Jau piektdien, 8. jūlijā, labas aktierspēles un meistarīgi rakstīta teksta cienītāji tiek gaidīti kinoteātros, lai noskatītos biogrāfisku drāmu “Ģēniji” par amerikāņu rakstnieku Tomasu Vulfu. Galvenās lomas tēlo zvaigznes Džūda Lovs, Nikola Kidmena un Kolins Fērts.

Pirms šādas filmas gribas uzzināt par varoņu prototipiem, īstajiem cilvēkiem. Lai gan skatītāji ir lasījuši šo to no 20.  gadsimta sākuma amerikāņu literatūras populārākajiem darbiem, T. Vulfa vārdu droši vien daudzi dzird pirmoreiz. Tomass Kleitons Vulfs (Thomas Clayton Wolfe) ir tā dēvētās zudušās paaudzes pārstāvis, jaunākais dēls astoņu bērnu ģimenē. Viņa vecākiem piederēja neliels uzņēmums. Tomass bija neparasts zēns – 15 gadu vecumā iestājās Ziemeļkarolīnas universitātē, kur aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē un bija studentu avīzes redaktors. Beidzis universitāti un saņēmis mākslas zinātņu bakalaura grādu, viņš iestājās Hārvarda Universitātes Augstākajā mākslas skolā. 22 gadu vecumā Tomass Vulfam jau bija Hārvarda Universitātes maģistra grāds dramaturģijā, viņa lugas bija iestudētas teātros. Pēc diviem gadiem viņš kļuva par Ņujorkas Universitātes angļu valodas profesoru.

Ģildes teātra dizainere Alīna Bernstaina iepazinās ar Tomasu pēc gada. Viņu romāns bija vētrains, brīžiem līdzinājās karam, taču viņa spēcīgi ietekmēja rakstnieku, rosināja un finansēja viņa daiļradi.  Lai gan viņa bija par 18 gadiem vecāka par Vulfu, Bernsteina kundze mīlestības dēļ pameta vīru baņķieri un divus bērnus. Vulfa pirmais romāns nāca klajā 11 dienas pirms 1929. gada fondu tirgus kraha un bija veltīts Alīnai Bernstainai, taču viņš drīz vien pārtrauca attiecības ar Alīnu.

T. Vulfu uzskatīja par neparasti rosīgu, mērķtiecīgu cilvēku, īstu nemiera garu. Viņam bija grūti turēties pretī vārdu un domu straumei, tāpēc pirmos divus Vulfa milzu apjoma un pārlieku lielas episkas spriedzes romānus “Palūkojies uz savām mājām, eņģeli” un “Par laiku un upi” bez žēlastības laboja redaktors Maksvels Pērkinss, kurš agrāk bija sadarbojies ar E. Hemingveju un F. S. Ficdžeraldu.

T. Vulfs kaismīgi mīlēja dzīvi un daiļradi. Viņš rakstīja neticami ātri — piecus tūkstošus (!) vārdu dienā. Viņš strādāja stāvus, strādāja visur. 1938. gadā Vulfs iesniedza savam jaunajam redaktoram E. Azvelam manuskriptu, kura apjoms pārsniedza miljonu vārdu, atstāja Ņujorku un tikai divu nedēļu laikā apbrauca 11 Rietumamerikas nacionālos parkus. Tur viņš pēkšņi saslima. Diagnoze – miliāra smadzeņu tuberkuloze. Tā bija pārņēmusi visu Vulfa galvas labo pusi, un pat valsts slavenākais mikroķirurgs nespēja viņam palīdzēt. Lai gan viņiem bija domstarpības, neilgi pirms nāves Vulfs uzrakstīja Pērkinsam aizkustinošu vēstuli, kurā atzina, ka Pērkinss palīdzējis īstenot viņa radošās ieceres un pavēris viņam ceļu.

Visu labo gribas atkārtot atkal un atkal. Stāstu par ģeniālo rakstnieku un viņa sadarbību ar talantīgo redaktoru gribas vēlreiz dzirdēt un redzēt, tieši tāpēc ir vērts uzzināt par Tomasa Vulfa dzīvi.

Raksts sagatavots pēc filmas izplatītāja piedāvātajiem materiāliem.