Kamēr filma "Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu" vēl skatāma Latvijas kinoteātros, aicinām ielūkoties filmas aizkulisēs un uzzināt, kā radās ideja uzticēt vienu no britu dārgākajām un nozīmīgākajām leģendām t.s. inteliģentajam huligānam Gajam Ričijam.
Izrēķinājies ar "Šerloku Holmsu", Gajs Ričijs ķeras pie dzimtā karaļa Artūra leģendas, pārvēršot to par krāšņu, mūsdienīgu un fantastiski izklaidējošu grāvēju filmā "Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu" - labākajās "Karību jūras pirātu" (pirmās daļas) tradīcijās!
No 28. aprīļa Latvijā sāk izrādīt "Zudušo pilsētu Z" ("The Lost City of Z") - vērienīgo, dārgo, aizraujošo un, protams, uz patiesiem notikumiem (un grāmatas!) balstīto piedzīvojumu drāmu no krietnu drāmu režisora Džeimsa Greja, kuru daudzi kritiķi pelnīti uzskata par vienu no daudzsološākajiem ASV režisoriem.
Straujiem soļiem tuvojas jau septītais (!) kinofestivāls "Spektrs", kas divreiz gadā Latvijas skatītājiem piedāvā ekskluzīvas filmu pirmizrādes, kā arī iespēju uz lielā ekrāna redzēt filmas, kuras citādi kinoteātros nenonāk. Kopā ar Augustu Barkovski piedāvājam festivāla gidu, kas, cerams, palīdzēs izvēlēties ko un kad skatīties.
Trāpīt uz labu filmu kinofestivālā ir līdzīgi, kā dzīvē sasniegt stabilitāti – izej cauri daudzām neveiksmēm, līdz beidzot tiec pie paliekošām vērtībām. Rakstā lasiet par festivālā piedzīvoto, Valentīna dienu kopā ar Robertu Patinsonu un Panamas karali.
Filma, kurā redzēsim daudz slo-mo, dūru cīņas, neizprotamus akcentus, bet Džads Lo impersonēs Toniju Stārku (vai arī tur būs maģija... tur būs maģija!), mūs apciemos jau nākamā gada martā - bet Gajam mēs ieteiktu nopietni padomāt par "Nav dūmu bez stobriem" turpinājumu - ja jau Denijs Boils var, ar ko Ričijs sliktāks?
Katru gadu man vajag vienu īpašu filmu, kuru gaidīt tā, lai ir desmitiem bloga ierakstu un sirds sažņaudzas pie katra treilera, un pat nav īsti svarīgi, vai galarezultāts sevi attaisnos – cerība ir galvenais. Es samazinu risku līdz minimumam – un jo patīkamāk ir tad, ja filma ne tikai attaisno, bet pat brīžiem pārspēj uz sevi liktās cerības. Kā “Pacific Rim”!
Vizuālās kino mākslas burvis, meksikāņu režisors Guillermo del Toro ne vienreiz vien apliecinājis savas spējas, skatītāju acu priekšā uzburot krāšņas pasakas. Veselas pasaules par mošķiem, monstriem, supervaroņiem un pat milzu robotiem, vienmēr visu nostrādājot līdz pēdējai detaļai tā, ka nerodas aizdomas par redzamā (ne)īstumu.
Kad biju tikusi galā ar sākotnējo vilšanos, ka šo mēnešu laikā esmu safantazējusi stipri vairāk potenciālo šausmu, nekā faktiski bija filmā (un to tiešām nav īpaši daudz), spēju novērtēt Giljermo smalko prasmi paņemt ļoti vienkāršu sižetu un apaudzēt to ar noslēpumainību, nedaudz mistikas un izcilu vizuālo noskaņu.
