Ja “Talk to Me” (2022) bija pilns jauneklīgas panka enerģijas ar tādu Austrālijas ķengura šķībo smaidu, tad “Bring Her Back” droši iesoļo labāko “A24” žanra pārstāvju lokā – ja es nezinātu, ar ko šobrīd nodarbojas tas pats Ari Asters, droši noticētu, ka šī varētu būt viņa jaunā filma.

Īstenībā, protams, nenoticētu – jo šis būtu bijis “Hereditary” un “Midsommar” Asters, nevis tas paštīksminošais moralizētājs ar “Beau Is Afraid”. Filmā “Bring Her Back” ir pazudusi neprātīgās jauniešu ballītes atmosfēra, to aizvietojot ar dažnedažādām emocionālajām traumām (katram no filmas varoņiem ir vismaz pa ducim), kuras savu izpausmi rod kā tiešas un pārnestas šausmas. 

Bet pārsvarā – tiešas un ļoti šausmīgas, jo, kamēr jau minētajam “mūsdienu Asteram” (un būtībā arī vairumam šībrīža “A24” “šausmeņu”) horror ir palicis vairs tikai kā maksātspējīgo jauniešu publiku (kas vēlāk, visticamāk, spļaudīsies) piesaistošs žanrs pie filmas nosaukuma, brāļi Filipū līdz tam vēl nav tikuši un horror šeit ir tā, ka PA ĪSTAM!

Vēl vairāk – filma ir EKSTREMĀLI DISTURBING pat mūsu “Terrifier” piedzīvojušajai pasaulei, jo no dažām filmas ainām aizdomājies – kā gan kaut kas tāds vispār var ienākt kādam prātā? Salīdzinājums ar “Hereditary” un tās slavenāko ainu ir vietā, jo šeit man vairākas reizes bija jānovērš acis no ekrāna visā ainas garumā, kur tikmēr darbojās visi mani sāpīgākie ekrāna trigeri (acis, nagi, zobi). Un tas tāpat ir nieks salīdzinājumā ar to, kādu sitienu pa pakrūti filma veic emocionāli – kā līdz šim varēja nonākt no izklaidējošiem “YouTube” klipiem divu filmu laikā? 

Divkārtējā “Oskara” nominante Sallija Hokinsa ir izcila savā negantumā (viņas otrais izcilais horror darbs pēc “The Shape of Water”), galvenie jaunieši arī superīgi un 100% ticami, lai gan kaut kādi (mums) nezināmi austrāļu aktieri – kas vēlreiz atgriež mūs pie Filipū meistarības arī darbā ar aktieriem vai vismaz ar kastingu. Starp citu – Kapteinis Bumerangs šajā austrāļu filmā nav, pārbaudīts!

Visu cieņu Filipū, ka atteicās no “Street Fighter” un citiem Holivudas zīmolu projektiem – ticu, ka tie izdotos labi, bet labāk lai vien cep augšā savus murgus kaut kur tālu Austrālijā un tad sūta pārējai pasaulei filmu formātā. Bet es gan pirms nākamās viņu filmas vēlreiz pajautāšu sev, vai tiešām gribu tam visam iet cauri.

“Talk to Me” jeb “Atgriezies pie manis” Latvijas kinoteātros jau no 1. augusta!