Recenzijas

“Darba zirgs” (“Mare of Easttown” / “Slepkavība Īsttaunā”, 2021)

HBO ir klāt ar jaunu detektīvintrigu un jaunu zvaigžņu stundu Keitai Vinsletai – "Mare of Easttown", lai gan iztiekot bez šokējošiem pārsteigumiem, ir kvalitatīva, sevī ievelkoša detektīvizklaide, kas ir tai veltītā laika vērta.

“Nedasoli, pārizpildi” (“Aģentūra”, 2020)

Intriģējošs jaunums pašmāju seriālu lauciņā – lūkojam, kā Jaunais Rīgas teātris iekaro savu nišu ar pašu veidoto pandēmijas laika seriālu "Aģentūra", kurā dalību ņēmis pilnīgi viss teātra aktieru kolektīvs un kas sola gan detektīvintrigu, gan daudz ko citu 10 stundu garumā.

“Netici visam, kas ir pašsaprotams” (“Tenet”, 2020)

Kristofera Nolana jaunākā filma "Tenet" nu jau kādu laiciņu skatāma kinoteātros, tā ka pirmie iespaidi būs nosēdušies – laiks parunāt par "Tenet" strīdīgākajiem aspektiem! Nolanu bieži sauc par emocionāli aukstu režisoru, kurš ne vienmēr māk labi uzrakstīt sieviešu tēlus – vai "Tenet" gadījumā režisors ir mainījies uz labo vai slikto pusi?

“Kāds tev seko” (“The Invisible Man” / “Neredzamais cilvēks”, 2020)

Šī gada 6. martā kino pirmizrādi piedzīvoja filma “Neredzamais cilvēks” (“The Invisible Man”), tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī tās mūžs kinoteātrī bija visnotaļ īss. Taču nu filma ir skatāma arī straumēšanas platformās mājās, un ir vērts par to atgādināt tagad – kā nekā oktobrim piestāv šausmu stāsti!

“Pēcpusdienas konča” (“Emma.” / “Emma”, 2020)

Angļu autore Džeina Ostina kopumā sarakstīja septiņus romānus, kas, lai gan it kā nešķiet pārāk daudz, ir sagādājuši viņai mūžīgu slavu. Pēdējoreiz kādu no Ostinas ekranizācijām uz lielā ekrāna redzējām 2016. gadā filmā “Love & Friendship”, tāpēc nu ir pēdējais laiks kādam jaunam Ostinas stāstam – un šoreiz laimīga loze kritusi labi pazīstamajai "Emmai".

“Neiespējamā misija” (“1917”, 2019)

Neskaitot uniformās ģērbtus karavīrus tumšās, dubļainās, žurku apsēstās tranšejās un pelēko kara filtru, kas automātiski pārklāj jebkuru kara tēmu, "1917" ir vizuāli skaista, aizkustinoša spriedzes drāma, kuras galvenais uzsvars tiek likts uz draudzību, drošsirdību un mūsu veterānu neizmērojami bīstamo ticību sev.

“Ikviens draugs kādreiz bija svešinieks” (“Couch Connections” / “Kaučsērfings: Ceļotāja piezīmes”, 2020)

Droši vien retais mūsdienās nav dzirdējis jēdzienu "couchsurfing". Lai arī vietām pavīd viedoklis, ka kaučsērfinga laikmets ir norietējis, austrietis Kristofs Pehofers ir ķēries pie pamatīgāka piedzīvojuma salīdzinoši nesen, 2017.gadā. Tā rezultātā nupat nākusi klajā dokumentālā filmā "Kaučsērfings: Ceļotāja piezīmes" ("Couch Connections").

“Viņas gaisma” (“The Lighthouse”, “Bāka”, 2019)

Šis ir kino darbs, kuru noteikti vieglāk ir redzēt, nekā aprakstīt. Bet tomēr jāuzdod jautājums – ko tad īsti stāsta autori vēlējušies mums piedāvāt, veidojot šo sirreālo, melnbalto, uz 35mm filmas uzņemto kino mākslas darbu - fantāziju vai paranoju? Droši vien jāpiekrīt Egersa amata brālim, režisoram Ari Asteram, sakot, ka filma nepārstāv šausmu kino žanru, vairāk atgādinot eksistenciālu komēdiju. 

“Puvušie dārzeņi un Agata Kristi” (”Knives Out”, “Uz nažiem”, 2019)

Veiksmīgais balanss starp spriedzi un humoru paceļ asinsspiedienu tik augstu, ka vajadzētu to drošības pēc izmērīt. Aizmirsīsies arī rudens uzdzītās nomācošās sajūtas, jo filma nepiespiesti, bet ar lielu spēku sevī ievelk. Ko tādu viegli nav panākt, un jau kārtējo reizi jāatzīst, ka režisors Raiens Džonsons turpina uzņemties lielus riskus un attaisno tos ar uzviju.

“Stīvena Kinga dumpis” (“Doctor Sleep”, “Doktors Miegs”, 2019)

Amerikāņu rakstnieka Stīvena Kinga 2013. gada romāna ekranizācija "Doktors Miegs" ("Doctor Sleep"), romāna "Mirdzums" ("The Shining") turpinājums, iznāks uz kino ekrāniem Latvijā 8. novembrī. Režisora Maika Flanagana izpildījumā tas ir Kinga dumpis pret "Mirdzuma" oriģinālo filmu, ko, protams, režisēja leģendārais Stenlijs Kubriks. 

“Sūtiet iekšā Klaunu!” (“Joker”, “Džokers”, 2019)

Jāatzīst, ka kopš filmas apstiprināšanas brīža līdz pat skatīšanās vakaram bija bažas par filmas "Džokers" kvalitāti – "Hangover" triloģijas režisors taisa nopietnu komiksu kino par Džokera tēlu, kas nesekos parastajām šī žanra tradīcijām. Vai tiešām gala rezultāts var būt kas labāks par viduvēju? Kā izrādās, var, turklāt kā vēl var...

“Kurš? Tarantīno! Kad?” (“Once Upon a Time… In Hollywood” / “Reiz…Holivudā”, 2019)

Ļoti interesanti bija vērot, kā Tarantino manipulē ar vēsturi, maina vēstures gaitu, radot pats savu redzējumu, fantāziju miksli, filmas varoņus uzburot par saviem tā laika supervaroņiem. Filma ir īsts retrodizaina paraugs, kurš burtiski iemet saulainajā Holivudā jau no pirmajām filmas minūtēm. Filma, kas viennozīmīgi jāredz uz lielā ekrāna.