Kad esi radījis, iespējams, visu laiku labāko TV seriālu (“The Wire”), bet turpmākos nopietnos darbus neviens vairs nenovērtē vai novērtē par maz (“Treme”, “Generation Kill”), jāķeras klāt drastiskiem līdzekļiem – porno! Bet temata dziļākai un cilvēcīgākai pētīšanai, nevis pašam žanram. Tā nu, iespējams, labākais HBO kanāla autors un izbijis žurnālists Deivids Saimons beidzot ir radījis kaut ko pietiekami tuvu savam augstākminētajam meistardarbam – līdz šim neķītrāko HBO seriālu “The Deuce”.

No ārpuses seriāls tik tiešām ir netīrāks par netīru – gandrīz vai acumirklī skatītājs tiek iemests smilšu laukumā, kura galvenie subjekti ir suteneri un prostitūtas. Likumsargi šoreiz tiek novietoti otrajā plānā, jo “The Wire” visu svarīgāko par viņiem tomēr jau pateica. Tā vietā nāk uzņēmēji un dzīves baudas (iespējams, pat jēgas) meklētāji ar veseliem diviem (!) Džeimsiem Franko priekšgalā.

Ja sākumā šķiet, ka viss ir samests vienā lielā, nesakarīgā čupā, tad pamazām (t.i., ne pirmajā un pat ne otrajā vai trešajā sērijā) “spēlētāji” izkārtojas savās laukuma pozīcijās un lēnām sāk mijiedarboties viens ar otru. Pilnīgi visu kopbildi neviens no personāžiem pārredzēt nevar, bet mēs, skatītāji, gan to visu ļoti labi redzam. Tieši tādēļ uzmanīga sekošana līdzi notikumiem atmaksājas ar uzviju. Varam to saukt arī par pareizu un precīzu pasaules būvēšanas piemēru.

Spēles laukums ir 70. gadu (porno biznesa ēras pirmsākumu) Ņujorka, un tā izskatās tik fantastiski un autentiski, ka jāsāk domāt, vai HBO nav slepus izgudrojuši laika mašīnu. Spēlētāji, kā Saimona seriāliem tas jau ir pierasts, ir cilvēcīgi un reālistiski. Arī atšķirt neskaitāmos tipāžus nav pārāk sarežģīti. Katram ir savi untumi un vājās vietas, kas arī netiek atklātas visas uzreiz, bet gan pamazām un neuzkrītoši. Vispatīkamākie mirkļi, bez šaubām, ir tie, kuros it kā nesavietojamie personāži satiekas un uzbūvē arvien jaunas un pat pārsteidzošas dinamikas.

Lielākās seriāla zvaigznes, kā jau to varēja sagaidīt vēl projekta tapšanas gaitā, ir Džeimss Franko un Megija Džilenhola. Par Džilenholu šaubu nav – talants kā brālim, tā arī māsai ir asinīs. Tomēr īstais zelta gabals, lai arī kā to (dažiem) negribētos atzīt, ir Franko. Viņa centienus nevar neatzīt – starp saviem neskaitāmajiem kino projektiem Franko ir pamanījies ne tikai nospēlēt divas pilnīgi atšķirīgas lomas (viena ir dziļa un nopietna, bet otra – muļķīga, toties izklaidējoša), bet arī uzņemties režijas pienākumus divām no astoņām pirmās sezonas sērijām. Viena no tām (septītā) izrādījās īpaši spēcīga un atmiņā paliekoša.

Ir ļoti jūtama arī skrupulozā un visaptverošā pieeja apskatāmajiem tematiem, kas Saimona seriālos jau ir firmas zīme. “The Deuce” galvenokārt ielūkojas prostitūcijas, pornogrāfijas un nekustamo īpašumu biznesā, aplūkojot tos no dažādiem skatupunktiem. Ar pirmajiem diviem (tāpat kā “The Wire” ar narkobiznesu) nekas netiek slēpts vai notušēts. Viss notiekošais tiek attēlots atklāti un bez aizspriedumiem. Krūšu un seksa ainu skaits noteikti jau pirmajās sērijās krietni pārspēj visu līdz šim “Troņu spēlēs” redzēto.

Vēl pēdējo reizi salīdzinot ar “The Wire” – toreiz stāstam pamatā bija kaķa un peles dinamika starp policistiem un bandītiem. Šoreiz lomas ieņem sievietes un vīrieši (neaizmirstot arī par viendzimuma attiecībām), turklāt nav līdz galam skaidrs, kuri tad ir kaķi, bet kuri – peles. Ja jums šķiet, ka televīzijā pietrūkst inteliģentu, nopietnu un tajā pašā laikā izklaidējošu seriālu ar patiesiem varoņiem, “The Deuce” būs tieši laikā. “The Wire” meistarība šeit varbūt gluži vēl nav sasniegta, kaut gan tālu līdz tai nav palicis. Un tagad, kad balsti stāstam ir kārtīgi nocietinājušies, rodas neviltota intriga par turpmākajās sezonās gaidāmo. Cerot, protams, ka redzēsim vairāk par vienu. 9,5/10