Astoņi personāži ar dažādu etnisko izcelsmi un pasaules uztveri, vienā dienā tiek telepātiski savienoti. Rezultātā katram no indivīdiem ir vēl septiņi “es”, kuri jūt un redz to, kas notiek ar pārējiem. Meksikāņu ziepju operu aktieris, kurš nervozi slēpj savu seksualitāti. Nosvērta korejiešu biznesa sieviete, kura vakaros pierāda sevi kā brutāla karatē mākslu pārzinātāja. Sevī apmaldījies vācu kriminālo aprindu pārstāvis. Indiešu farmaceite, kura dzīvē tā īsti vēl nav sapratusi savu vietu. Islandiešu mūziķe, kura, bēgot no pagātnes, Londonā ir sapinusies ar nepareizajām personām. Čikāgas policists, kura labie un cēlie nodomi ne vienmēr sakrīt ar departamenta likumiem. Transvestītlesbiete, kura, ja labi grib, var uzlauzt Pentagonu. Un lielākais Žana Kloda van Dammes fans, kurš dzīvē ir pavisam neveiksmīgs autobusa vadītājs no Nairobi. Fiziski atrodoties dažādās pasaules vietās, viņi piekļūst gan viens otra valodas prasmēm, gan dzīves zināšanām un emocionālajam stāvoklim. Lai arī sākumā jaunās sajūtas un halucinācijām līdzīgās parādības šķietami traucē normāli funkcionēt ikdienā, drīz tās nāk par labu katra personīgās dzīves problēmu atrisināšanai, novedot visus pie galvenajiem jautājumiem – kāpēc mēs esam radīti un kāpēc kāds mūs cenšas atrast un iznīcināt.
Ļoti iespējams, ka šis seriāls jums ļoti elementāri paslīdēja garām, jo 2015. gads bija THE gads, kad “Netflix” palaida veselu kravu ar kvalitatīviem oriģinālajiem seriāliem. Tomēr “Sense8” ir kaut kas, kas šķiet ir būvēts uz pilnīgi citas pasaules, tajā pašā laikā perfekti un izjusti attēlo visas krāsas, ar kurām cilvēce sastopas ikdienā. “Oriģināls” pat neizsaka tā īsto nozīmi, jo stāsts ir neizsakāmi maģisks. Seriāls nāk no “Babylon 5” radītāja Maikla Stražinska un “The Matrix” triloģijas autoriem – iepriekš plašāk zināmiem kā “The Wachowski Brothers”, šodien gan vairs tikai “The Wachowskis“, jo nu jau abi brāļi ir oficiāli transformējušies par “māsām”. Tas gan nešķita liels pārsteigums, ņemot vērā galveno tēlu spēcīgo nostāju attiecībā gan uz seksualitāti, gan pilnīgi dažādajām kultūras īpatnībām un veidu, kā izteikt savas emocijas.
Seriāls ne sekundi nesarkst, apspriežot rasismu, seksualitāti, feminismu, politiku, vardarbību un cilvēces eksistences jēgu kopumā, sasaistot to ar galvenā stāsta īpatnējo, pat mitoloģisko auru, parādot, ka pasaule nav tikai balta un melna. Šis ir zinātniskās fantastikas līmenis, kurš savā ziņā pārkāpj Visuma robežas, bet reizē pauž sava veida iekšējo garīgumu ar to, cik salauzts un izvarots, bet arī sakārtots un apgaismots tu jutīsies pēc katras sērijas. Tā vien šķiet, ka katrs teikums un dialogs scenārijā ir nevis rakstīts, bet komponēts. Nekad nebūtu iedomājusies, ka ko tādu var salikt kopā ar tik izjustu un poētisku noskaņu, lai nepadarītu stāstu sarežģītu, grūti sagremojamu vai vulgāru. Tieši otrādi. Tas ne gluži nav veidots uz parastajiem seriālu “templeitiem” un iet pats savu ceļu, atpakaļ neskatoties. Jo dziļākas un neērtākas ir tēmas, jo cilvēciskāks tas paliek. Galvenie varoņi viens otram kalpo ne tikai par sargeņģeļiem, bet arī par ikdienišķiem sarunbiedriem, lēnām un neuzmācīgi atklājot viens otram savas rūpes un dziļākās bailes, savas cilvēciskās un necilvēciskās puses un pagātnes notikumus, kuri viņus ir noveduši līdz šim mirklim. Un, lai arī seriāla tematika kopumā ir drūma, tas neaizmirst arī šad un tad pajokot.
Aktieri noteikti ir jāpiemin kā viens no elementiem, kas seriālu padara vēl svaigāku un eksotiskāku. Priekšplānā esošie astoņi galvenie kustoņi, nākuši katrs no savas planētas malas, nebeidz spridzināt ar pilnīgu nodošanos sava tēla sarežģītībai. “Sense8” ir piemeklēts arī diezgan izcils un spēcīgs, elektroniski-simfoniski-alternatīvs skaņu celiņš, kas caurvijas un atbilstoši pārklājas pāri katra tēla atsevišķajam un kopējam stāstam un emociju gammai. Patiesībā mūzika seriālā ir viena no lietām, kas padara jau tā intensīvo stāsta gaisotni vēl jutekliskāku.
Svarīga piezīme ātri sarkstošiem cilvēkiem: “Sense8” noteikti nav kaut kas, ko tu gribēsi skatīties ar ne pārāk tuviem draugiem vai vecākiem, jo sērijas iekļauj samērā biežas, intensīvas un stipri detalizētas seksuāla rakstura ainas, kuras pēc žanra jau pilnīgi nopietni spēj konkurēt ar “Game of Thrones” un varbūt brīžiem liek domāt, ka skaties kaut ko kanālā HBO vienos naktī. Pēc septītās sērijas gultas sižetus aizstāj reālistiski grafiskas dzemdību ainas, kuras, iespējams, neatstās tavu prātu vēl kādu laiciņu. Ar to visu es gribu pateikt, ka seriāls noteikti nav domāts pilnīgi visiem, un šeit es nerunāju pat par vecuma grupu. Lai arī sākumā tas varētu šķist par daudz un par nevajadzīgu, pēc 12 perfektām sērijām es sapratu, ka patiesībā būtu gatava to skatīties vēlreiz, jo seriāla galvenā doma tomēr cauršauj jebko, kas varētu sākumā šķist pārāk konfrontējoši un neērti, atklājot to, kas mēs patiesībā esam un kas patiesībā ir dzīve. Tāda jau ir tā kino burvība. Tikai pēc tam, kad tu kaut ko esi noskatījies, tu padomā un saproti, ka aiz šķietami pašsaprotamā slēpās daudz kas vairāk.
“Sense8” savā būtībā ir dumpiniecisks un daudz nemētājas ar liekām atsaucēm. Tēmas ir skaidras, tajā pašā laikā, ir grūti tam nolikt vienotu definīciju. Un tas patiesībā arī ir pietiekami labs iemesls, kādēļ to ir vērts sākt skatīties. Televīzijā ļoti reti kad vizuālais sniegums ir līdzvērtīgs verbālajam un vēl spēj palikt patiess pats pret sevi un pret skatītājiem. Ja ir kāds, kas to var paveikt, piedevām vēl iekļaujot tik bagātīgu un līdz detaļām izstrādātu savstarpējo tēlu simbiozi, tad tas ir “Sense8”.
Sērijas ilgums: ~50 minūtes
Sezonas ilgums: 12 sērijas
Gaidu otro sezonu, un tā šobrīd ir arī vienīgā negatīvā piebilde. Uz Ziemassvētkiem māsas Vačovskas izlaida starpsezonu speciālsēriju, kura man lika iemīlēt šo daiļradi vēl vairāk. Otrā sezona iznāk maijā, tādēļ ir vērts padomāt par seriāla iekļaušanu savā “watchlist’ā”.
