Viedokļi

Kinoblogeri Berlīnē: Kebabi, Ričards Gīrs un vilcienu vaktēšana

Kinoblogeri ieradušies 67. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Baudām pilsētas mazos priekus, ēdam kebabus un starplaikos cenšamies skatīties maksimāli daudz kino. Kādi pārsteigumi un vilšanās redzētas - par to visu rakstā!

14.02.2017

Pateicoties “Ryanair” lētajām biļetēm vietās pie lidmašīnas avārijas izejas, Kinoblogeri laimīgi ir nokļuvuši Berlīnes kinofestivālā. Pirmajās dienās tik daudz neticamu piedzīvojumu, ka galva vien griežas no prieka un laimes. Pastaigājoties pa pilsētas ielām, pēkšņi aptur policists, jo tūlīt mašīnā kāps Denijs Boils miesassargu ielenkumā. Kinoblogeru izmisīgos kliedzienus “Danny! Come here!” režisors ignorē, taču dažas minūtes vēlāk jau redzam Ričardu Gīru uz sarkanā paklāja. Iespējams, aktieris tulko Kinoblogeru daiļdarbus ar “Google Translate”, tādēļ nekautrējās mums no attāluma pamāt. Par mazu sirdstrieku jāpateicas arī pašam Voldemortam – Reifam Fainsam -, kurš netraucēti pagāja mums garām uz Stenlija Tuči “Final Portrait” pirmizrādi. Konstatējām, ka īstajā dzīvē aktierim ir gan mati, gan arī deguns.

Līdzko pārtraucām dzīvot ilūzijās par pasauli, kuras daļa mēs diemžēl vēl neesam, devāmies novērtēt vācu kebabu kultūru. Naivi cerot, ka lielais kebabs šeit ir tādā pašā izmērā kā “Pakistānā”, smagi aplauzāmies, kad acu priekšā tika nolikts gigantisks gastronomiskais brīnums. Tas būtu pelnījis nosaukumu “žokļa sāpes”. Tā arī, knapi spēdami pakustināt muti, ieradāmies preses centrā, kur vietējie darbinieki mūs iepazina kā tūristu grupu no “Letlandes”.

Mazie pilsētas prieki notverti, un tā arī sākās vienlīdz patīkamā darba daļa – kino skatīšanās! Katru dienu cenšamies noskatīties ne mazāk kā piecas filmas, kuru Latvijas pirmizrāžu datumi vēl ilgi būs miglā tīti. Turpinājumā neliels ieskats tajā, kas redzēts festivāla pirmajās dienās.

“T2: Trainspotting”

Režisors: Danny Boyle. Galvenajās lomās: Ewan McGregor, Ewen Bremner, Jonny Lee Miller

It kā jaunais, bet tomēr tas pats vecais. Nostalģija spēlē lielu lomu, zosāda uzmetas jau pirmajās minūtēs. Tas ir pirmās, gan otrās daļas nopelns – redzama izaugsme, tiek iztirzāti svarīgākie jautājumi par to, kas notika pēdējos 20 gados ar jau iemīļotajiem varoņiem. Melnais humors viscaur attālina no filmas dramatiskā temata. Netiek iemūžināts tas, kā bija durstīties 2017. gadā, bet gan parādīts, kā cilvēki, kuri 20 gadu vecumā aizrāvās ar smagajām narkotikām, pusmūžā turpina cīnīties ar kārdinājumu, nereti ieslīdot atpakaļ vecajās sliedēs. Vērtējums: 4/5

“Félicité”

Režisors: Alain Gomis. Galvenajās lomās: Véro Tshanda Beya Mputu, Gaetan Claudia

Stāsta centrā ir sieviete, kura sākotnēji grib salabot savu ledusskapi, pēc tam – dēla lauzto kāju, beigās – savu dzīvi. Režisoram ir pilnīgi vienalga, ka ir divi veidi, kā pareizi notvert kadru, un tikai viens no tiem ir pareizais. Lielākoties viņš izvēlas “otro” variantu, līdz ar ko filma izskatās pēc totāla mākslinieciskā haosa, kuru varētu noīsināt vismaz par vienu trešdaļu un neviens neredzētu starpību. Pievienotā vērtība – stāsts par ģimenes traģēdiju bez Holivudas standartu ievērošanas. Tiek izcelta nabadzīgo valstu mentalitāte un caur krāšņiem izteiksmes līdzekļiem parādīts varoņu iekšējais stāvoklis. Vērtējums: 3/5

“Final Portrait”

Režisors: Stanley Tucci. Galvenajās lomās: Geoffrey Rush, Armie Hammer, Clémence Poésy, Tony Shalhoub

Stenlijs Tuči atgriežas režisora krēslā . Autors apvienojis savus spožākos aktiera karjeras darbus vienā tēlā – dzēlīgā, sarkastiskā māksliniekā Džefrija Raša atveidojumā. Interesants pretstats starp galvenajiem varoņiem – narciss frīks kopā ar rakstnieku, kurš vienlaikus grib uzcept izcilu rakstu, bet gurst no mākslinieka ikdienas rutīnas. Raša neordinārais tēls ar savu intelektuālo muldēšanu notur uzmanību cauri visai filmai, piedodot tai spilgta melnā humora piesitienu. Nedaudz negodīgi pret partneri Ārmiju Hameru, kuram uz izcilā aktiera fona ir manāmas grūtības attaisnot savu pozīciju. Vērtējums: 3/5

“Pieles”

Režisors: Eduardo Casanova. Galvenajās lomās: Macarena Gómez, Carolina Bang, Jon Kortajarena

Šādu kino pieredzi labākajā gadījumā nekad neaizmirsīsim – spāņu režisora Eduardo Kazanovas debijas darbs par deformētu cilvēku lomu sabiedrībā. Eiropas kino visā tā krāšņumā – šokējoši, provokatīvi, pretīgi. Jau pirmajās minūtēs rodas jautājums “kas un kāpēc?”, un vēl ilgi pēc noskatīšanās atbildi atrast nevar. Jo vairāk centies atrast dziļu domu filmas notikumiem pamatā, jo trakāk paliek. Izcilība pašā dīvainākajā veidā.  Vērtējums: 4/5

“Viceroy’s House”

Režisors: Gurinder Chadha. Galvenajās lomās: Gillian Anderson, Michael Gambon, Hugh Bonneville

Gadījums, kad daudzsološa radošā komanda pieķeras interesantiem vēsturiskiem notikumiem un ekranizē tos nebaudāmā melodrāmā. Indijas atdalīšana no Pakistānas tiek parādīta no politiskās un vidējā sabiedrības slāņa puses. Lai uzsvērtu problēmu, veidotāji izvēlējušies dialogus kā galveno izteiksmes līdzekli. Diemžēl tie sanākuši pavisam bez asuma. Tam visam klāt neveiksmīgi iepīts mīlas stāsts, kas kino vēsturē atspēlēts simtiem reižu, līdz ar to nerodas nedz interese, nedz arī līdzjūtība pret notiekošo. Skumji, ka uz ekrāna redzamie aktieri ar vairumu skatītāju ir uz vienas nots – ja jau esam atnākuši, izturēsim kopā un centīsimies neaizmigt pa vidu.  Vērtējums: 2/5

“The Party”

Režisore: Sally Potter. Galvenajās lomās: Patricia Clarkson, Bruno Ganz, Emily Mortimer, Cillian Murphy, Kristin Scott Thomas, Timothy Spall

Film stills

Kas notiek, ja uz vienu ballīti atnāk politiķe, narkomāns, Hārvardas pasniedzējs un divas lesbietes? Sanāk Sallijas Poteres jaunākais meistardarbs “The Party”, kas apvieno kolorītu aktieru sastāvu traģiskā melnajā komēdijā. Pamatā spilgta “Who’s Afraid of Virginia Woolf?” un Tomasa Vinterberga “Celebration” ietekme parāda jau zināmo citās krāsās – parastas svinības pārvēršas par visļaunāko murgu. Dažādas komiskas situācijas izcilu mākslinieku izpildījumā parūpējas par 70 minūšu garu izklaidi, kas pilna ar smiekliem, asarām un intrigu. Sūdzēties var vien par to, ka gribas tikai vēl un vēl. Vērtējums: 4/5

Berlīnes kino kultūra ir fantastiska – mazās Latvijas Kinoblogeriem ir tādi paši noteikumi kā kinokritiķiem no prestižiem lielvalstu medijiem. Filmu laikā smejas, kur tas paredzēts, lieki nepļāpā un telefonu izvilkt ārā neviens pat neuzdrošinās. Baudām dzīvi un tās galveno sastāvdaļu – kino. Turpinājums sekos…

Augusts Barkovskis, īpaši no Berlīnes kinofestivāla