Iesākumā, vēlreiz apsveicam Leo ar beidzot iegūto (bet vai tiešām pelnīto?) Oskaru. Bet tagad pievēršamies “The Walking Dead”, kurš pārsteidza ar ne mazāk svarīgiem notikumiem. Pirms nedēļas iepazināmies ar pavisam jaunu personāžu vārdā Jēzus, bet šonedēļ uzzinām, ka viņš nāk no pavisam citas izdzīvotāju komūnas, ar nosaukumu Hilltopa. Ar to prieki vēl nebeidzas, jo šī sērija pat paguva skatītājus iepazīstināt ar pašu komūnu vistiešākajā veidā, atklājot pat šo to vairāk par noslēpumaino Nīganu.

Sākums gan škita nedaudz neveikls ar garo Ābrahama apakšsižetu, uzreiz pēc tam atgriežoties pie Jēzus un pārējiem personāžiem. Nebija arī īsti skaidrs, par ko tad īsti Ābrahams bija tik apjucis. Sākumā bija skaidrs, ka viņš ir iemīlējies Sašā, kamēr vēl ir kopā ar Rositu. Tas kopā jau veido pietiekami labu dilemmu priekš jebkura personāža, bet tad sāka parādīties runas par bērnu radīšanu un atmiņas par bijušo sievu. Kā rezultātā, viņa stāsts izvērtās pārāk sarezģīts, ņemot vērā to, cik maz vietas tam sērijā tika atvēlēts. Nemaz nerunājot par tik vienkāršo atrisinājumu, ar Rositas dāvināto piekariņu atstātu uz zemes.

Bet tagad par to kas šajā sērijā izdevās. Proti, sākumā tiek noskaidrots, ka eksistē vēl citas izdzīvotāju komūnas, un Jēzus piedāvā doties apskatīt vienu no tām. Riks & Co, daudz nedomājot, sakāpj treilerī un dodas ceļā. Līdz šim būtu sagaidāms, ka mūsu varoņus pa ceļam kaut kas aizkavēs un Hilltopu redzēsim tikai nākošajā sērijā. Šis tas arī atgadās, piemēram, avarējuši mašīna ceļmalā, pēc kuras treileris pamanās iestigt dubļos. Kāda laimīga sagadīšanās – izrādās, ka Hilltopa jau ir sasniegta! Tik tiešām un pati Hilltopa tiek parādīta visā savā krāšņumā – garais mūris, kura augšgalā tup sargi, apbruņojušies ar šķēpiem, bet aiz mūra slēpjas treileri un nojumes, kalējs, mājdzīvnieki, un pat lielais nams, kurā mitinās komūnas līderis Gregorijs.

Līdzība ar komiksu šajā sērijā ir fenomenāla, jo gandrīz viss šeit notiekošais ir attēlots tieši tāpat, kā to atceros, kad lasīju stāstu pirms četriem gadiem. Megijai neizdodas sarunāt preču apmaiņu ar Gregoriju, un te pēkšņi atklājas, ka viens no Gregorija cilvēkiem ir Nīgana gūstā, jo redz, nav nomaksātas nodevas, t.i. puse no kopējiem resursiem. Aleksandrieši saņem iespēju sevi pierādīt kā īstus barbarus un pēc izlietām asinīm piedāvā izrēķināties ar Nīganu, apmaiņā pret ēdiena resursiem. Pats labākais ir tas, ka Megija pierāda savas izcilās līderes dotības un pieprasa saņemt to pašu pusi no pārtikas apjoma, ko saņēma Nīgans.

Šajā sērijā tika parādīts ļoti liels informācijas apjoms, bet tas nebūt nav slikti. Tā kā seriāls jau bija sācis zaudēt savu asumu, pārmaiņas bija ilgi gaidītas un pat ļoti nepieciešamas. Daudzi pārsteigumi vēl ir priekšā, bet ir skaidrs, ka šī sērija ir milzīgs pagrieziena punkts seriāla turpmākajām gaitām. Visticamāk, sērijas sākumā redzamā ložņāšana pa zombiju pārņemtajām telpām būs pēdējā šāda aina uz doto brīdi, jo nu seriāla redzesloks sāk kļūt daudz milzīgāks. Tiem kuri ir lasījuši komiksu (ieskaitot mani), šī sērija izraisīja patīkamu nostaļģijas sajūtu, jo tolaik tas bija kaut kas unikāls, redzēt cik ļoti šis stāsts var pagriezt savu virzienu, lai tikai nepaliktu pārāk vienmuļš. Es ļoti ceru, ka pārējiem skatītājiem šī sērija kalpos gluži tāpat un seriāls turpinās pārsteigt arī turpmāk. 9,5/10