Helovīns jau klauvē tepat pie durvīm, tāpēc būtu īstais brīdis padomāt, kādas filmas šajā spokainajā vakarā derētu noskatīties vai nu klusā vientulībā (jo vienam baidīties ir jautrāk) vai tieši pretēji – jautrā barā kopā ar draugiem, kas iespiegsies visi reizē ar tevi. Izvēles iespējas, protams, ir plašu plašās – šoreiz par tām spocīgākajām un neomulīgākajām.

Vizuālās kino mākslas burvis, meksikāņu režisors Guillermo del Toro ne vienreiz vien apliecinājis savas spējas, skatītāju acu priekšā uzburot krāšņas pasakas. Veselas pasaules par mošķiem, monstriem, supervaroņiem un pat milzu robotiem, vienmēr visu nostrādājot līdz pēdējai detaļai tā, ka nerodas aizdomas par redzamā (ne)īstumu.

Kad biju tikusi galā ar sākotnējo vilšanos, ka šo mēnešu laikā esmu safantazējusi stipri vairāk potenciālo šausmu, nekā faktiski bija filmā (un to tiešām nav īpaši daudz), spēju novērtēt Giljermo smalko prasmi paņemt ļoti vienkāršu sižetu un apaudzēt to ar noslēpumainību, nedaudz mistikas un izcilu vizuālo noskaņu.

Arvien ātrāk satumstošie vakari ir lieliski piemēroti tam, lai omulīgi ieritinātos kinoteātra krēslos vai arī mājās pašu dīvānos un paskatītos kādu biedējošu, bet labu filmu, kas sagatavotu visiem dzīves gadījumiem (nekad nevar zināt, vai mājā, kurā šobrīd dzīvo, kādreiz neuzradīsies kāds spoks).