“Jau atkal tie amīši ir nozaguši britu seriālu”, jūs teiksiet. “Vai tad nevar neko oriģinālu izdomāt?” Tiesa, jo lielākoties amerikāņu adaptētie seriāli, lai no kuras valsts nenāktu oriģināls, cieš neveiksmi. Kanāli iznieko savus līdzekļus, skatītāji paliek neapmierināti, bet oriģinālmateriāls zaudē savu popularitāti. Par laimi, nekas no iepriekšminētā neattiecas uz “The Night Of”, jo šis HBO jaunākais miniseriāls ir patiess izcilības paraugdemonstrējums.
Stāsts būtībā paliek tāds pats kā britu oriģināla “Criminal Justice” pirmajā sezonā, bet ar mainītu galvenā varoņa nacionalitāti. Bena Koultera vietā ir Nazīrs Kāns, parasts pakistāņu puisis, kurš mācās vidusskolā un kopā ar savu ģimeni dzīvo Ņujorkā. Nazīra dzīvi kājām gaisā apgriež kādas meitenes slepkavība, par kuru puisis tiek apsūdzēts, jo abi ir pavadījuši nakti kopā. Problēma ir tāda, ka Nazīrs nespēj atcerēties pilnīgi neko no iepriekšējās nakts un par to var pateikties narkotikām. Tā nu tiek sākts kriminālprocess, kura rezultātā puisis nonāk tiesas priekšā. Nazīram ir tikai viena cerība tikt attaisnotam – Džeks Stouns, bēdīgi slavens, ar ekzēmu sirgstošs advokāts, kurš līdz šim ir specializējies daudz mazāku noziegumu attaisnošanā.
Skatoties šo seriālu, uzreiz prātā nāk “The Wire” un “The People v. O.J. Simpson”, jo no viena ir jūtama reālistiskuma skarbā piegarša, bet otrs sniedz ieskatu tiesu sistēmas dažkārt nevīžīgajā pusē. Savā ziņā “The Night Of” ir abu sajaukums, kurš rūpīgi apskata dažādus aspektus ļoti sarežģītam noziegumam. No sākuma līdz pat beigām seriāls sniedz ļoti intensīvu stāstu, kura laikā tiek iepazīti daudzie noziegumā un tiesu sistēmā iesaistītie tēli. Bieži vien rodas pārdomas par Nazīra nevainību, kā arī par tiesu sistēmu, kas ne vienmēr nostājas pareizajā pusē.
Neskatoties uz caurvīto sižetu, katra sērija no tā spēja izraudzīties rūpīgi izvēlētu daļu tā, lai pavadītais laiks starp sērijām neizbojātu stāsta vienmērīgumu. Pirmās un pēdējās sērijas garums var nedaudz sabiedēt, kā nekā – tās ir veselas deviņdesmit minūtes. Bet tas seriālam tikai nāk par labu, jo papildu laiks sākumu un beigas palīdz padarīt pietiekami spēcīgus, lai atstātu paliekošu iespaidu. Atmiņā iespiežas arī daži sīkumi, tostarp Stouna kaķis, kas ir viens no emocionālākajiem stāsta elementiem. Arī Nazīra dzīve cietumā atstāja vielu pārdomām, jo vienalga, vai puisis tiktu atbrīvots vai ne, viņa turpmākās gaitas ir neatgriezeniski izmainītas.
Noteikti jāpiemin arī lieliskā aktierspēle, kura seriālam, visticamāk, nopelnīs kaudzi ar Emmy apbalvojumiem. Rīzs Ahmeds, manuprāt, ir šī gada uzlecošā zvaigzne, tādēļ pēc Nazīra lomas viņu noteikti redzēsim daudz biežāk nekā līdz šim (un pavisam drīz jau “Rogue One”). Papildus vēlos uzsvērt Džonu Turturo (Jēzus no “The Big Lebowski”), kurš ar savu tēlojumu ne tikai pārsteidza, bet bieži vien pat spēja nozagt Rīza Ahmeda pjedestālu. Dažkārt arī nācās rūpīgi pārdomāt, vai Stouns gadījumā nebija patiesais seriāla galvenais varonis. No otras puses, Stouns un Nazīrs nedaudz atņēma vietu pārējiem tēliem, jo diemžēl ne visiem bija iespēja izspīdēt pilnībā.
Nelielu rūgtumu sagādā arī fakts, ka šis ir tikai miniseriāls, jo būtu tikai fantastiski līdzīgā veidolā redzēt arī “Criminal Justice” 2. sezonas adaptāciju. Kā nekā, šādi seriāli ir retums, jo bieži negadās redzēt tik prasmīgi uzbūvētu stāstu, kurš turklāt adaptē kādas citas valsts ļoti populāru seriālu. Lai gan varbūt tā pat ir labāk, ja seriāls jau uzreiz sniedz labu nobeigumu, nevis liek gaidīt turpinājumu. Un, ja tas ir tik lieliski izstrādāts galaprodukts kā “The Night Of”, tad nemaz arī nav par ko sūdzēties. 9,5/10
