Nav nekā mokošāka par kārtējās “Troņu Spēļu” sezonas gaidīšanu, jo īpaši, ja pēdējā sezona beidzās ar ļoti negaidītu notikumu pavērsienu, kas radīja nevienu vien jautājumu skatītājiem. Par laimi, jaunā sezona beidzot ir klāt, un tā, kā jau vienmēr, ir sniegusi daļu atbilžu, liek uzdot arvien jaunus jautājumus un tam visam pa virsu vēl ir sagādājusi dažus pārsteigumus! Un, kas ir pats labākais, beidzot mums, parastajiem skatītājiem, seriālu vairs nevarēs nospoilot grāmatu lasītāji! Cīņa par troni Vesterosā beidzot var atsākties.

SPOILER ALERT! Zemāk ir pilns ar spoileriem, un, lai nebūtu mani jānolādē Gaismas Dieviem, ieteiktu vispirms noskatīties pašu sēriju.

Jau no paša sākuma skatītājiem tiek sniegta atbilde uz vissāpīgāko no jautājumiem – vai tiešām Džons Snovs ir miris? Diemžēl, jā, kā jau daudzi personāži, tai skaitā Devoss, kurš atrod Snova līķi, to apstiprina (bet vai patiešām?). Nelietīgais Torns ne tikai atzīstas visai Nakts Sardzei par savu vainu Džona slepkavībā, bet vēl viņus visus apvārdo, saucot Snovu par nodevēju! Kā jau seriālā ierasts, ļaunie tēli uzvar biežāk, nekā labie, un visa Nakts Sardze nu ir viņa pakļautībā. Nu, labi, varbūt ne visa, jo Sers Devoss kopā ar pārējiem Snova sabiedrotajiem sargā viņa līķi, kamēr Edisons dodas meklēt Mežonīgos, lai saņemtu palīdzību no tiem. Vēl vairāk par Melisandru, kuras pareģojumi ir sākuši nepiepildīties, man bija žēl par vislojālāko no Snova biedriem – Spoku.

Tikmēr Vinterfelā Remsijs sēro par mīļoto Mirandu, kuru iepriekš nobeidza Teons. Izrādās, ka arī tik šausminošs tēls kā Remsijs vēl ir spējīgs pārsteigt, paziņojot, ka Mirandas līķi izbaros suņiem! Rūzs viņam izklāsta esošo situāciju – uzvara pār Stanisu (kurš arī tiek apstiprināts kā miris) ir svinību vērta, tomēr drīz vien nepatikšanas varētu sagādāt Lanisteri. Un viņu armiju diezin vai būs tik viegli pieveikt tik riebīgā veidā, kā tas tika izdarīts ar Stanisa vīriem. Tas, ka, lai sakopotu ziemeļu spēkus, ir vajadzīga Sansa, jau ir vairāk nekā skaidrs, bet Remsiju noteikti visvairāk satrauc iespēja zaudēt troni, jo mātei taču varētu piedzimt pavisam jauns troņmantinieks. Katrā ziņā, izskatās, ka seriālā ir gaidāms kārtējais karš. Un, kā reiz, seriāla veidotāji ir atzinušies, ka šajā sezonā ir gaidāma pagaidām lielākā cīņa seriāla vēsturē (es lieku likmes uz tradicionāli episko 9. sēriju). Vēl interesanti, ka Rūzs ir gatavs maksāt atlīdzību tam vīram, kurš piebeidza Stanisu. Ha, ja vien viņš zinātu…

Pārsteidzošā kārtā, Teons ar Sansu ir izdzīvojuši savu kritienu un pat bez lauztām kājām bēguļo no Boltonu sargiem. Šajā ainā bija ļoti grūti neiedomāties par filmu “The Revenant”, jo īpaši brīdī, kad abi devās pāri ledusaukstajam ūdenim. Bija arī neliels miera pilns mirklis, kurā abi bēguļotāji apskāvušies meklēja siltumu. Šeit Sansa beidzot izskatījās laimīga, un kā nu ne – nav šaubu, ka nosalšana Teona apskāvienos ir daudz labāks liktenis, nekā kāds no neiedomājamiem Remsija sodiem! Tomēr drīz vien sargi viņus panāk. Teons cēli uzupurējas, lai ļautu Sansai aizbēgt prom, tomēr viņa ir vai nu pārāk nosalusi vai nobijusies un paliek uz vietas. Drīz vien sargi abus notver, un seriāls jau liek domāt, ka nu ar abiem dēkaiņiem ir cauri.

Par laimi, notiek kaut kas ļoti paredzams, tomēr jau sen gaidīts – Brienna ar Podriku beidzot satiek Sansu! Kā jau visas seriāla cīņu ainas, arī šī bija ļoti iespaidīga un satraucoša, bet visvairāk pārsteidza Podriks ar Teonu. Podriks izrādīja savu nu jau trenēto un iespaidīgo zobencīņu, bet Teons pārsteidza, vien paņemot rokā zobenu un izglābjot Podriku! Kaut viņš to būtu izdarījis jau ātrāk un ar Remsiju… Pēc cīņas seko ļoti skaists un cēls brīdis, kurā Sansa ieceļ Briennu par savu bruņinieci. Šajā sižeta brīdī gan nav pārāk daudz vietu, kur Sansu vispār varētu nogādāt. Bet vienmēr jau var saglabāt optimismu, vai ne tā?

No ziemeļiem skatītājs nu jau tiek vests uz dienvidiem, proti, uz Karaļa Piestātni, kurā Sērsija gaida mājās savu mīļoto brāli Džeimiju un viņu meitu Mirsellu. Viņas smaids sejā lēnām pazūd, ieraugot Džeimija sejas izteiksmi un laivā redzamo līķautu. Šķiet, ka uz šo brīdi viņa gluži vienkārši jau ir samierinājusies ar faktu, ka sāk piepildīties pareģojumi no Raganas, kuru redzējām tieši pirms gada. Džeimija pareģojums, ka abiem ir jāturas kopā, citādi viss viņiem tiks atņemts, arī nav tālu no patiesības. Sērodami, abi apsolās turpmāk turēties kopā, kā arī burtiski sagrābt visu, ko vien iespējams. Vai tas varētu nozīmēt Karaļa Piestātnes atgūšanu no Augstā Zvirbuļa (piedodiet par šo tulkojumu, bet citādi nevar), kam sekotu Vinterfelas ieņemšana? Un kā ar Tomenu? Vai tiešām pareģojums piepildīsies arī viņam?

Pa to laiku Dornā, Princis Dorans stāsta Elārijai par savu skaudību pret Oberinu, jo kamēr pašam jāsēž un jārūpējas par cilvēkiem, Oberins esot varējis baudīt dzīvi. Elārija viņu mierina, jo Dorans nebūtu bijis labs piedzīvojumu meklētājs, bet Oberins nebūtu nekāds karalis. Izskatās, ka arī Dorans nav nekāds labais karalis, jo Elārija beidzot uzurpē viņa troni, lepni pasludinot, ka Dornai pietiek pastāvēt vāju vīriešu vadībā! Neiztrūkst arī melnais humors, piemēram, ainā, kurā meitenes piebeidz Tristeinu. Proti, uzjautrinošs likās Tristeina paziņojums, ka viņš nevēlas pusdienot, bet vēl smieklīgāks bija brīdis, kurā Obāra bezkaunīgi atņēma Nimērijas upuri, par ko arī tika nosaukta attiecīgā vārdā. Nākamais meiteņu solis, visticamāk, būs uzbrukums Lanisteriem, ko tad šajā sezonā arī ceru sagaidīt.

Vēl ar humoru mūs cienā Tiriona un Varisa asprātīgā saruna, kuras laikā abi apstaigā viņu vadībā nodoto Merīnas pilsētu, kurā šobrīd valda ne visai jautra situācija. Karalienes došanās prom iedzīvotājiem ir atņēmusi ticību, kas dažviet tiek aizpildīta ar Gaismas Dieva pielūgšanu. Protams, karalienes prombūtne nav izbeigusi arī Harpiju Dēlu darbības. Variss gan sola drīz noskaidrot, kurš ir tas neģēlis, kurš slēpjas aiz viņu maskām, tomēr situācija tāpat ir gana bēdīga, jo abiem acīmredzot nav ne mazākās nojausmas, ko nu lai iesāk. Lai lietas vēl vairāk sarežģītu un arī vēl vairāk samazinātu iespēju, ka jebkad redzēsim Denīrisu ieņemam Vesterosu, Harpiju Dēli nodedzina viņas kuģus!

Labi, ka vismaz Denīrisai pa pēdām seko vislabākie padotie, kādi vien karalienei var būt – Sers Džorass un Dario! Abi vēl paspēj aprunāt dažas muļķīgas teorijas, piemēram, ka varbūt Denīrisai ir apnicis būt par karalieni vai viņa gluži vienkārši vēlas aizbēgt no vīriešiem. Abi drīz vien saprot, ka ne viena, ne otra no iespējām nav patiesa un beidzot nonāk vietā, kur Denīrisu redzējām pēdējoreiz. Top skaidrs, ka viņa atrodas Dotraku gūstā. Bet man tapa skaidrs – nav šaubu, ka Džorass un Dario atradīs Denīrisu, ja jau viņiem neticamā veidā izdevās atrast, zālē mētājamies, Denīrisas atstāto gredzenu! Vēl būs interesanti redzēt, kā abu kopīgo misiju turpmāk ietekmēs Džorasa Pelēko Zvīņu slimība.

Pati Denīrisa tik tiešām atrodas gūstā, un lieki teikt, ka tik pazemojošā situācijā viņa nav pabijusi kopš pirmās sezonas! Drīz vien viņa satiek arī Kālu Moro, kurš pārsteidzošā kārtā ir vienīgais, kurš nevēlas viņu nogalināt, bet gan radīt pēcnācējus. Tas nekādā gadījumā nav karalienei pa prātam, un viņa lepni nosauc visus savus titulus, kuri, kāds tur brīnums, Dotrakiem neko nenozīmē. Toties fakts, ka viņa ir Kāla Drogo atraitne, nekavējoties atbrīvo Denīrisu no verdzības. Ir gan kāds āķis. Proti, Dotraku tradīcijas nosaka, ka Kālu atraitnēm ir tikai viena vieta, kur pavadīt savu atlikušo mūžu, un tas ir Dosh Khaleen templis. Nekāda labā ziņa tā noteikti nav, bet vismaz mierina fakts, ka viņai pa pēdām seko Džorass un Dario, ja ne pat kāds no viņas pūķiem.

Nedaudz mazāk sērijā tika parādītas arī Mārdžorija un Arja. Mārdžorija jau gandrīz dabūja trūkties no bargākās mūķenes ever – Septas Unellas -, kamēr viņu izglāba Augstais Zvirbulis, kurš atgādināja viņai, ka vēlas tikai atbrīvot meiteni no grēkiem. Bet Arju sagaida Daredevil cienīgi pārbaudījumi. Esot aklai, viņai būs jāiemācās izmantot savas pārējās maņas. Pašās beigās sērija atgriezās pie Nakts Sardzes, lai sagādātu vienu kārtīgu pārsteigumu saviem skatītājiem. Jāsaka gan, ka Sera Devosa situācija ļoti atgādināja filmu “Green Room”, tomēr fakts, ka Melisandra patiesībā ir ļoti veca burve (un, iespējams, pat ragana), pārspēja visu!

Pāris personāži šoreiz gan izpalika, tai skaitā solītais un ilgi gaidītais Hodors, un, jā, arī tas mazais Brens Stārks. Tomēr visus varoņus piecdesmit minūtēs neiespiedīsi, un kopumā šī tik un tā bija tāda kārtīga “Troņu Spēļu” sērija, kura ne tikai lieliski ir ievadījusi jauno (un iespējams pat pirmspēdējo?) sezonu, bet arī sagādājusi nevienu vien pārsteigumu skatītājiem, tostarp arī tiem, kas ir izlasījuši visas grāmatas. Atliek vien pateikties Vesterosas Dieviem (vai drīzāk HBO) par kārtējām desmit episkām televīzijas sērijām un cerēt, ka vismaz divas sezonas jau nu vēl uztaisīs. 8,5/10