Nav noslēpums, ka rūpīgi lasām jūsu atsauksmes. Gan rupjos komentārus “Delfos”, gan arī sulīgās, naidpilnās e-pasta vēstules. Visdziļāk atmiņā iespiedusies ziņa, ka viens no bloga dibinātājiem patiesībā ir bezdvēseles marionete, kas dzīvo neapmierināta fana realitātē. Protams, spilgtākos tekstus izdrukājam un reizi mēnesī tiekamies, lai viens otram nolasītu. Mēs visu ņemam vērā. Tādēļ pienācis laiks pārmaiņām.

Bloga filmu apskatnieks Augusts uz piecām dienām pārvācies uz Poliju. Piesolīts numuriņš četrzvaigžņu viesnīcā, personīgs “Mercedes-benz” šoferis un bezmaksas dzērieni kinofestivāla bārā. Lutina uz nebēdu, bet galvenais mērķis, bez šaubām, ir izglītība. Rakstām arī par Eiropas kino, un šoreiz īsā laika posmā uzmanība tiks pievērsta Polijas un citu Eiropas Savienības valstu filmām. Neiztiks arī bez atskata uz trešo pasaules valstu kino pretošanās kustību. Viss no Vroclavas “New Horizons” kinofestivāla.

“The Other Side of Hope”

Režisors: Aki Kaurismäki

Būs – būs, nebūs – nebūs. Somu kino veterāns Aki Kaurismeki ir izteikts pofigists, kurš miegā varētu sarakstīt labu scenāriju. Ātri gan tas neiet – aktieri trīs gadus gaidījuši, kamēr meistars izlīdīs no alas ar ko jaunu. Īsi pēc tam sekoja pilnmetrāžas filma – burvīgs satīras, traģēdijas un komēdijas mikslis. Vizuālajā noformējumā apvienots 70. gadu stils ar mūsdienām. Kāpēc tāda izvēle – pateikt būs grūti. Droši vien nemaz nevajag.

Vērtējums: 4/5

“Wild Roses”

Režisore: Anna Jadowska

Kaut gan “Wild Roses” ir režisores sestā filma, izmisīgi mēģinājumi šokēt liek domāt, ka šis ir debijas darbs. Precēta, bet vientuļa māte Polijas laukos ielaižas attiecībās ar pusaudzi. Ainas “nozog” sievietes mazā meita – tik izlaista, ka jau pirmie vārdi skan rupjāk nekā kretīnu sarunas “Rīdzenē”. Asi stāsta pavērsieni piezogas nemanāmi. Nostrādātu lieliski, ja galvenā varone būtu saistoša. Kliegšana, krēslu laušana šeit izpaliek, tomēr šajā gadījumā neizteiksmīgums vairāk velk uz žāvāšanos, nevis domāšanu.

Vērtējums: 2/5

“My Italy”

Režisors: Bruno Colella

Četri mākslinieki ceļo pa Itāliju un runā vienā laidā. Pirmās piecas minūtes ir smieklīgas. Pēc tam aizmigu.

“The Girl With All the Gifts”

Režisors: Colm McCarthy

Klaustrofobiska noskaņa, kas intriģē. Kāpinājums tik perfekts, ka kulminācijai ir liela iespēja visu sagraut. Ātri vien atklājas, ka šī ir vēl viena zombiju apokalipses filma. Neko jaunu uz galda neuzliksi, tādēļ režisors mēģina veco padarīt labāku. Diemžēl sarežģītais stāsts tiek skaidrots prastos dialogos. Tas tiek slēpts, paralēli runāšanai rādot spraigas zombiju slaktēšanas ainas. Ja vien veidotāji nemēģinātu filmu parādīt daudz dumjāku, nekā tā patiesībā ir, “The Girl With All the Gifts” festivālos celtu lielās trofejas.

Vērtējums: 3/5

Polija patīkami pārsteidz ar savu kino kultūru. Festivālu nevar salīdzināt ar Kannām vai “Berlināli” – daudz vietējā kino, Hjū Džekmens uz šejieni nebrauc. Savam izmēram “New Horizons” ir lielisks – seansi nepārklājas, viegli veicamas rezervācijas internetā un brīvdabas kino vecpilsētas centrā. Šogad no Latvijas atsūtīts tikai viens pārstāvis, bet jau tagad skaidrs, ka Kinoblogeri šeit neviesosies pēdējo reizi. Atskatu uz festivāla turpinājumu varat lasīt šeit.

Augusts Barkovskis, īpaši no 17. Vroclavas “New Horizons” kinofestivāla