“Netflix” Latvijas platuma grādos pieejams jau teju gadu, un šajā laikā entuziasms par pasaulē tik ļoti populāro straumēšanas servisu dažam labam jau varētu būt nedaudz noplacis. Kāpēc? Iemesli tam var būt dažādi, tostarp arī, protams, 30 dienu bezmaksas izmēģinājuma perioda iztecēšana, taču dažkārt arvien pieaugošajā “Netflix” saturā gluži vienkārši ir grūti izvēlēties savai gaumes piemērotāko filmu/seriālu. Visi jau noteikti esam atskatījušies “House of Cards”, “Making a Murderer”, “Marvel” seriālus, kā arī pēdējo lielo hitu “Stranger Things”. Pinkšķēt “Gladiator” noslēgumā un desmito reizi skatīties un nerunāt par “Fight Club” arī nešķiet vairs tik vilinoši.
Okay, godīgi sakot, mākslas filmas, labas vai sliktas (tostarp arī abas “G.I. Joe” ekranizācijas – viena pat esot laba…), “Netflix” ir pārpārēm, un šai tēmai būtu nepieciešams atsevišķs, daudz apjomīgāks raksts (kaut kas līdzīgs šim), tāpēc šoreiz iesāksim ar visnotaļ labām un jūsu uzmanības vērtām dokumentālajām filmām. Nē, Ārnolda “Pumping Iron” neiekļuva šajā sarakstā, jo (es ceru, ka) to ir jau paguvusi noskatīties lielākā daļa sevis cienošu kinomīļu (Nē? Get outta here!). Mēģināsim arī izvairīties no seriālu/doķeņu hibrīdiem, piemēram, minētā “Making a Murderer”, “Cosmos” vai “An Idiot Abroad”, sarunāts? Aiziet!
Hoop Dreams (1994)
Nereti ierindota starp visu laiku labākajām dokumentālajām sporta filmām, kā arī neapšaubāmi viena no labākajām 1994. gada filmām in general. “Hoop Dreams” vairāku gadu garumā seko līdzi diviem jauniem Čikāgas basketbola censoņiem un viņu ceļam pretim sasniegumiem laukumā, pastiprināti pieskaroties arī rases, izglītības un sociālās nevienlīdzības jautājumiem. Galvenais ieteikums – nebīstieties no filmas garuma (~170 min.), jo, noskatoties “Basīša sapņus”, var nākties vēlēties, kaut tie nekad nebeigtos (zinu, cheesy).
Indie Game: The Movie (2012)
Sandensas kinofestivāla laureāte “Indie Game: The Movie” ļauj mums ielūkoties dažādu neatkarīgo datorspēļu tapšanas procesā, kā arī just līdzi to izstrādātājiem un viņu pārdzīvojumiem. Noteikti uzrunās pat visskeptiskākos geimeru nīdējus, jo filma būtībā vairāk koncentrējas uz cilvēku neatlaidību, upurēšanos un vēlmi īstenot savus sapņus par katru cenu, un radošajām krīzēm (un to pārvarēšanu). Īpaša pievienotā vērtība noteikti būs tiem, kuri savā dzīvē saskārušies ar tādām datorspēlēm kā “Braids”, “Super Meat Boy” vai “Fez”.
Raiders!: The Story of the Greatest Fan Film Ever Made (2015)
Filmas nosaukums tik tiešām nemelo, jo kā gan citādi var raksturot trīs bērnības draugu fanātisko ideju tālajā 1982. gadā pilnībā, kadru pa kadram rīmeikot leģendāro Stīvena Spīlberga “Raiders of the Lost Arc”? “Raiders!” dokumentē šīs trakās idejas pirmsākumus un filmēšanas aizkadrus, vienlaikus atskatoties uz grūtībām un problēmām, kādas vairāku vasaru garumā piemeklēja filmas veidotājus. Lielisks stāsts par filmu veidošanas burvību, draudzību, mīlestību un bērnības sapņu īstenošanu (gandrīz vai skauž, ka man mazotnē kas līdzīgs neienāca prātā… bet varbūt labi vien ir).
Biggie & Tupac (2002)
Zinu jau zinu, ka sazvērestības teorijas par Tupaka un The Notorious B.I.G. nāvēm šobrīd varētu interesēt tikai retajam, taču britu režisora Nika Brūmfīlda (“Netflix” atrodama ne viena vien viņa doķene) versija par mīklainajam apstākļiem ap šiem notikumiem varētu raisīt padziļinātas pārdomas. Protams, “Biggie & Tupac” varētu šķist kā filma, kas paredzēta noteiktai/ierobežotai auditorijai, tomēr tā nebūt nav, un lielu lomu tajā spēlē pats filmas veidotājs, kurš ar hiphopa pasaules hierarhiju iepazīstas un kļūst ieintriģēts šķietami tikai filmas tapšanas gaitā.
Twinsters (2015)
Apbrīnojams stāsts par divu bērnībā šķirtu māsu atkalsatikšanos pēc 25 neziņas pilniem gadiem. “Twinsters” ne tikai soli pa solim dokumentē visus procesus, kādiem abām galvenajām varonēm bija jāiet cauri, lai šis neticamais notikums vispār tiktu īstenots, bet arī pievērš uzmanību abu varoņu augošajai mīlestībai vienai pret otru, ko ar katru kadru var izjust arvien vairāk. Priekšplānā tiek izcelta arī sociālo tīklu, bez kuriem šo dažādos kontinentos dzīvojošo meiteņu satikšanās nemaz nebūtu bijusi iespējama, pieaugošā loma mūsdienu sabiedrības savstarpējā saskarsmē.
What Happened, Miss Simone? (2015)
Nina Simone, figūra, tā teikt, larger than life, un viņas ceļš pretī slavas zenītam. Spēcīga kā Simones personība un intīma kā viņas mūzika, “What Happened, Miss Simone?” apburs ne tikai ar pašas dziedātājas personības izpēti un tās atspoguļojumu, bet arī ar iepriekš nedzirdētiem ierakstiem un iespaidīgajiem koncertu un interviju arhīviem. Nešaubīgi uzrunās arī tos, kuri ar Simones (un citu soul/džeza mūzikas pārstāvju) daiļradi ir uz kārtīgu “jūs”. Pēc filmas noskatīšanās sniegt atbildi uz nosaukumā minēto jautājumu gan joprojām būs grūti.
The Wolfpack (2015)
Stāsts par visu dzīvu izolētā Manhetenas dzīvoklī nodzīvojušiem brāļiem, kuru vienīgais kontakts ar ārpasauli ir bijis caur televīzijā un filmās redzēto. Puiši gan tāpēc nemirst aiz garlaicības, tieši otrādi – šie “vilki” ir dedzīgi kinomīļi, savā saspiestajā dzīvoklī radot ne vienas vien Holivudas filmas rīmeiku, tādējādi aizbēgot no pārdomām par vientulību un atsvešinātību no pārējās pasaules. Skumji un savādi, smieklīgi, bet aizkustinoši, “The Wolfpack” tikai kārtējo reizi apliecina kino spēku un tā nepieciešamību mūsu dzīvēs.
__
“Netflix” piedāvājums dokumentālo filmu nodaļā, līdzīgi kā pārējais saturs, aug ar katru dienu, tomēr joprojām ar nelielu skaudību nākas skatīties uz citās valstīs pieejamā materiāla klāstu. Protams, visam savs laiks, un gan jau arī līdz mums nonāks visas (visas) foršākās filmas, tāpēc pagaidām skatīsimies to, ko dod, nebrēksim un gaidīsim savu kārtu. Noteikti gaidām arī jūsu komentārus par vēl citām pieminēšanas vērtām doķenēm.
