Recenzijas

“Uzspēlēsim “duraku”” (“Molly’s Game”, 2017)

"In the casino, the cardinal rule is to keep them playing and to keep them coming back. The longer they play, the more they lose, and in the end, we get it all." Nē, tas nav citāts no "Molly's Game", tas ir citāts no filmas "Casino" (1995). Bet kāds moto vadīja Mollijas pokera biznesu? To uzzināsiet, noskatoties filmu.

08.01.2018

Filma “Molly’s Game” (2017) jeb latviski “Mollijas Spēle” stāsta par bijušo profesionālo sportisti frīstaila slēpošanā Molliju Blūmu (Džesika Časteina), kura neveiksmīgas sakritības dēļ netiek uz Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm, bet veiksmīgas sakritības un gudrās, gaišās galvas dēļ sāk vadīt ekskluzīvu pokera spēļu klubiņu.

Alfrēds Hičkoks ir teicis: “Lai uzņemtu lielisku filmu, ir nepieciešamas trīs lietas – scenārijs, scenārijs un scenārijs.” Protams, var piekrist meistaram, bet aiz katra lieliskā scenārija, kurš ir pārtapis atmiņā paliekošā, atzītā darbā, stāv lielisks režisors, kurš ir izspiedis visu labāko, vizualizējis, pārnesis scenāriju kustīgā bildē uz lielā ekrāna un ar tā palīdzību uzrunājis un aizskāris skatītāju sirdis. Ar šo es tēmēju uz to, ka Ārons Sorkins vēl pagaidām nav lielisks režisors. Sorkina debija režisora krēslā (viņš arī scenārists, protams) filmā “Molly’s Game” ir visnotaļ atzīstama un patīkama, bet arī pēc filmas mani nepameta sajūta, ka kāda pieredzējušāka režisora rokās filma būtu intensīvāka, spēcīgāka un iespaidīgāka.

"Molly's Game, Mollijas spēle"

Tikai muļķis noliegs, ka Sorkins nav izcils scenārists. Viņa teicami sarakstītie scenāriji, asie, spriedzes pilnie, neatkārtojamie dialogi un valoda mums likuši aizturēt elpu, notrīsēt sirdij un kost nagos, kad filmas varoņi, jau nokaitēti līdz baltkvēlei, skaļi diskutē un spoži demonstrē savu aktiermākslu, sperot laukā vienu fantastisku teikumu pēc otra. Un pēc visām ģeniālajām, spožajām ainām liekas, ka uzlidosim gaisā no sajūsmas, un beigās tikai nosakām: “Wow!!! Tas bija fantastiski!! Kaut es tā mācētu runāt!!!” Ko gan vēl var piebilst par vīru, kura sarakstītie scenāriji ir pārtapuši tik lieliskās filmās kā “The Social Network” (2010), “Moneyball” (2012), “Steve Jobs” (2015), “A Few good men” (1992)?

Labi, pietiks jau. Domu jau sapratāt. Te nav nekāds Sorkina fanu pulciņš. Es nenācu šai vietā savu miegu izgulēt(i). Es nenācu šai vietā Sorkin’ puiku apjūsmot(i). Sorkina filma, tāpat kā viņa rakstība, ir ātra, akurāta, bet tas kaut kur vietām pazūd, un filma īsti nenoķer pareizo tempu un kustību, lai tā noturētos vienā lieliskā līmenī visas filmas garumā. Par to nav jāvaino tikai Sorkins, bet noteikti arī montāžas režisori, kuri varbūt neatrada pareizo risinājumu, nebija uz vienas nots ar režisoru vai tamlīdzīgi. Skaidrs, ka šie ir tikai minējumi no manas puses, bet šo to droši varēja izgriezt no filmas, un tas nebūtu mainījis neko filmas stāstā un tā attīstībā. Tāpēc šoreiz izslavētie dialogi un konfrontācijas starp filmas personāžiem nav tik iespaidīgas un satricinošas. Filmā vairākas reizes var likties, ka nu ir klāt vieta, kad filma kulminēs, tūlīt kaut kas eksplodēs, bet beigās tas viss beidzas īsti ar neko. Iespējams, pietrūka spriedzes un vairāk asiņu smaržas, tās “staigāšanas pa naža asmeni” ainas un notikumu.

In the casino, the cardinal rule is to keep them playing and to keep them coming back. The longer they play, the more they lose, and in the end, we get it all.

Nav jau tā, ka es te heitoju. Filma ir ļoti skatāma, interesanta, vietām aizrautīgi krāšņa, nepatīkama, bailīga. Visas 2+ stundas paskrēja diezgan patīkamā un labā noskaņojumā, ne mirkli nepazuda interese, un bija viegli vērot notikumus uz ekrāna. Filma ekranizēta pēc Mollijas Blūmas grāmatas ar tādu pašu nosaukumu „Molly’s Game”. Sorkins nedaudz mainīja notikumu secību, salīdzinot ar to, kā viss notika reālajā dzīvē, bet tas nav pārsteigums, darbus pārnesot uz ekrāna. Tas tiek darīts bieži un lielākoties – lai stāstus padarītu interesantākus, dinamiskākus un aizraujošākus.

Kā jau minēju, filmas galveno varoni atveido lieliskā Džesika Časteina, kura pilnībā iemiesoja Mollijas tēlu un tik tiešām pilnībā pārvaldīja šo personāžu – gudru, pārliecinātu, inteliģentu, akurātu, prasmīgu sievieti, kura zina, ko vēlas, ko grib panākt un kā tas īstenojams. Ļoti interesants tēls un kārtējais elegantais, teicamais Časteinas aktierdarbs. Vienmēr prieks vērot šo talantīgo, skaisto un harizmātisko aktrisi. Džesika Mollijas tēlu atveido dažādos viņas dzīves laika sprīžos, dažādos emocionālos un afekta stāvokļos, tāpēc noteikti šis bija izaicinošs un interesants darbs arī pašai Džesikai.

"Molly's Game, Mollijas spēle"

Maikls Sera, atveidojot vienu no spēlmaņiem, Idris Elba, atveidojot Mollijas advokātu, kā arī Kevins Kostners, atveidojot Mollijas tēvu un treneri, izspiež no saviem tēliem burtiski maksimumu un skaisti pavada uz ekrāna viņiem atvēlētās minūtes. Protams, filmas zvaigzne un karaliene jeb, kā viņu iesauca tolaik, “Pokera princese” ir Džesikas Časteinas atveidotā Mollija Blūma, kura dominē, valda un fascinējošā stilā izveido, iespējams, prestižāko vietu pokera spēlei pasaulē, kurā pie viena galda satiekas krievu mafija, miljardieri, krāpnieki, populārākie aktieri, sporta superzvaigznes un citi superstāri. Neticami, ne? Bet tā tas bija. Ja gribat redzēt, kur pokeru devušies spēlēt aktieri Mets Deimons, Leonardo Dikaprio, Tobijs Magvairs, Bens Afleks, beisbolists Alekss Rodrigess, tenisa leģenda Pīts Samprass un mājās atstātais Makolijs Kalkins un citi, tad jums jāredz šī filma.

Filmas vērtējums – 3.5/5

Vienmēr „all in”,

Reinis Važa