Marss jau izsenis ir vilinājis pie sevis ne tikai cilvēkus, bet arī filmu veidotājus, kuri izvēlējās to attēlot atbilstoši savas iztēles bagātībai – no skarbā realisma līdz pilnīgākajai fantastikai. Iznākot Ridlija Skota “Marsietim” Kinoblogeri atceras labākās, sliktākās un vienkārši nozīmīgākās filmas par sarkano planētu:

“Total Recall” (1990)

Pirms režisors Pols Verhovens bija piepildījis savus kvēlākos sapņus ar filmām “Basic Instinct” un “Showgirls”, viņš mums atstāja vairākas spēcīgas un ikoniskas filmas, kuras tagad droši var dēvēt par zinātniskās fantastikas klasiku – būs grūti atrast kādu, kurš nejutīsies aizkustināts, noskatoties 1990. gada “Total Recall” ar neatkārtojamo Arnoldu Švarcnegeru galvenajā lomā. Superzvaigznei raksturīgie one-liners neiztrūkst arī šajā filmā, bet tās galvenie trumpji noteikti ir lieliska režija un gudrs, niansēts scenārijs. Ne tikai garantēta augstākās klases izklaide, bet arī daudzslāņains stāsts, kas kalpo kā liels pluss, jo filmu var skatīties vēl un vēl. Galvenais, ka neapnīk! Augusts Barkovskis

Holivudai jau izsenis ir paticis flirtēt ar Filipu Diku, un nereti šis flirts ir pārvērties patiešām baudāmos veikumos, kuri ir uzskatāmi par zinātniskās fantastikas žanra stūrakmeņiem. Pie tādiem noteikti ir jāpieskaita arī Pola Verhovena 1990. gada „Total Recall” – savdabīgs, atmiņā paliekošs veikums, kur vecais labais Ārnijs tiek gan pie roku izvicināšanas, gan arī pie ļoti jēdzīgas lomas. Jo mazāk tiek runāts par 2012. gada „Total Recall” rīmeiku, jo labāk – „spīdīgāks” nebūt nenozīmē „lieliskāks”, turklāt pietiek jau ar to vien, ka apdeitotajā versijā trūkst mūsu šībrīža centrālā elementa – Marsa. Līva Spandega

Bez mazākajām šaubām šī ir filma, kas definē to, kas ir patiesa Marsa filma. Kā vairums Pola Verhovena filmu, arī šī ir pilna ar vardarbību un agresivitāti, bet iekšienē tā ir piepildīta ar vairākām filozofiskām nokrāsām. Tā seko vīrietim, kura satraucošie nakts sapņi par Marsu piespiež viņam doties cauri atmiņas implantācijas procedūrai. Un ar laiku vinš arī nonāk uz sarkanās planētas. Bet, kas šo asa sižeta filmu padara tik īpašu ir, kā tā dod skatītājam vairākus pavedienus filmas laikā, kas liek apsvērt domu, ka notiekošais var nebūt īsts. Notikumi nepārtraukti liek filmas galvenajam varonim un arī skatītājiem apšaubīt to, vai jebkas no notikušā ir patiess, vai vienkārši maldi. Galvenais aktieris filmā ir Arnolds Švarcenegers, kurš lieliski paspīd vienā no izcilākajām deviņdesmito gadu zinātniskās fantastikas filmām. Gustavs Zēgners

Viena no patiešām nozīmīgajām Ārnija filmām, viena no labākajām Pola Verhovena filmām, viena no pēdējām grandiozajām pirms-CGI ēras filmām, viena no… par filmu var runāt daudz, bet skaidrs ir viens – šī ultra-nežēlīgā, melnā humora un Švarcenegera one-liner’u pilnā filma ir viena no tām, kuru uzgriežot pa TV mēs ārā neslēgsim līdz pat beigām. Get your ass to Mars – un ne vārda par rīmeiku! Sergejs Timoņins

“Mars Attacks!” (1996)

„Mars Attacks!” varbūt ir grūti nodēvēt par patiešām labu filmu, bet tai piemīt zināms, grūti definējams šarms. Tima Bērtona marsieši ar karaliskiem apmetņiem un milzīgām smadzenēm ir mazi, bezkaunīgi velnēni, kuri ar brutālu prieku sēj iznīcību, ierodoties ciemos uz Zemes. Visā šajā neprātā turklāt apkārt plosās dažādi dīvaiņi, kuri, lai nu kur, bet Bērtona filmā iederas nevainojami. Gribētos arī ticēt, ka kaut kur patiešām eksistē paralēlā pasaule, kurā Džeks Nikolsons ir ASV prezidents, Glenu Klouza – viņa pirmā lēdija un Sāru Džesiku Pārkere – reportieres/pusslodzes šuneļa amatā. Līva Spandega

Šī Deviņdesmito gadu Tima Bērtona filma parodē ekscentriskās citplanētiešu filmas no piecdesmitajiem gadiem. Piepildīta ar vardarbību un klasisko Bērtona stilu – tā attēlo klasisko zinātniskās fantastikas žanra cīņu starp marsiešiem un clivēkiem. Tajā ir gan kodīgi politiski komentāri, gan stereotipiska paskata marsieši ar vēl stereo tipiskākiem lidojošajiem kuģiem. Tā ir tikusi nominēta uz vairākiem Saturna apbalvojumiem un ir viena no īpatnākajām deviņdesmito gadu zinātniskās fantastikas filmām. Gustavs Zēgners

Lai dažiem lauztu stereotipu, ka Marsa filmas var ierindot tikai kategorijā “tik slikti, ka patiesībā labi”, ir arī Tima Bērtona radošais haoss “Mars Attacks!”. Savdabīga un reizē vienkārša filma, kas no sevis necenšas izspiest kaut ko vairāk. Tīra izklaide! Augusts Barkovskis

“Doom” (2005)

Ja nu kāds to nezināja, tad tikai sākot ar “Doom” sērijas trešo daļu spēles darbība sāka norisināties uz Marsa – iepriekšējās spēles norisinājās uz Marsa pavadoņiem (Fobosa un Deimosa). Neskatoties uz to, ka šī ir kārtējā vājā videospēļu ekranizācija, tai tomēr bija pāris labu lietu, piemēram Kārlis Urbāns galvenajā lomā, “The Rock” kā ļaundaris un izcila dēmonu un miroņu šķaidīšanas aina no pirmās personas skatpunkta. Namejs Ercums

“John Carter” (2015)

Kaut kā tiem Pixar puišiem neanimēto filmu pasaulē pārāk raiti neiet – ja Breds Bērds pēc „Tomorrowland” neveiksmēm var sevi vismaz mierināt, vakarā šņukstot spilvenā un atceroties „Mission: Impossible – Ghost Protocol” panākumus, tad Endrjū Stentonam ir veicies daudz mazāk. „John Carter” jau vēl pirms iznākšanas pavadīja vesela baumu jūra par filmas milzīgajām izmaksām utml., tāpēc, no vienas puses, varētu taisnoties, ka filma (negodīgi) tika nolemta neveiksmei, vēl pirms tai tika dota īsta iespēja. Bet, lai kā arī tur nebūtu ar visām peripetijām ap filmu, „John Carter” tomēr kaut kas pietrūkst, lai to sauktu par baudāmu piedzīvojumu. Varbūt filma ar savu vecmodīgo piedzīvojumu garu vienkārši šķiet neiederīga un pārāk naiva mūsdienām? Vai varbūt tā nogrima pārlieku sarežģītos Marsa (ko šeit, starp citu, nemaz nesauc par Marsu) cilšu savstarpējos rēķinos un hierarhijās? Līva Spandega

“John Carpenter’s Ghosts of Mars” (2001)

Protams, katrs var uzrakstīt dzēlīgus komentārus par filmas sliktajiem vizuālajiem efektiem un gaužām neloģisko scenāriju, tomēr tas viss šķiet mazsvarīgi, zinot, ka filmu ir režisējis neviens cits kā visuvarenais Džons Kārpenters! Ja ar to nepietiek, vērts paskatīties, cik kolorīts aktieru klāsts ir galvenajās lomās – sākot ar reperi Ice Cube un beidzot ar pašu Džeisonu Stethemu. Neuztveram nopietni, izbrīvējam vakaru un skatāmies! Augusts Barkovskis

Džona Kārpentera filma apvieno direktora savdabīgo šausmu stilu ar zinātnisko fantastiku. Piepildīta ar asa sižeta un cīņu momentiem, filma seko policistei, kas ir ieradusies akmeņracēju ciematā uz Marsa priekš rutīnas apcietināto transportēšanas. Bet ierašanās laikā saprot, ka racēji ir atbrīvojuši aizvēsturisku ļaunumu. Kā jau filmas nosaukums dod nojautu, filmā sen mirušo marsiešu gari atgriežas, iemiesojoties un, nogalinot cilvēkus, kurus tie uzskata par ļauniem iebrucējiem. Gustavs Zēgners

“My Favorite Martian” (1999)

Lai gan neesmu šo filmu skatījies vairāk nekā desmit gadu, atmiņā tik un tā stāv aina ar Džeku Dainielsu (šī bija viņa pirmā filma ar vārdu “marsietis” nosaukumā) un Kristoferu Lojdu podā, un vīrieti, kas grasās atviegloties. Arī metāliskās antenas, kas nāca ārā no Kristofera Lojda galvas, neatstāja man pārāk labas atmiņas, kad biju mazs. Vajadzētu piezīmēt, ka šī filma ir zem Disney “bannera” – tā kā īsti nav skaidrs, kāpēc šādas lietas bija filmā. Namejs Ercums

“Mission to Mars” (2000) / “Red Planet” (2000) / “The Last Days on Mars” (2013)

Interesants pseido-realistisko Marsa filmu trifekta, kurā šķietami labi aktieri un, iespējams, pat režisori (tā es viltīgi te iemaskēju Brajenu De Palmu) cenšas, pūlas, bet beigu beigās tomēr izgāžas lielbudžeta Marsa iekarošanā. No otras puses der noskaidrot, pret ko ir jābūt gataviem cīnīties – Tims Robinss un Gerijs Sinizs cīnās pret tehniskām ķibelēm, Vels Kilmers stājas pretīm satrakotam mākslīgajam intelektam (Siri, tu?), bet Līvs Šraibers mūk pa Marsu prom no pavisam īstiem Marsa zombijiem. Džonam Kārpenteram bija kaut kā jestrāk, un, dieva dēļ, netaisiet no šī triple-feature! Sergejs Timoņins

 “Princess of Mars” (2009)

Kam nepietiek ar vienu “Sharknado” filmu gadā, der parakties dziļāk apšaubāmās studijas “The Asylum” piedāvājumu klāstā. Un viņiem deficītu par Marsa filmām nudien nevar pārmest – šogad plānots izlaist “The Martian” parodiju “The Martian Land”, bet pirms sešiem gadiem iznākušo “Princess of Mars” arī – jāredz! Protams, tikai gadījumā, ja gribas sevi mocīt un pēc “The Room” un “Sharknado” gribas redzēt vēl kaut ko tik zemā līmenī… – Augusts Barkovskis