Izanalizējam to, kas mums patika un ne visai patika pēdējā laika kinopiedzīvojumos – "The French Dispatch", "Eternals" un "House of Gucci".

Ai, kā esam noilgojušies pēc kinoteātriem! Tāpēc prieks, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā, ir neizmērojams – tam par godu apspriežam tās filmas, ko obligāti gribas redzēt uz lielā ekrāna.

68. Berlīnes starptautiskais filmu festivāls, kurš ir arī gada pirmais liela mēroga kinofestivāls Eiropā, ir noslēdzies, balvas ir sadalītas, filmas ir noskatītas, un pirmie viedokļi par tām ir nosēdušies. Daudzas no filmām, kuras tika izrādītas Berlinālē, redzēsim uz kinoteātru ekrāniem pēc kāda laika, bet citām izlauzties ārpus festivālu īpašā burbuļa var būt pagrūti.

Kinoblogeri pārdzimuši kā "Kino Kults" un lēnām sāk iekarot 68. Berlīnes starptautisko kinofestivālu. Pirmajā dienā kustības korespondents Augusts devās novērtēt Vesa Andersona ilgi gaidīto “Suņu salu”. Filmas pasaules pirmizrāde notiek tieši šeit – Berlīnes epicentrā, kur pulcējas gan filmas režisors, gan zvaigznēm pilnais aktieru sastāvs.

Ak, "Positivus"! Tas mūzikas festivāls, kur var noklausīties mīļākās grupas, atklāt vēl nezināmus izpildītājus, izdejoties zem atklātām debesīm, vai ne? Wrong! Kinoblogeri tur brauc skatīties (un rādīt) filmas! Un, ja godīgi, ir vērts braukt pat filmu dēļ vien, jo šoreiz ir sanākusi izcili tematiska programma.