Šajā pavasarī HBO un “Game of Thrones” fani svin kādu zīmīgu jubileju – “The Iron Anniversary” jeb Dzelzs gadadienu, kas nozīmē, ka kopš pirmās sezonas pirmizrādes ir pagājuši veseli 10 gadi! Jā, tik tiešām tas bija nu jau tālajā 2011. gadā, kad seriālu pasauli pārņēma Džordža R. R. Mārtina grāmatu sērijas (ko viņš joprojām tā arī nav pabeidzis) ekranizācija, kas bija un joprojām turpina būt absolūts fenomens un kura popularitātei pielīdzināties spēj reti kas. Par spīti tam, ka varbūt reizēm seriālam gāja kā pa celmiem un fanu sirdis uz beigām dažreiz tika salauztas pamatīgi, lūkojoties atpakaļ, tomēr ir bijis daudz izcilu sēriju, kuru atmiņās paveldzēties.
No “Game of Thrones” pasaules mēs gan pēc pēdējās sezonas noslēguma atvadījāmies tikai uz laiku (prīkvels “House of the Dragon” jau ir paspējis izlaist pirmās bildes), bet to, vai kādam izdosies vēlreiz sasniegt tādus augstumus, kādus sasniedza “Troņu spēle” tās vislieliskājos brīžos, rādis laiks.
Bet, lai pasvinētu šo dzelzs jubileju, piedāvājam 10 neaizmirstamāko “Game of Thrones” sēriju izlasi – sarindotas hronoloģiskā secībā, nevis topā, jo izvēlēties starp tām būtu pārāk grūti. Tad nu ķeramies klāt!
P.S. Savukārt atgriezties Vesterosā un tās karaliskajās kaislībās ar “Troņu spēles” atkārtotu nobindžošanu allaž varat LMT Viedtelevīzijā, kur pieejamas pilnīgi visas seriāla sezonas un sērijas.
“Winter Is Coming” (1. sezonas 1. sērija)
Patīkami pārskatīt, kā tad viss sākās – kad zāle bija zaļāka, zobeni spožāki, visi iemīļotie varoņi vēl tik jauni (un dzīvi), Stārku ģimene arī kuplākā sastāvā un vēl nezina, kas viņus gaida. Arī skatītāji ne.
Šobrīd to ir grūti iedomāties, bet pirmā “Troņu spēles” pilotsērijas versija bija tik briesmīga, ka tikusi gandrīz pilnībā pārfilmēta, bet oriģinālu neviens (izņemot HBO dižgarus) nav redzējis. Pēc pamatīgas pārstrādes “Winter Is Coming” bija gatava atrādīties skatītājiem un… joprojām ir viena no spilgtākajām seriāla sērijām un viena no visu laiku labākajām pilotsērijām (kopā ar “Lost” un “Twin Peaks”), kura meistarīgi ieved skatītāju tam pavisam jaunā un vēl nezināmā pasaulē, tajā pašā laikā neesot tikai ekspozīcija vien.
Sākumā ir mazliet grūti iegaumēt visus personāžus (vai tikai mums pirmajās sērijās likās, ka Teons ir viens no Stārkiem?), bet sērijas sākums, kurā mēs pirmoreiz redzam “The White Walkers” (jā, mēs tos redzam jau seriāla pirmajā sērijā!), joprojām ir suspense un šausmu paraugstunda. Un, protams, neaizmirstamais – “The things we do for love!”
“Blackwater” (2. sezonas 9. sērija)
Iespējams, pirmā sērija, kurā mēs redzējām “Troņu spēles” milzīgo kauju potenciālu – ja līdz šim seriāla cīņas aprobežojās ar divkaujām, bet visas lielās kaujas norisinājās kaut kur “aizkadrā”, tad šeit mēs pirmoreiz redzam masīvu sadursmi starp divām karojošām pusēm. Tā gan beidzas, vēl īsti nesākusies – Stanisa Barateona pārdrošais uzbrukums galvaspilsētai tiek apturēts ar tik mežonīgu sprādzienu, kādu TV pasaule iepriekš vēl nebija redzējusi. Un tomēr, neskatoties uz visiem specefektiem, atmiņā vislabāk paliek tieši cilvēcīgais konflikts – par spīti Tiriona Lanistera stratēģiskajai ģenialitātei, visus laurus plūc viņa tēvs Taivins. Tas viņam vēl atspēlēsies…
Sērijas režisors Nīls Māršals (“Dog Soldiers”, “The Descent”) vēlāk izcelsies ar vēl iespaidīgākām sērijām, bet šeit varēja iemēģināt roku un arī parādīt mums, ko vēl mēs varēsim sagaidīt.
“The Rains of Castamere” (3. sezonas 9. sērija)
Ak, šī leģendārā “Red Wedding” sērija, par kuru ir dzirdējuši pat tie, kuri seriālu nav skatījušies – un šīs sērijas dēļ nekad arī neskatīsies!
Pat zinot, ar ko viss beigsies, pat zinot, ka nebūs labi… neviens “Zāģis” vai “Šausmas Gobu ielā”, vai vēl kas cits mūs nevarēja sagatavot Edmura Talija un Voldera Freja meitas laulībām. Un joprojām nav skaidrs, kas ir sāpīgāk – redzēt iemīļotos personāžus mirstam vai skatīties uz tiem visu sēriju, zinot, kāds liktenis tos sagaida. Vai arī tas, ka šī ir pēdējā sērija, kurā redzam izcilo Mišelu Fērliju, kuras atveidotā Ketlīna Stārka bija Stārku (un, iespējams, arī visa seriāla) sirds. Grāmatās viņas stāsts gan turpinājās ar uzviju, tā ka – varbūt jālasa?
Sērija, kurā pirmoreiz spilgti parādījās Remzija Boltona nežēlība, mums deva arī vienu no emocionālākajām seriāla dziesmām – klausāmies un klusībā raudam.
“The Lion and the Rose” (4. sezonas 2. sērija)
“Red Wedding” seko “Purple Wedding” jeb prieka sērija, jo pārmaiņas pēc nogalināts tiek visu nīstais, nevis mīlētais personāžs! Sīkais smerdelis Džofrijs tiek noindēts (hurrah!), Tirions tiek turēts aizdomās un bēg, bet varas kauliņi mainās ja ne uz visiem laikiem, tad vismaz līdz seriāla beigām noteikti.
Šķiet, ka šis ir īpašs seriāla veidotāju un arī Džordža R. R. Mārtina cinisms un arī meistarība – likt mums priecāties un svinēt četrpadsmitgadnieka (lai cik ļauns viņš arī būtu) nāvi, lieliski apzinoties, cik slikti tas ir. Tepat arī redzam, ka šķietami nosvērtie un mierīgie Taireli Olennas un Mārdžorijas personā ir tieši tādi paši manipulatori kā pārējie kāzu viesi.
“The Mountain and the Viper” (4. sezonas 8. sērija)
Mūsdienās mēs viņu vislabāk pazīstam kā “The Mandalorian” (bet drīzumā arī HBO seriāla “The Last of Us”) zvaigzni, bet savulaik Pedro Paskāls ļoti spilgti sevi pieteica kā Oberins Martels, virtuozs cīnītājs un kaislīgs atriebējs. Un viens no ceturtās sezonas (un, ko tur liegties, visa seriāla) spilgtākajiem un prātā paliekošākajiem personāžiem – diemžēl (un kā jau seriālā pierasts) šo vārdu visskumjākajā nozīmē.
Tiriona tiesas prāvas finālam bija jāvainagojas ar pārliecinošu uzvaru, kur teikšana ir vairākām iesaistītajām pusēm – gan pašam nepatiesi apsūdzētajam Tirionam, gan Oberinam, kuram ir kārtojami savi rēķini. Taču Lanisteru viltība joprojām pārspēj visu un visus, un skatītājus gaida viens no šokējošākajiem “Troņu spēļu” brīžiem. Par tiem seriālu arī mīlam!
“Hardhome” (5. sezonas 8. sērija)
Sērija, kurā mēs pirmoreiz tā pa īstam saprotam visu “White Walkers” briesmu potenciālu – pat ja iepriekš seriāla varoņiem jau bija ar tiem bijusi darīšana (ieskaitot pašu pirmo sēriju).
Džona Snova nolemtā ekspedīcija uz Mežoņu zemi ar misiju tos savervēt (vai glābt, kā nu kurš to nolasa) aizgāja šķērsām, būtībā vēl nesākoties, bet kulminējās ar seriālā līdz šim vēl nepieredzēta vēriena cīņu. Taču briesmīgākais nāca pēc tās, kad mēs absolūtā klusumā pirmoreiz ieraugām “The Night King” patieso spēku.
Sērijas režisors Migels Sapočņiks ir viens no meistarīgākajiem “Troņu spēles” režisoriem, kura kontā ir seriāla labākās cīņu ainas (tostarp “Battle of the Bastards”, “The Long Night” un “The Bells” sērijas), kurš nepieviļ arī šoreiz – visa sērija ir viens elpu aizraujošs slaktiņš!
“The Door” (6. sezonas 5. sērija)
Hodor. Hodor Hodor Hodor. Hodor? Hodor!!!
Sestās sezonas piektā sērija vēlreiz atgādina mums, kāpēc tik ļoti mīlam “Game of Thrones”, un tie, protams, ir personāži – iemīļotais, smieklīgais lempis Hodors šajā sērijā iegūst dramatisku un nebūt ne smieklīgu izcelsmes stāstu, pēc kura jokot nepavisam vairs negribas. Un tas šokē pat vairāk nekā cietsirdīgās varoņu nāves, pie kurām ap sesto sezonu jau esam mazliet pieraduši. Bet te negaidīts sitiens pa pašu sāpīgāko vietu!
Bet ne tikai Hodors – arī Brans šajā sērijā iegūst iepriekš vēl neredzētas spējas, mēs uz visiem laikiem atvadāmies no “Children of the Forest”, kā arī mūs gaida spriedzes pilna, fantastiski nospēlēta aina starp Sansu un glumekli “Littlefinger”.
Starp citu, aktieris Kristians Nairns, kurš seriālā atveido Hodoru, ir pierādījis sevi arī kā dīdžejs, spēlējot pasaules labākajos klubos. Patiesībā viņš daudz vairāk ir pazīstams tieši kā dīdžejs, kā aktieris startējot vien britu detektīvseriālā “Ripper Street” (un dažos citos mazpazīstamos projektos).
“Battle of the Bastards” (6. sezonas 9. sērija)
Sērija, kura uz ilgiem laikiem noteica vērienu, ar kādu kaujas ainas tiek atrādītas TV un arī kino, jo cīņa starp Remzija Boltona un Džona Snova armijām daudzējādā ziņā joprojām ir nepārspēta. Tāpat kā seriāla veidotāju radītā spriedze – skatītāju un Džona Snova apvienotais naids pret Remziju Boltonu kulminējas episkā cīņā, kura gandrīz tiek zaudēta, ja vien ne pēdējā brīža palīdzība no Sansas un “Knights of the Vale”. Uff, tagad varam uzelpot.
Sērijas uzņemšana prasīja 25 dienas, 500 aktierus un masu skatu dalībniekus, 600 cilvēku aizkadra komandu, 70 zirgus un bezgalīgu daudzumu dubļu. “Battle of the Bastards” joprojām pelnīti tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sērijām televīzijas (un serializēta satura) vēsturē, un mums atliek tikai piekrist.
“The Spoils of War” (7. sezonas 4. sērija)
Vienīgā septītās sezonas sērija mūsu sarakstā – ar sezonu viss ir ok, vienkārši šī sērija ir galvas tiesu augstāk gan par sezonu kopumā, gan arī par lielu daļu no seriāla sērijām vispār, tik laba un notikumiem pilna tā ir!
Arja beidzot (beidzot!) ir atpakaļ mājās, kur satiek Sansu un Branu. Mēs redzam pirmās dzirksteles starp Džonu un Deniju. Bet sērijas centrā neapšaubāmi ir Denijas un Drogona uzbrukums Lanisteru konvojam, kura rezultātā no “Highgarden” laupījumiem un lielas daļas Lanisteru armijas pāri paliek vien pelnu čupiņa, kā arī skatītāju gandarījums – jā, sasodīts, šādi mēs bijām iztēlojušies Denijas pūķus darbībā, kopš tie izšķīlās!
Sērija saņēma “Emmy” nomināciju par labāko montāžu, bet Nikolajs Kosters-Valdau – nomināciju kā labākais aktieris, kas bija viņa pirmā nominācija par darbu šajā seriālā. Tehniskā ziņā sērija uzstādīja absolūto kaskadieru rekordu ar 73 degošiem cilvēkiem, no kuriem 20 tika aizdedzināti vienlaikus. Dracarys!
“The Long Night” (8. sezonas 3. sērija)
“Game of Thrones” pēdējā jeb astotā sezona izrādījās… pretrunīgi vērtēta, lai neteiktu vairāk, taču, lai kā tur beigās arī būtu bijis ar sižeta pavedienu noslēgumiem, sezona tomēr pamanījās sagādāt arī neaizmirstamus mirkļus. Viens no galvenajiem stāsta elementiem, ko bijām gaidījuši jau no pašas pirmās sezonas, bija “The White Walkers” nepārtraukti draudošais uzbrukums otrpus megasienai, kura kulmināciju tad arī visbeidzot ieraudzījām sērijā “The Long Night”, kas pievienojās jau iepriekšminētajām kauju paraugstundām, šeit apogeju sasniedzot līdz ar “The Night King” nāvi no Ārjas rokas (turklāt lieliskā Ramina Džavadi mūzikas pavadījumā – pilnīgi loģiski, ka viņu pieminējām arī podkāsta sarunā par labākajiem muzikālajiem pavadījumiem). Un ekrāna gaišumu allaž varam pieregulēt paši.
Lai gan emocionālās rētas, ko pēdējā sezona uzplēsa, daudziem vēl noteikti ir gana svaigas, lai uz sezonu kopumā lūkotos ar pamatīgi kritisku aci, vērts būtu pieminēt arī “The Bells” sēriju, kur Denērisa piedzīvo savu emocionālo lūzumu (par to, vai seriāls to bija gana labi uzbūvējis, pastrīdēties vēl varam, bet “Red Landing” degšana pūķa liesmās tomēr ir iespaidīga), kā arī, protams, visa noslēgumu ar “The Iron Throne” – pat ja atrisinājums nepatika, diez vai apstrīdēsiet, ka aizmirst gan to neaizmirsīsiet vēl ilgi, vai ne?
