Mia Wasikowska

“Alice Through the Looking Glass” (2016)

Pār mums veļas otrais Holivudas pasaku ekranizāciju līmenis, kuru izraisījām mēs paši, ar saviem naudasmakiem nobalsojot par iepriekšējā viļņa filmām. Dažkārt mūs sagaida patīkami pārsteigumi (piem., "The Jungle Book"), bet reti kurš sapņoja par Tima Bērtona "Alises Brīnumzemē" turpinājumu. Taču tas ir klāt un pat bez Tima Bērtona.

Kā baidīties Helovīna vakarā?

Helovīns jau klauvē tepat pie durvīm, tāpēc būtu īstais brīdis padomāt, kādas filmas šajā spokainajā vakarā derētu noskatīties vai nu klusā vientulībā (jo vienam baidīties ir jautrāk) vai tieši pretēji – jautrā barā kopā ar draugiem, kas iespiegsies visi reizē ar tevi. Izvēles iespējas, protams, ir plašu plašās – šoreiz par tām spocīgākajām un neomulīgākajām.

Vecmodīgo šausmu stilizācija (“Purpura smaile”)

Vizuālās kino mākslas burvis, meksikāņu režisors Guillermo del Toro ne vienreiz vien apliecinājis savas spējas, skatītāju acu priekšā uzburot krāšņas pasakas. Veselas pasaules par mošķiem, monstriem, supervaroņiem un pat milzu robotiem, vienmēr visu nostrādājot līdz pēdējai detaļai tā, ka nerodas aizdomas par redzamā (ne)īstumu.

Lietas, ko darām mīlestības dēļ… (“Purpura smaile”)

Kad biju tikusi galā ar sākotnējo vilšanos, ka šo mēnešu laikā esmu safantazējusi stipri vairāk potenciālo šausmu, nekā faktiski bija filmā (un to tiešām nav īpaši daudz), spēju novērtēt Giljermo smalko prasmi paņemt ļoti vienkāršu sižetu un apaudzēt to ar noslēpumainību, nedaudz mistikas un izcilu vizuālo noskaņu.