Skorsēze meistarīgi orientējas sarežģītajos jautājumos par Amerikas pirmiedzīvotāju sociālo statusu un melnā zelta (naftas) radīto, šausminošo alkatības dabu cilvēkos.

Lorēna Hadaveja savu režijas debiju par koledžas pirmkursnieci, kura pievienojas universitātes airēšanas komandai, ir izpletusi skaistās tālēs un izpludinājusi žanru robežas starp sporta filmu, drāmu un psiholoģisku šausmu trilleri.

Giljermo del Toro vīzija un galvenā personāža rakstura pētījums par to, ka alkas pēc atzinības un panākumiem ir maskēšanās aiz niknuma pret pasauli, ir ļauns, bet reizē skaists psiholoģisks tēla portretējums, kas galu galā iemet varoni viņa paša radītā elles lokā.

Tas, ka gadiem manī mostas kinofans, es nevaru noliegt. Un kāpēc gan man neapvienot abas šīs lietas rakstā par, manuprāt, labākajām un spilgtākajām hokeja filmām? Nedaudz kino valodā pārfrāzējot "The Great One" Veinu Grecki: “You miss 100% of the movies you don't watch.”

Viss, ko viņi vēlējušies savos darbos parādīt, ir patiesību un reālismu. Kad viņi kopā veido filmas, neviens tās nespēj pārspēt. Tieši pateicoties Martinam Skorsēzem un Robertam De Niro, es kino esmu ieraudzījis pilnīgi citā gaismā – kā mākslas un izteiksmes līdzekli, saprotot, ka kino var būt sava valoda, neatkārtojama valoda.

Ļoti interesanti bija vērot, kā Tarantino manipulē ar vēsturi, maina vēstures gaitu, radot pats savu redzējumu, fantāziju miksli, filmas varoņus uzburot par saviem tā laika supervaroņiem. Filma ir īsts retrodizaina paraugs, kurš burtiski iemet saulainajā Holivudā jau no pirmajām filmas minūtēm. Filma, kas viennozīmīgi jāredz uz lielā ekrāna.

Mums jau tā apkārt ir tik daudz mēslu, rasisms un nesapratne, tāpēc ik pa laikam mēs esam pelnījuši gaišu, krāsainu filmu, kurā var izsmieties, smaidīt un vienkārši lieliski pavadīt laiku. Filma sniedz gaišu cerību staru, kuram pieķerties, jo filmā redzams, kā divi pilnīgi dažādi tipāži satiekas, iemācās saprast, cienīt, izjust citādo pasauli un iemīlēt vienam otru. Kāpēc lai to nespētu mēs?

Aizdomājos par Klintu un viņa vecumu un sāk likties, ka arī Kērkam Duglasam laiks mest pie malas atpūtu pensijā un atgriezties kinoindustrijā. Kas zina, varbūt kādam ienāks prātā doma uztaisīt “Dirty Grandpa” turpinājumu – “Dirtier Great-Grandpa” ar Klintu vai "The Dirtiest Great-Grandpa” ar Duglasu galvenajā lomā. Bet pagaidām mums ir vectēvs narkokurjers Īstvuda filmā "The Mule".

Ak, plēsoņas, kopš pirmo reizi agrā bērnībā redzēju kā jūs ar rociņām plēšat uz pusēm cilvēkus, tāpat jūs plosāt manu sirdi kopš bērna kājas. Ko tad mums atnesa jaunā filma "Plēsoņa: Atjaunots" (2018)? Par to visu recenzijā. Bet varu pačukstēt - cilvēki joprojām tiek sadalīti gabalos, tā kā atviegloti varat nopūsties.

Stīvenam Spīlbergam zinātniskās fantastikas žanrs ir labi pazīstams jau gadu desmitus. "Ready Player One" (2018) ir Spīlberga mazulītis, kurš garantē neremdināmu piedzīvojumu virpuli, neiedomājamus notikumus virtuālajā pasaulē un vizuāli krāšņu ceļojumu.

Filmas stāsts ir par vienkāršu Zemgales puisi, amerikāņu futbola un regbija sajaukuma spēles ekspertu Nameju, kuram nāksies stāties pretī vareno krustnešu spēkam, lai pār Zemgali valdītu brīvība un prieks bez apspiestības un kristietības. Vai tas jaunajam ķēniņam izdosies?

"In the casino, the cardinal rule is to keep them playing and to keep them coming back. The longer they play, the more they lose, and in the end, we get it all." Nē, tas nav citāts no "Molly's Game", tas ir citāts no filmas "Casino" (1995). Bet kāds moto vadīja Mollijas pokera biznesu? To uzzināsiet, noskatoties filmu.