi un šos laikus atcerēsimies kā ļaunu murgu.
X “Avengers: Infinity War” – jenots satiek Toru, Vakandas iedzīvotāji atspārda kosmiskus ambāļus, sekundāri varoņi izgaist cerībā, ka kādam rūpēs… Vairumam gada, ja ne pat desmitgades notikums, bet dažiem – liela tukšuma un izniekota laika sajūta. Atriebēju apvienošanās pierādīja, ka tik daudzi spēcīgi varoņi var paspīdēt košākās krāsās, kad ekrāns ar nevienu nav jādala.
Līva Spandega
✓ Lai gan kritiķu augsti novērtēta, Deimiena Čazela filma “First Man” par pirmajiem cilvēku soļiem uz Mēness nepelnīti paslīdēja garām vispārējai uzmanībai. Varbūt filmas tēma nelikās gana “seksīga” – sak, cik var skatīties tās biogrāfiskās filmas? Bet kļūda – jo Čazels kopā ar komandu, kurā ietilpst arī fantastisks Raiens Goslins Nīla Ārmstronga lomā, rakās dziļāk par parastu cilvēka dzīves faktu atstāstu. Turklāt aina ar “Apollo 11” nolaišanos uz Mēness bija pelnījusi, ka to redz uz vislielākā iespējamā ekrāna.
Godpilns pieminējums: mūsu platuma grādos filma bija skatāma tikai “Netflix” platformā, kā rezultātā fanfaras ap to netika saceltas tik lielas, kā tā būtu pelnījusi, bet arī Aleksa Gārlanda “Annihilation” skaitāma pie darbiem, kuri šogad palika ne līdz galam nenovērtēti.
X Ari Astera šausmu un psiholoģiskā terora filma “Hereditary” nebūt nav slikta filma – tā ir pat ļoti laba šausmene, kas žanra entuziastiem un ne tikai sagādā daudz interesantu notikumu pavērsienu un vienkārši baisu ainu. Turklāt Tonijas Koletes sniegumu šeit var raksturot tikai un vienīgi kā “!!!!”. Bet filma nav arī tik lieliska ar diezgan vājām beigām, kuras, šķiet, ir tādas, kādas tās ir, tikai tāpēc, ka ātrumā neko citu (t.i., interesantāku) nebija iespējams izdomāt. Ar 3/4 ļoti labas filmas nepietiek, lai visu veikumu sauktu par izcilu.
Negodpilns pieminējums: “Bohemian Rhapsody”, bet par to jau reiz pateicu visu, ko domāju. Vienkārši nē.
Reinis Važa
✓ “Upgrade” – ļoti simpātisks mazbudžeta “sci-fi” trilleris režisora Lī Vanella izpildījumā. Vanells lielākoties karjeru saistījis ap šausmu žanra filmām, bet šeit viņam izdevies radīt aukstu, efektīvu, aizrautīgu, kinētisku “action” ainu pilnu filmu, kurā viegli un plūstoši savijās vairāki žanri. Iesaku novērtēt pašiem.
X “The Black Panther” – visnotaļ prasta, bezemocionāla, veidota pēc ierastā “Marvel” filmu šablona, nesniedzot neko jaunu un svaigu. Iespējams, izbaudīt filmu traucēja lielais haips, kas bija ap filmu pirms tās iznākšanas. Neļaujiet sevi apmuļķot ar visiem filmas panākumiem, kultūras fenomenu (kā tā tiek dēvēta ASV), nominācijām “Zelta globusiem”, tostarp iegūstot nomināciju kā labākājai filma (WHAT?!?!) utt. Filmas laikā aizmigu aptuveni sešas reizes, ieskaitot filmas beigu kautiņu – filmas kulminācijas laikā. Ar to viss ir pateikts.
Sergejs Musatovs
✓ “Luz” — maza studentu filma, kas pārņem skatītāju savā weird pasaulē un neatlaiž līdz pašām beigām.
X “Bohemian Rhapsody” — Vikipēdijas raksta ekrānizācija.
Sergejs Timoņins
✓ “Suspiria” – šim vajadzētu stāvēt līdzās tādiem rīmeikiem kā Mārtina Skorsēzes “Cape Fear”, Braiena de Palmas “Scarface” un Džona Kārpentera “The Thing”, t.i., filmām, kuras ir labākas par oriģinālu, tā vietā ir ignorēšana ar retiem sajūsmas spiedzieniem tumsā.
Godpilns pieminējums nr. 1: “Overlord” – salīdzināšana ar “Nazisploitation” žanru (jāatzīst, ka pielikām tur arī savu artavu) izdarīja filmai lāča pakalpojumu, jo tas nav “B movie”, tas nav “nazi-zombie movie”, bet gan brīnišķīgs un spraigs trilleris par kara un slepeno eksperimentu tēmu. Tādus vairs netaisa un, visticamāk, netaisīs.
Godpilns pieminējums nr. 2: “A Simple Favor” – daudzi noteikti iemeta “ai, kaut kāds “chick flick”” kastē, bet, ja visas “chick flick” būtu šādas, šis apzīmējums nozīmētu kaut ko pavisam citu. Feins kino nieciņš, kurš patiesībā nav nieciņš.
X “Bohemian Rhapsody” – bez šaubām, piemērs, kur pat adekvāti cilvēki nespēj nošķirt ģeniālu mūziku no filmas, kas ir diezgan patālu no ģenialitātes.
Negodpilns pieminējums nr. 1: “Black Panther” – patika, taču filmai ir par daudz mīnusu, lai tā būtu tik ļoti cildināta. Lai gan nemīl jau filmu, mīl varoni un idejas, kuras tas reprezentē.
Negodpilns pieminējums nr. 2: “BlacKkKlansman” – neslikta galvenā varoņa aktierspēle, nomācoša moralizēšana un klaji meli apvienojas Spaika Lī daudz-par-garu garajā pseidobiogrāfiskajā drāmā. Bet to grūti pamanīt aiz iespaidīgā afro!
Īpašā GADA VILŠANĀS (filmas, kuras ļooooooti gaidīji, bet čiks vien sanāca): “The Predator”, “Hold the Dark”
Uldis Burkevics
✓ “The Death of Stalin” – varbūt kļūdos, bet šķiet, ka šī filma tika “paslaucīta zem paklāja”. Vai tas būtu sava temata, melnā humora vai citu iemeslu dēļ, par to lai spriež cilvēki, kas nepirka biļetes.
X “Black Panther” – līdzīgi kā ar pagājušā gada “Wonder Woman”, filma, kas gluži nepaceļ latiņu māksliniecisku izpausmju dēļ, bet vairāk izpelnās atzinību ar drosmi runāt par sociāli aktuālām tēmām.“Venom”!!!!!! – svītrojam “Melno Panteru”, jo atcerējos par “Venom” – filma ar viduvēju scenāriju, viduvējiem personāžiem, viduvējiem specefektiem un ļoti nevietā lielisko Tomu Hārdiju ir ienesusi kaudzi piķa un kļuvusi par daudzu “dumpinieku” iemīļotāko supervaroņu filmu līdzās Dedpūlam.
Zane Timoņina
✓ “Private Life” – dzīvs, sirsnīgs un nesaudzīgi patiess kino, kas ārkārtīgi asprātīgā veidā seko grūtībām kāda pāra, kas vēlas tikt pie bērna, kopdzīvē. Vienlaikus smeldzīga un fantastiski aizkustinoša, “Private Life” noteikti ir viena labākajām 2018. gada filmām šībrīža “Netflix” piedāvājumā.
X “Bohemian Rhapsody” – neticami šabloniska, biogrāfiskā žanra klišeju pārsātināta un (man personīgi) emocionāli tukša filma, kas nekādā mērā nedara godu tās galvenā varoņa pārpasaulīgajai harizmai un arī “Queen” izcilajai mūzikai.
