Ziemas pauze nu ir galā un gan DC, gan Marvel mūs uzreiz apber ar kaudzi seriālu. “Flash” un “Arrow” turpina savas sezonas, kamēr “Agent Carter” jau otro sezonu pēc kārtas aizpilda gaidas pēc “Agents of Shield” turpinājuma, turklāt ar veselām divām sērijām pēc kārtas. Vēl klāt nāk CW jaunums – “Legends of Tomorrow”, kurš papildina jau tā plašo CW DC supervaroņu TV pasauli. “Supergirl” apskata gan nebūs dažādu iemeslu dēļ – kaut vai tādēļ, ka ir jau pietiekami daudz ko skatīties. Tagad tikai atliek novērtēt šīs nedēļas supervaroņu seriālu veikumu.

“Flash”

“Flash” savu ziemas/pavasara sezonu iesāk ar diezgan labu startu. Kā jau vienmēr, labi sajaukts humors ar drāmu, turklāt šoreiz patīkami pārsteidza pat iknedēļas ļaundaris. Iesākumā par drāmu. Manuprāt, Vestu ģimenes drāma ir labāka par Berija un Petijas attiecībām. Džo un Vallija tēva un dēla attiecības lika izjust daudz lielākas simpātijas. Iknedēļas ļaundaris bija interesantāks un biedējošāks nekā ierasts, neskatoties uz viņa pseidonīmu Turtle. Protams, varēja būt nedaudz labāk, bet šim seriālam tas jau ir liels sasniegums. Berija iekšējais konflikts vairs nav nekas jauns un varēja tikt atrisināts daudz vienkāršāk. Tā vietā viss tika sarežģīts vēl vairāk. Arī Petijas došanās prom šķita parādamies no nekurienes. Vallija nodarbošanās nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā to, ka viņš praktiski uzradās no zila gaisa. Viņa uzvara sacīkstēs, izmantojot nitro gāzi, jau dod mājienus par viņa neizbēgamo Flash lomas pildīšanu. Džeja Gerika twists šajā sērijā šķita pārāk mazs uz pārējo konfliktu fona. Ja viņa tēlam šeit būtu atvēlēts vairāk ekrāna laika un izmantots vairāk drāmas, varbūt man pat viņa paliktu žēl.

Tikmēr Harisona motīvi paliek miglā tīti. Ir skaidrs, ka viņš vēlas atgūt meitu. Bet vai viņš tiešām nostāsies pret Flash vai tomēr centīsies pieveikt Zoom? Labāk, protams, būtu, ja Harisons izvēlētos palīdzēt Flash, jo tas nāktu par labu viņa tēlam, padarot to vēl sarežģītāku, proti – ļaundaris, kurš cenšas laboties. Un visbeidzot – Iobards ir atgriezies! Vai viņš ir kāda no multiverse Reverse-Flash versijām vai pat tas pats Reverse Flash no pirmās sezonas, tikai iestrēdzis laika līnijā? Kopumā “Flash” turpina savu jau tā spēcīgo 2. sezonu ar lielisku startu. Cerēsim tikai, ka tas laika gaitā nekur netiks zaudēts. 8,5/10

“Agent Carter”

Šoreiz veselas divas sērijas uzreiz, vispirms apskatīsim pirmo. Pēc “Agents of Shield” episkā pussezonas fināla vajag nedaudz ievilkt elpu. To pāris mēnešu garumā jau otro gadu palīdzēs izdarīt “Agent Carter”. Nekas daudz mainījies kopš pirmās sezonas nav. Kārtere vēl joprojām ir badass, joprojām nesaņem pelnīto kolēģu cieņu (lai gan situācija ir nedaudz uzlabojusies, jo vismaz SSR jaunais priekšnieks viņu atzīst), toties uz to šajā sērijā netiek likts uzsvars. Vairāk jūtama ir Pegijas privātā dzīve. Neveikla tikšanās ar Danielu (nelietis nav atbildējis uz ziņām, turklāt jau atradis draudzeni), un iespējama jauna mīlestība – Džeisons (kurš, iespējams, ko slēpj).

Skatītājus sagaida nedaudz saulaināka apkārtnes maiņa uz karsto L.A., kurā izmeklētājus izbrīna aizsalis dīķis un sasaluši līķi, kuros turklāt atrodama jauna un bīstama viela Isodyne. Iepriekš bija zināms, ka šī sezona savīsies kopā ar gaidāmā “Doctor Strange” mitoloģiju. Noslēpumaina atslēga, piespraude, kā arī Darkforce (melnā viela sērijas beigās) to tikai apstiprina. Vēl redzam Vitniju Frostu, kuras uzvārds aizdomīgi asociējas ar sērijas mistēriju, kā arī zināms, ka Marvel komiksos Vitnija ir pazīstama kā ļaundare Madam Masque. Ar nepacietību gaidām pašu masku, kā arī showdown ar Pegiju.

Sērija sākās turpat, kur beidzās pirmā sezona, jo tiek notverta Dotija. Protams, brīdī, kad tiek atklāta svarīga informācija, viņu savāc FIB un visu vēl vairāk sarežģī. No Dotijas noteikti redzēsim ko vairāk par sēdēšanu pratināšanas telpā. Arī Džārviss kā vienmēr ir amizants, tomēr būtu bijis jauki kaut uz pāris sekundēm redzēt pašu Stārku. Diezgan labs starts, tomēr salīdzinājumā ar pirmo sezonu prasītos nedaudz vairāk jūtamas izmaiņas uz labo pusi. 8/10

Tagad otrā sērija – ļoti aizraujoša un spēcīga salīdzinājumā ar iepriekšējo. Sezonas lielā mīkla kļuva ne tikai skaidrāka, bet arī lielāka. Kas īsti ir sēde, kurā piedalās Vitnijas vīrs? Vai Džeisons tiešām gāja bojā? Jo mēs zinām, ka Vitnija izdzīvoja, un viņas tēls turklāt kļuva sarežģītāks. Viņa ne tikai tiecas iegūt lielu spēku un varu, bet arī uztraucas par savu izskatu. Beigās arī redzam, ka viņai kaut kas ir aiz ādas – burtiski.

Pats Džeisons tikmēr, kā izrādās, neko neslēpj. Cenšoties palīdzēt Pegijai, kā jau paredzams, starp abiem izveidojas kas vairāk par sadarbību pret ļauno Isodyne. Turklāt viņa “nāve” sērijas beigās vēl vairāk sarežģī Pegijas iekšējos konfliktus, kuri aizsākās jau ar Stīva Rodžersa “nāves”. Pieliekam klāt Džārvisa muļķošanos, un kopā sanāk ļoti aizraujoša un emocionāli spēcīga sērija. Jācer tikai, ka Pegija tomēr nedosies atpakaļ uz Ņujorku, jo, kā zinām, lieta vēl nav atrisināta. 9/10

“Arrow”

Šī bija diezgan juceklīga sērija un ne pārāk labs turpinājums jau tā viduvējai sezonai. Seriāls uzreiz sāk ar to, ka jātiek galā ar iepriekšējās sērijas cliffhanger. Un Felicitija ir dzīva! To pierāda arī “4 mēnešus vēlāk” aina. Tātad mirs kāds cits varonis. Mans minējums – Tia, Lorela vai Olivera dēls. Vēl viens minējums – Felicitija kļūs par Oracle, bet šis ir ļoti no-brainer minējums. Vēlos arī uzsvērt Diggle brāļu drāmu, jo tā šajā sērijā šķita īpaši spēcīga. Varbūt Endiju beidzot izdosies labot ar veco labo kāršu spēli?

Sērijas centrā ir Olivera iekšējā cīņa ar cilvēcību – cik tālu viņš ir gatavs iet, lai uzveiktu Dārku? “4 mēnešus vēlāk” gan nospoilo, ka Ollijs tiks novests līdz galam, turklāt arī Felicitija mainīs savas domas. Tias un Meikina cīņai īsti nebija nekāda atrisinājuma. Tias cīņa pret savu iekšējo “asinskāri” beigās palika turpat, kur iepriekš. Meikins pats par sevi bija diezgan vājš ļaundaris, kurš nekādi neattaisnoja savu iesauku Anarky (mēs gaidām īstu anarhiju ar cilvēkiem, kuri ārda pilsētu, nevis tikai grafiti un atskaites par vārda “anarhija” definīciju), turklāt viņš izrādījās tikai veids, kā Ollijam tikt klāt pie Dārka. Pašu Dārku šeit vajadzēja vairāk. Vismaz beigās atklājās, ka arī Dārka ģimene ir iesaistīta viņa plānos iznīcināt pasauli. Tas sezonas konfliktu padara intriģējošāku – ja Dārkam ir ģimene, tātad viņam tomēr ir vēl kāda vājība, neskaitot Tiu.

Flešbeki vēl joprojām turpina likt vilties. Vienīgais labums no tiem šajā sērijā bija turpinājums atbildei uz jautājumu, kuru uzdevām jau pašā seriāla sākumā – kur Ollijs dabūja savas rētas? Visādi citādi gan no tiem nav jēgas. Tie pat nepilda acīmredzamu flešbeku funkciju – parādīt, kā Olivers var pieveikt Dārku! Labā ziņa gan ir tāda, ka dažas sērijas iepriekš pavīdēja fakts, ka flešbeku notikumi katrā sezonā risinās gadu, tātad nākamais būs Ollija pēdējais gads uz salas. Varbūt redzēsim kādu interesantāku konfliktu, un beigu beigās tiksim no tiem vaļā. Mans ieteikums būtu flešbekus izmantot, lai labāk attēlotu iknedēļas ļaundarus, vai arī atteikties no flešbekiem vispār, jo, hei, “Flash” lieliski iztiek bez tiem!

Lai gan šajā sērijā redzējām lielisku drāmu, pietrūka daudz kā cita, lai šo viduvējo sezonu padarītu kaut cik labāku. 7/10

“Legends of Tomorrow”

Ilgi gaidītais “Legends of Tomorrow” beidzot ir klāt. Diemžēl šī sērija liks vilties pat vislielākajam DC fanam. Pirmkārt, pie vainas ļoti nevienmērīgais temps. Pašā sākumā mums parāda diezgan ātru iepazīšanos ar esošo situāciju, kā arī ar seriāla varoņiem, bet uzreiz pēc tam sērija kļūst lēnāka, piepildot sevi ar dialogiem. Tālāk seko diezgan spraiga un ļoti aizraujoša cīņa pret Boba Fett, atvainojos, Chronos, un līdz pat sērijas beigām atkal seko dialogi.

Kā jau var droši paredzēt, sērijas galvenā konflikta centrā ir lēmums, vai varoņi piekritīs doties cīņā pret ļauno Vandal Savage. Pašu varoņu komanda ir diezgan interesanta izvēle, un starp dažiem no tiem pat parādās negaidīti laba saikne, piemēram, starp White Canary un Captain Cold. Kaut gan es neesmu drošs,, vai šajā sērijā bija vajadzīgi veseli divi bāra kautiņi, turklāt ar White Canary epicentrā. Tas vairāk norāda uz producentu iztēles trūkumu nekā uz Sāras tēlu. Ļoti slikti šajā sērijā tika attēlots Džeksa tēls, jo, bez šaubām, katrā komandā ir vajadzīgs kāds klauns, kurš turklāt ir melnādains. Šo nejēdzību gan uz beigām nedaudz laboja viņa nopietnā saruna ar Martinu, tomēr vai tas pilnībā attaisno diezgan dīvaino Džeksa sazāļošanu? Not cool, Martin, not cool…

Arī no paša Vandal Savage labprāt gribētos redzēt ko vairāk par dažām ainām un viendimensionālo pasaules ieņemšanas plānu. Neskatoties uz visu slikto, šis tas arī izdevās. Piemēram, jau iepriekš minētā saikne starp Sāru un Leonardu, kā arī Hawk ģimenes drāma. Arī Rip Hunter ir labs jaunums. Kopumā šīs sērijas temps bija ļoti nevienmērīgs, un to pašu var teikt par humora un drāmas balansu. No visa tā cieta arī seriāla varoņi un diemžēl arī skatītāji. Cerēsim, ka producenti mācīsies no kļūdām un laika gaitā seriālu spēs uzlabot līdz pat “Flash” un “Arrow” līmenim. Pagaidām skatītājam varu ieteikt tikai pacietību un sapratni. 6/10

Apskatu sagatavoja: Alvis Gļeba