Ir noslēdzies jauns solis supervaroņu stāstniecībā uz ekrāniem – “Fargo” autora Noasa Houlija veidotais “Leģions”. Iepriekš jau rakstīju, cik lieliskas bija seriāla pirmās trīs sērijas. Tomēr ar to vien nepietiek – novērtēt vajag arī visu sezonu. Tā nu sadarbībā ar kanālu “Fox” pienācis laiks atskatīties uz vienu no pēdējā laika neparastākajiem TV seriāliem un sēriju pa sērijai noskaidrot, kas izdevās un vai vispār bija kaut kas, kas nenostrādāja.
SPOILER ALERT – apskats neiztiek bez svarīgām sižeta detaļām, tādēļ lasiet piesardzīgi!
Seriāla veidotāji noteikti apzinās, cik svarīgi ir izveidot pēc iespējas labāku pilotsēriju, jo “Leģionam” tā ir gluži vienkārši izcila. No sākuma līdz beigām tiek pārbaudīti pat rūdītākie skatītāji, jo tik vājprātīgs (vislabākajā nozīmē) stāstniecības un vizuālā stila apvienojums iepriekš nav bijis nekur (varbūt tikai Deivida Linča filmās). Pēc sērijas bija vairāk nekā skaidrs, cik inovatīvs un nozīmīgs šis seriāls ir ne tikai supervaroņu žanram, bet arī visai televīzijai kopumā. Kad pārgāja vēlme skaitīt visas tās reizes, kad prāts uzgāja gaisā, sekoja tikai viens, visai loģisks jautājums – vai nav parādīts par daudz? Un vai tādā gadījumā seriāls spēs pārsteigt vēl vairāk, un, kas ir svarīgākais, vai gaidāms arī kas vairāk par neticamiem specefektiem un galvu reibinošu stāstu?
Saprotams, ka turpinājums vairs nebija tik iespaidīgs kā pirmā sērija, tomēr nākamās divas sērijas jau sāka vairāk iedziļināties gan notiekošajā, gan arī varoņu personībās. Vispārējais stils gan, bez šaubām, saglabājās, tomēr pats galvenais bija iepazīt savādo pasauli, kurā mitinās Deivids (Dens Stīvenss) un pārējie personāži. Līdzības ar to “X-cilvēku” pasauli, kurā mitinās (vai vismaz līdz šim mitinājās) Hjū Džekmens un Patriks Stjuarts, ir acīmredzamas. Bet patiesībā tikai konceptuāli, jo mutanti šeit ir citi, ienaidnieki ir citi, un galu galā pat no komiksiem ir aizgūts tikai pats galvenais. Viss pārējais ir piedomāts klāt, un strādā tas ļoti labi, jo TV formātam tiek pielāgoti tikai varoņi un idejas, nevis pats stāsts.
Ar to vēl viss nebeidzas, jo ceturtā sērija spēja pārsteigt visnegaidītākajos veidos. Pirmkārt, Deivida psihedēliskais ceļojums pa astrālo dimensiju līdz ledus kubam, kurā mitinājās Olivers (Džemeins Klements jeb “What We Do in the Shadows” scenārija līdzautors)! Jau aprakstot ko tādu, jāsāk nedaudz apšaubīt savu veselo saprātu, tādēļ jāpaliek vien pie tā, ka tas ir jāredz pašiem, lai noticētu. Otrkārt, tā kā Deivids (stāsta reālajā pasaulē) bija pazudis, seriālam tika dota iespēja paspīdēt ar pārējiem personāžiem. Šis uzdevums tika paveikts teicami, jo Deivida sabiedrotajos ne tikai atklājās jauni un tīkami personības slāņi, bet pirmo reizi tika kārtīgi pierādīts, ka seriāls var lieliski tikt galā arī bez galvenā personāža klātbūtnes.
Piektā sērija bija lieliska struktūras un izpildījuma ziņā. Galvenais, kas no sērijas jāpaņem, bija ļaundara patiesie nodomi un nedaudz šaušalīgais ieskats Mēness karaļa jeb Lenijas (Obrija Plaza) spējās, ja vien viņa (vai drīzāk – tas) pārņemtu varu pār Deividu pilnībā. Šajā brīdī beidzot daudzmaz tapa skaidrs, kas un kāpēc seriālā ir noticis līdz šim, kā arī kas varētu būt gaidāms turpmāk. Bet pārsteigumi ar to noteikti nebeidzās, un viens no tiem bija neparastais sērijas nobeigums, kurā piecas burtiska klusuma pilnas minūtes pārtapa neburtiskā sprādzienā. Tieši šāda veida eksperimenti ir viens no iemesliem, kādēļ “Leģions” ātri vien ir kļuvis par vienu no pēdējā laika visnozīmīgākajiem seriāliem.
Nākamās divas sērijas alternatīvi varētu nosaukt arī kā “pirmo un otro daļu”, jo vispirms pienāca ļoti lēna un mierīga atkāpe no galvenā stāsta, lai dziļāk iepazītos ar personāžiem. Ne visiem skatītājiem (un kritiķiem) šāda stāstniecības izvēle gāja pie sirds, un tas ir saprotami, jo tā atmaksājās tikai septītās sērijas laikā. Iepriekš to novērtēt nemaz nebūtu bijis iespējams. Un, runājot par septīto sēriju, tas tik bija kaut kas! Nepietiek ar to, ka visai unikālā veidā tika pasniegts Deivida pagātnes stāsts, kurš netiešā veidā sevī iestarpināja arī Profesora X cameo (bez Stjuarta vai Makavoja diemžēl). Pats labākais un reizē arī viens no seriāla (un ārpus tā robežām) lieliskākajiem brīžiem bija filmas “Inception” cienīgā kulminācijas aina – lēni, bet rūpīgi ievadīta un izcili izpildīta.
Sezonas fināls gan nesniedza tik grandiozu nobeigumu, kā pēc iepriekšējās sērijas to varēja gaidīt. Gluži vājš arī tas nebija, tomēr visspilgtāk atmiņā iespiedās Izmeklētājs (Heimišs Linkleiters), kurš lieliska piecu minūšu ievada laikā tika padarīts krietni cilvēcīgāks. Izrādās, ka viņam ir mīloša ģimene un cieņa pret savu darbu, toties vēlme atriebties ir labi saprotama. Varbūt nākamajā sezonā Izmeklētāju redzēsim sadarbojamies ar mutantiem? Vismaz šādā virzienā seriāls varētu doties tālāk, spriežot pēc fināla notikumiem. Par Mēness karaļa un jo īpaši Deivida turpmākajiem plāniem gan nekas daudz nav skaidrs, un mums būs vesels gads, lai to visu pārdomātu. Bet komiksos gan nebūs vērts meklēt pavedienus – tas ir apstiprināts oficiāli.
Ja man savs spriedums būtu jāatklāj pirms trim mēnešiem (kad seriāls vēl nebija iznācis), droši vien apgalvotu, ka tādas pēdējā laika filmas un seriāli kā “The Dark Knight”, “Daredevil” un “Civil War” ir augstākais punkts, uz ko supervaroņu žanrs vispār ir spējīgs. Šobrīd droši vairs apgalvot nevar neko, jo “Leģions” šo punktu ne tikai ir pacēlis krietni augstāk, bet reizē likvidējis pavisam. Proti, seriāls lieliski pierāda to, cik plašas ir šī žanra iespējas, kaut gan redzējuši no tām esam tikai nedaudz. Laiks rādīs, cik tālu seriāls ies turpmāk un ko tikmēr iesāks pārējie žanrā iesaistītie, jo dažam labam (DC un “Netflix”, piemēram) būtu jānokaunas. Bet tikmēr jānovērtē tas, kas mums ir šobrīd – “Leģions” – vairāk nekā brīnišķīgs un neaizmirstams supervaroņu avangards. 9.5/10
Raksta autors un Kinoblogeri.lv izsaka vissirsnīgāko pateicību “Lattelecom” un “FOX Latvia” par iespēju noskatīties seriālu un uzrakstīt par to vēl pirms tā iznākšanas uz TV ekrāniem!
