Lieliskais un murgaini šarmantais “Hannibal” jau sen kā ir beidzies, tomēr tā veidotāja Braiena Fullera iztēle gan nav izsīkusi. No Tomasa Herisa pārejot uz Nīlu Geimenu (visai iespaidīgs lēciens, lai neteiktu vairāk), ir tapusi jauna grāmatas ekranizācija seriāla formātā. It kā jau ne visai viegls materiāls jebkāda veida ekranizācijai, tomēr tikai tādā gadījumā, ja pie vadības grožiem neķeras iepriekš minētais Fullers. Bez viņa tumšās vīzijas nedz seriāls, nedz arī skatītāji nekādi nevarētu iztikt, tādēļ ir milzīgs prieks par viņa atgriešanos.
Galvenais un seriāla kvalitāti visvairāk ietekmējošais faktors ir tā vadošais TV kanāls “Starz”. Ja pār “Hannibal” valdīja publisko kanālu cenzūra un ierobežojumi, tad šeit visas slūžas ir vaļā. Apjomos, kas pārsniedz “Hannibal” vienas sezonas normu, pa gaisu šķīst asinis, lamuvārdi un kas tik vēl ne. Toties Fullera vīzija turpina savu iesākto – sapņi ar baisiem dzīvniekiem būs vismazāk dīvainā parādība, ko seriālā būs iespējams redzēt. Un, pat ja neizdodas to visu jebkādā veidā saprast vai interpretēt (vismaz bez grāmatas palīdzības), skatīšanās prieks no tā nezūd. Šāda veida vizuālās izvirtības nekur citur TV ekrānos šobrīd neatradīsiet.
Pagaidām par notiekošo maz skaidrības ir arī stāstniecības līmenī, pateicoties visapkārt valdošajai mistikai. Kas ir šie “Amerikāņu dievi”? Kāds ir viņu mērķis, un kas notiks tālāk? Jautājumu ir daudz, bet atbilžu gandrīz nav. Arī personāži (un ne visi tiek atklāti uzreiz) sniedz tikai nelielu ieskatu savās spējās un iegribās. Lai arī kādas šausmas un brīnumi (visticamāk, ar uzsvaru uz šausmām) no Trešdienas kunga (Īans Makšeins), Trakā bārddziņa (Pablo Šrībers) un pārējiem mūdžiem mūs nesagaidītu tālāk, ir skaidrs, ka vienkāršas ekspozīcijas vietā būs vien jāpaļaujas uz stāstu un tā neparedzamo vēlmi ik pa laikam atklāt kādu jaunu pavedienu. Katrā ziņā tie skatītāji, kas sagaidīja lēnu un mierīgu braucienu, būs smagi vīlušies.
Neizbēgamā kārtā seriāls jau no paša sākuma sirgst ar pāris kaitēm, un tās skar galveno varoni – Ēnu (Rikijs Vitls). Proti, ir ļoti grūti atrast kaut mazāko iemeslu, lai viņam kaut mazdrusciņ pieķertos. Protams, viņš ir taisnīgs, pieticīgs, noslēpumains un tā tālāk, bet šādi varētu aprakstīt daudzus “spēcīgos” tēlus līdzīga veida vai žanra stāstos. Un, ja galvenais varonis nešķiet īpaši aizraujošs, tad arī par pašu seriālu drīz vien varēs apgalvot to pašu. Iespējams, šāda problēma ir radusies ne īpaši veiksmīgas translācijas (no grāmatas uz ekrānu) rezultātā.
Lai arī kā tur nebūtu, ieteicamākais rīcības plāns būtu izmēģināt arī nākamās sērijas, jo, pat ja sākums nav ideāls, Fullers ne reizi vien (jā, ne tikai ar “Hannibal”) ir pierādījis savu prasmi pasniegt stāstus neiedomājamos un grūti pieejamos, toties ļoti ievelkošos veidos. Arī šis autora radošā ceļa turpinājums nav un noteikti arī nebūs nekāds izņēmums. Ja vien, protams, stāsta un personāžu attīstība nestāvēs uz vietas, kas ir maz ticams. 8/10
“American Gods” jau ir pieejams “Amazon Prime Video” abonentiem – ar jaunām sērijām katru pirmdienu!