Straujiem soļiem tuvojas jau septītais (!) kinofestivāls “Spektrs”, kas divreiz gadā Latvijas skatītājiem piedāvā ekskluzīvas filmu pirmizrādes, kā arī iespēju uz lielā ekrāna redzēt filmas, kuras citādi kinoteātros nenonāk. Ko gan skatīties šoreiz? Protams, atbilde ir un paliek “Visu!”, tādēļ kopā ar Augustu Barkovski piedāvājam festivāla gidu, kas, cerams, palīdzēs izvēlēties ko un kad skatīties.
On the Milky Road (“Satikšanās uz piena ceļa”)
Augusts: Balstīta uz trīs patiesiem stāstiem un daudz jo daudz fantāzijām. Tā skandalozais multimākslinieks Emirs Kusturica skatītājus iepazīstina ar savu jaunāko veikumu “Satikšanās uz piena ceļa”. Visdažādāko žanru mikslis – kara drāma satiekas ar komēdiju un romantiku stāstā par serbu pienvedēja mīlas dēkām. Režisora īpaši radošā pieeja atspoguļojas vārdos neaprakstāmā mākslinieciskā haosā. Filma, pēc kuras labāk domāt, kā to dabūja gatavu, nevis kāpēc.
My Life as A Zucchini (“Mana dzīve kā Cukīni”)
Augusts: Izceļojusies pa vairākiem prestižiem kinofestivāliem, kā arī savā kontā ieguvusi “Zelta globusa” un “Oskara” nomināciju kā aizvadītā gada labākā animācijas filma. Viena no pēdējām pieturvietām – kinofestivāls “Spektrs”! Maza bērna pirmā saskarsme ar dzīves sūrumu parādīta gana universālajā animācijas formātā. Bērnus droši var ņemt līdzi – specifiskais “stop-motion” stils noturēs uzmanību un kāds gudrs domugrauds noteikti aizķersies. Turpretī nedaudz vecāku skatītāju daļu uzrunās filmas emocionālais dziļums un atklātība – nevienā brīdī negribēsies stiept roku pēc telefona kabatā.
Get Out (“Prom!”)
Alvis: Amerika, mūsdienas – puisis (tumšādains) nolemj apciemot draudzenes (baltādaina) ģimenes noslēpumaino savrupmāju. Kas gan no tā visa varētu sanākt? Kā izrādās – viens no gada lielākajiem hitiem! Filma jau ir paspējusi pamatīgi pārsteigt skatītājus Sandensā un nedaudz vēlāk arī visā ASV, kopā savācot kases ieņēmumus jau vairāk nekā 110 (!) miljonu ASV dolāru apjomā. “Get Out” ir komiķa Džordana Pīla pirmā režisētā filma – šausmu trilleris/komēdija (ar uzsvaru uz “komēdija”), kas aplūko tematus par un ap rasismu. Ņemot vērā, ka šis ir tikai pirmais no vismaz pieciem turpmāk plānotajiem Pīla sociāltematiskajiem trilleriem, šī filma noteikti ir jāredz.
Life (“Dzīvība”)
Alvis: Tas pat vairs nav nekāds pārsteigums, ka kinofestivālā “Spektrs” notiks arī pirmizrāde kādai no Holivudas grāvējfilmām. Kā jau ierasts, šī nav arī pirmā reize, kad lielais “Spektra” grāvējs pārstāv zinātniskās fantastikas žanru, bet tā darbība norisinās kosmosā. Stāstam (kaut kas starp “Alien”, “Sunshine” un “Gravity”) šoreiz nevajadzētu pievērst tik lielu uzmanību kā veidotājiem un aktieriem.
Ja reiz pie scenārija rakstīšanas ir ķērušies “Dedpūla” scenāristi Rets Rīzs un Pols Vērniks, iznākumam nevajadzētu likt vilties. Un tā pat nav vienīgā līdzība ar “Dedpūlu”, jo viens no galveno lomu atveidotājiem ir pats “algotnis, kurš palaiž muti” jeb Raiens Reinoldss. Bet tas vēl nav viss, jo filmā redzēsim arī “Spektra” veterānu un skatītāju mīluli – Džeiku Džilenholu. Šķiet, ka ir grūti iedomāties vēl labāku iesildošo kosmosa kino (priekšā vēl jaunais “Alien” un “Galaktikas sargi”). Lai gan, no otras puses, nekas arī neliecina, ka šis nevarētu izrādīties viens no gada labākajiem pārsteigumiem.
The Edge of Seventeen (“Gandrīz septiņpadsmit”)
Alvis: Ak, šie vidusskolas gadi – vieniem tas ir labākais laiks viņu mūžā, bet citiem – īstākās mocības. Tāpat kā filmas galvenajai varonei Nadīnai (meitene no “True Grit” jeb Heilija Stainfelda!), kuras dzīve jau tā bija neciešama, un tad pēkšņi vēl labākā draudzene Krista sāk tikties ar meitenes brāli. Tālākie notikumi, protams, ir daudzmaz skaidri – pusaudze centīsies pieņemt savu dzīvi tādu, kāda tā ir, reizē kļūstot pieaugušākai.
Ja jums šķiet, ka tas jau simtām reižu ir redzēts, padomājiet vēlreiz, jo filma piedāvā jaunā sadarbību ar veco. Citiem vārdiem sakot, pie tās ir strādājusi gan jaunā režisore – Kellija Fremona Kregsa -, gan arī TV un filmu veterāns, kā arī viens no “Simpsonu” radītājiem Džeimss L. Brukss. Un, pat ja tas līdz galam neuzrunā (neiespējami), tad vienu no galvenajām lomām spēlē Vudijs Harelsons. Kurš aktieris gan būtu labāk iedomājams tīņu filmas skolotāja lomā, ja ne pats Vudijs?
20th Century Women (“20. gadsimta sievietes”)
Alvis: Maiks Milzs uzauga vidē, kurā dominēja sievietes. Tieši tādēļ režisors viņām nolēma veltīt veselu filmu. Galvenokārt jau savai mātei Dorotejai, kuru atveido lieliskā Anete Beninga un kuras tēlam filmas tapšanā tika pievērsta īpaša uzmanība. Nav jau tā, ka pārējās varones nebūtu pienācīgi veidotas, tomēr jāņem vērā, ka māte Milzu tomēr ir fascinējusi visvairāk. Filmā viņas tēls tiek attēlots tik dziļš, cik vien režisora veiktā izpēte un izpratne par Doroteju to ir ļāvusi panākt. Lai lomu padarītu autentiskāku, Beninga apguva fotografēšanas prasmes, kā arī baudīja visu, kas Dorotejai visvairāk gāja pie sirds – no filmām līdz mūzikai. Par rezultātu lai runā divas “Zelta globusu” un viena “Oskara” balvas nominācija, bet daudz svarīgāk, protams, to būs novērtēt pašiem uz lielā ekrāna kinofestivālā “Spektrs”.
Liberation Day (“Atbrīvošanas diena”)
Alvis: Ļoti ticams, ka Ziemeļkorejai jau ir apnikuši uz Dienvidkorejas robežas novietotie popmūziku atskaņojošie skaļruņi. Pastāv arī iespēja, ka Kims Džonguns ir liels grupas “Laibach” pielūdzējs. Katrā ziņā fakts, ka šī ir vienīgā rietumu rokgrupa, kas valstī jebkad ir sniegusi koncertu, pārsteidza visus. Tagad, vairāk nekā pēc gada, Uğis Olte kopā ar norvēģu režisoru Mortenu Trāviku ir gatavi izstāstīt šo gandrīz vai neticamo stāstu. Tajā viena propaganda saskarsies ar otru, kamēr stingri izolētas valsts iedzīvotāji pirmo reizi mūžā uzzinās, kas tā rokmūzika vispār ir. Pēc filmas pirmizrādes sekos vienreizēja iespēja apmeklēt īpašo ballīti K. K. fon Stricka villā kopā ar filmas radošo komandu, tostarp grupas dalībniekiem. Bet pats svarīgākais? Ielūgti ir visi!
Raw (“MIESA”)
Alvis: Ja festivālā esat nolēmuši skatīties tikai vienu filmu, tai noteikti ir jābūt jaunās režisores Jūlijas Dikurnū debijas filmai “Raw”. Tā stāsta par jaunu meiteni-veģetārieti, kura pēc asiņaina rituāla kļūst par kanibālu. Tieši tā – šī filma papildina bēdīgi slaveno kanibālisma žanru, un tā noteikti ir vēl šausminošāka, nekā varētu iztēloties. Par to liecina arī nabaga Toronto un Gēteborgas kinofestivālu apmeklētāji, no kuriem dažiem pēc filmas noskatīšanās pat bija nepieciešama mediķu palīdzība… Neskatoties uz to, kritiķi filmu vērtē ļoti atzinīgi, jo, kā izrādās, tā spēj piedāvāt ko vairāk par kārtīgu šoka devu un cilvēkēšanu vien. Diemžēl filma tiks izrādīta tikai vienā seansā, tādēļ ieteicams nelaist garām šo lielisko iespēju.
The Lost City of Z (“Zudusī pilsēta Z”)
Alvis: Ir 20. gadsimta sākums, angļu pētnieks Pērsijs Fosets dodas ekspedīcijā uz Amazones džungļiem, lai atrastu reiz zudušu pilsētu un, iespējams, pat mūžsenus civilizācijas noslēpumus… Stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem, un tas tiek izstāstīts ļoti efektīvi – galvenajam personāžam un viņa ambīcijām ir viegli just līdzi. Jo kuram no mums gan reiz nav bijusi vēlme uzzināt kaut ko tādu, ko neviens līdz šim nav atklājis un, visticamāk, nekad arī neuzzinās? Un, pat ja nav, tad pēc šīs filmas noteikti būs. Bonusā nāk iespēja vienlaicīgi uz lielā ekrāna redzēt gan “Anarhijas dēlu” Čārliju Hanemu, gan burtiski saulē mirdzošo siržu lauzēju Robertu Patinsonu. Un protams – festivālā filmu redzēsiet mēnesi pirms tās oficiālās pirmizrādes. Kur nu vēl ekskluzīvāk?
