Šķietami tālajā (bet patiesībā ne visai) 2008. gadā ar filmas “Iron Man” pirmizrādi tika atvērtas durvis kino sāgai – “Marvel Cinematic Universe” (MCU) jeb “Marvel” vienotajai kinopasaulei. Notikumiem tajā esam kārtīgi sekojuši līdzi vairāk nekā desmitgadi, bet megafranšīzes augstākais punkts mums vēl tikai ir priekšā – atrisinājums baisajai cīņai ar līdz šim trakāko ļaundari Tānosu filmā “Avengers: Endgame” (“Kino Kulta” pirmizrāde – jau 24. aprīlī)!

Tāpēc, lai svinīgo notikumu padarītu vēl svinīgāku, lai gaidīšanas laiku vēl paīsinātu un vienkārši lai pagremdētos patīkamās atmiņās, palūkosimies uz visām “Marvel” kinopasaules iepriekšējām filmām – un sāksim, protams, pašā sākumā ar “Dzelzs vīra” pirmo daļu.

Gads: 2008.
Režisors: Džons Favro
Lomās: Roberts Daunijs juniors, Terenss Hovards, Džefs Bridžess, Gvineta Paltrova, Klarks Gregs
Kases ieņēmumi visā pasaulē: 585 miljoni dolāru

Lielākā veiksme: pirmā “Dzelzs vīra” gadījumā būtībā jāsaka, ka filmas lielākā veiksme ir tā, ka tā vienkārši izdevās. Ja laika dzīparu patinam atpakaļ uz brīdi, kad filma vēl tikai tapa, atminēsimies, ka nekāda milzu haipa par veikumu vēl nebija un tobrīd diez vai būs bijis daudz cilvēku, kuri paredzētu, ka “Marvel” kinopasauli tik tiešām izdosies izveidot (turklāt tik veiksmīgi). Filmai par “Marvel” otrās šķiras supervaroni Toniju Stārku ar tobrīd vēl tikai savu labo vārdu palēnām atgūstošo Robertu Dauniju junioru galvenajā lomā tik grandiozus panākumus diez vai prognozēja pats režisors Favro (“Marvel” māstermainds Kevins Faige gan varbūt zināja – viņa tālredzīgā acs šo kinopasauli reti kad ir pievīlusi). Bet Dzelzs vīrs ieradās, ieraudzīja un uzvarēja (veni, vidi, vici, tā teikt).

Klupšanas akmens: pirmajam “Iron Man” izgājienam laika zobs neko daudz darījis pāri nav (ja neskaita atsauces uz “Myspace”), un filma lielākoties vēl joprojām šķiet gana svaiga un izklaidējoša. Bet jau šeit nedaudz iezīmējās problēma, kas nākotnē “Marvel” vajās ne vienu reizi vien – neizteiksmīgs ļaundaris. Jāsaka gan, ka Džefa Bridžesa Obadaija Steins nav tas drūmākais piemērs – Bridžesa plikais pauris vien jau ir ko vērts, turklāt aktieris ar acīmredzamu baudu žļembā cigārus un braukā uz segveja, kaļot ļaundarīgus korporatīvos plānus (filmā ir negaidīti daudz biznesa pļāpu). Taču par spilgtu tēlu Steinu arī nevar nodēvēt.

MVP (visvērtīgākais spēlētājs): lai gan filmā netrūkst simpātisku tēlu, ar kuriem satiksimies vēl vairākkārt (īpaši gribētos pieminēt Terensu Hovardu, kuram gan šis bija pirmais un vienīgais iznāciens Roudija lomā), nenoliedzami “Iron Man” absolūtajā centrā ir Roberts Daunijs juniors. Tonija Stārka loma Robčikam der kā uzlieta – pateikt, kur beidzas Stārks un sākas Daunijs juniors, ir gandrīz neiespējami. Bez viņa mums vienkārši nebūtu “Marvel” kinopasaules, par kuru runāt.

Labāko joku top 3:

1. Stārka pirmais iekārtas tests – atgriezies mājās pēc trauksmainajiem pārdzīvojumiem, Stārks ķeras pie darba izveidot kārtīgu bruņutērpu. Bet pat ģēnijiem ar pirmo mēģinājumu viss neizdodas – eksperiments beidzas ar triecienu sienā un ugunsdzēšamajām putām pa virsu.
2. Tonijs nav Leonardo – bet Stārka replikas ir īsta māksla. “You’ve been called the da Vinci of our time. What do you say to that?” – “Absolutely ridiculous, I don’t paint.”
3. Pepera ir pārcietusi daudz – kad Gvinetas Paltrovas atveidotā Pepera Potsa pirmoreiz ierauga Toniju brīdī, kad viņš tiek stellēts ārā no tērpa, Stārkam nākas atzīt: “Let’s face it, this is not the worst thing you’ve caught me doing.”

Tora faktors*: tāds paknaps 1,75!

• 0,25 punkti par Obadaijas Steina puskailo zvanu Tonijam (Kylo Ren, who?)
• 0,5 punkti par fragmentu no novērošanas kameras nofilmētā, kur redzam Toniju alā ar reaktoru krūtīs (puspunkts zaudēts graudaini melnbaltās kvalitātes dēļ)
• 1 punkts par Toniju uz nosacītā operāciju galda (un pat šis ir tāds ar dievu uz pusēm, jo tas jau nav īstais Daunija krūšukurvis) 

* Ainas, kurās kāds no galvenajiem varoņiem redzams bez krekla.

Pēctitru aina(s): šoreiz tikai viena, bet toties kāda! Vienkāršs, bet lielisks kaceklis turpmākajiem piedzīvojumiem, kas sagaidīs gan Toniju, gan mūs visus – pie Stārka ierodas Niks Fjūrijs Semjula L. Džeksona veidolā, lai ar Stārku aprunātos par “Atriebēju iniciatīvu”.

Ietekme uz MCU: nenovērtējama. Atkārtojot jau iepriekš sacīto, bez šīs filmas mums nu nekādi nebūtu “Marvel” kinopasaules, par kuru un kuras iemītniekiem pārdzīvot. Favro un pārējo eksperiments vairāk nekā izdevās, ļaujot spert pirmo un pamatīgo soli “Marvel” franšīzu franšīzei.

Spilgtākais citāts: “The truth is… I am Iron Man.”

Tiekamies jau rīt, lai atmiņā atsauktu “The Incredible Hulk” un paskatītos, vai velns ir tik melns, kā to mālē!