“Kino Kults”, “Latvijas Mobilais Telefons” un “Cēsu alus” ielūdz pievienoties projektam “Mayhem” Deivida Finčera leģendārās filmas “Cīņas klubs” (“Fight Club”) vienīgajā seansā uz lielā ekrāna!

Pēdējā filma, pēdējā grāmata. Viss pēdējais, noslēdzošais. Tā kā katra grāmata un filma kļūst arvien nopietnāka, tad tikai loģiski, ka pēdējā filma ir piesātināta ar emocijām. Šī ir vienīgā no visām filmām, kas spēja sasniegt tos augstumus, ko es no tās sagaidīju.

Harija Potera sāgas priekšpēdējā daļa un savā ziņā arī sērijas ekvivalents "Zvaigžņu karu" piektajai epizodei ar vienu no tās negaidītākajiem un pārsteidzošākajiem sižeta pavērsieniem. Filma arī kalpo kā "origin story" stāsta nelietim – Voldemortam -, jo tā dod pamatīgāku ieskatu viņa pagātnē.

Piektā filma par Hariju Poteru - “Harijs Poters un Fēniksa ordenis” nāca ar gana ievērojamām pārmaiņām. Sākot ar šo filmu, pie franšīzes stūres rata piesēdās Deivids Jeitss, kurš tad arī noteica toni visām pārējām filmām, turklāt notikumi tajā sāka uzņemt arvien nopietnākus un drūmākus apgriezienus.

Pār mums veļas otrais Holivudas pasaku ekranizāciju līmenis, kuru izraisījām mēs paši, ar saviem naudasmakiem nobalsojot par iepriekšējā viļņa filmām. Dažkārt mūs sagaida patīkami pārsteigumi (piem., "The Jungle Book"), bet reti kurš sapņoja par Tima Bērtona "Alises Brīnumzemē" turpinājumu. Taču tas ir klāt un pat bez Tima Bērtona.

Arvien ātrāk satumstošie vakari ir lieliski piemēroti tam, lai omulīgi ieritinātos kinoteātra krēslos vai arī mājās pašu dīvānos un paskatītos kādu biedējošu, bet labu filmu, kas sagatavotu visiem dzīves gadījumiem (nekad nevar zināt, vai mājā, kurā šobrīd dzīvo, kādreiz neuzradīsies kāds spoks).

Reizēm gadās, ka filma trāpa tieši mērķī tavām idejām un prātuļojumiem par to, kāda tā būs. "Les Misérables" ir paveikusi tieši to - nekādas dižās cerības neloloju, taču tas nenozīmē, ka domāju, ka filma būs briesmīga. Tas arī vairāk vai mazāk rezumē manus iespaidus - nekas krimināls, bet nekas arī diži iespaidīgs.