Brīnīties par rīmeikiem mūsdienu kino pasaulē ir kā brīnīties par austošu sauli aiz loga - ir skaidrs, ka senie cilvēki (t.i., akmens laikmetā) ilgi prātoja par to, kādēļ viss ir tieši tā un ne citādi, bet mēs neesam viņi un visu ļoti labi saprotam. Tādēļ par jaunu (kārtējo) "Scarface" rīmeiku brīnīties galīgi nevajadzētu - viss ir cikliski un iet savu ceļu.
Kamēr Kailo Rens un princese Leija atpūšas, interesentiem ir iespēja ielūkoties, kādā virzienā veidotāji patiesībā gribētu bīdīt "Zvaigžņu karus". "Rogue One" drosmīgi atkāpjas no jau pazīstamajiem varoņiem un vietām, lai aizvestu stāstu pavisam citā virzienā. Aizmirstam par laimīgām beigām pie ugunskura – šo filmu caurvij ļoti tumšs tonis.
Beidzot ir pienācis brīdis, kad varam teikt, ka ir izveidots prīkvels, kuru mīlēsim mēs visi. Pateicoties Garetam Edvardsam (“Monsters”, “Godzilla”), mums tiek piedāvāta citāda filma, kādu iepriekš "Star Wars" pasaulē uz lielā ekrāna neesam piedzīvojuši un kas mainīs mūsu skatījumu uz oriģinālo triloģiju.
Turpinot, daudzuprāt, pagājušajā decembrī sekmīgi iesākto “Zvaigžņu karu” atdzimšanu ar kosmosa sāgas septīto daļu “Spēks mostas”, “Walt Disney” galvenie bosi nesnauž arī šogad un to nedarīs arī pārredzamajā nākotnē, jo klāt jau nākamā "instalācija", iespējams, pasaulē populārākās filmu franšīzes sāgā - "Rogue One: A Star Wars Story"!
Būsim tieši – pat ja šis nav “District 9″ tiešais turpinājums, tad noteikti norisinās tās pasaulē, plus/mīnus 100 gadi un citplanētiešu vizīte, bet citādi viss tas pats. Un kaut kas man saka priekšā, ka no fantastikas Blomkemps nekur tik drīz neaizmuks – un tas ir sasodīti lieliski!
