"In the casino, the cardinal rule is to keep them playing and to keep them coming back. The longer they play, the more they lose, and in the end, we get it all." Nē, tas nav citāts no "Molly's Game", tas ir citāts no filmas "Casino" (1995). Bet kāds moto vadīja Mollijas pokera biznesu? To uzzināsiet, noskatoties filmu.
Tā kā jums visiem tik ļoti patika - vai vismaz neatstāja vienaldzīgus - "Assassin's Creed" ekranizācija, "Ubisoft Motion Pictures" turpina ar nākamo savu zīmola projektu - "The Division" ekranizāciju! Pēc tās pašas formulas - liels budžets, liela zvaigzne, pazīstams un cienījams režisors.
Lai arī mednieka tēls šīs pasakas adaptācijā ir izvirzīts priekšplānā, filmas spēcīgākais elements ir trīs šībrīža neaizvietojamākās aktrises Holivudā, bet galarezultātā tā tomēr ir samērā neoriģināla pasaka ar tēliem, kuri, ietērpušies Tima Bērtona dizainētās "Game of Thrones" stila drēbītēs, cīnās par labo un ļauno, un noslēdzas ar visiem zināmo "laimīgi mūžīgi mūžos". Āmen.
Pirms četriem gadiem skatītājus - pasaku, fantāzijas un piedzīvojumu filmu cienītājus - uz lielajiem ekrāniem priecēja “Sniegbaltīte un mednieks” (“Snow White and the Huntsman”). Šogad pirmās filmas fani un ne tikai var lūkoties šīs pasaku valstības nākamā stāsta virzienā - “Mednieks un ledus karaliene” (“The Huntsman: Winter’s War”).
Helovīns jau klauvē tepat pie durvīm, tāpēc būtu īstais brīdis padomāt, kādas filmas šajā spokainajā vakarā derētu noskatīties vai nu klusā vientulībā (jo vienam baidīties ir jautrāk) vai tieši pretēji – jautrā barā kopā ar draugiem, kas iespiegsies visi reizē ar tevi. Izvēles iespējas, protams, ir plašu plašās – šoreiz par tām spocīgākajām un neomulīgākajām.
Vizuālās kino mākslas burvis, meksikāņu režisors Guillermo del Toro ne vienreiz vien apliecinājis savas spējas, skatītāju acu priekšā uzburot krāšņas pasakas. Veselas pasaules par mošķiem, monstriem, supervaroņiem un pat milzu robotiem, vienmēr visu nostrādājot līdz pēdējai detaļai tā, ka nerodas aizdomas par redzamā (ne)īstumu.
Kad biju tikusi galā ar sākotnējo vilšanos, ka šo mēnešu laikā esmu safantazējusi stipri vairāk potenciālo šausmu, nekā faktiski bija filmā (un to tiešām nav īpaši daudz), spēju novērtēt Giljermo smalko prasmi paņemt ļoti vienkāršu sižetu un apaudzēt to ar noslēpumainību, nedaudz mistikas un izcilu vizuālo noskaņu.
Arvien ātrāk satumstošie vakari ir lieliski piemēroti tam, lai omulīgi ieritinātos kinoteātra krēslos vai arī mājās pašu dīvānos un paskatītos kādu biedējošu, bet labu filmu, kas sagatavotu visiem dzīves gadījumiem (nekad nevar zināt, vai mājā, kurā šobrīd dzīvo, kādreiz neuzradīsies kāds spoks).
Filma ir labākais Ridlija Skota darbs pēdējos gados un arī daudz interesantāka nekā pērnā gada "Interstellar" - laikam tādēļ, ka tā necenšas pasniegt pārgudras kvantu fizikas teorijas. Obligāta skatāmviela jebkuram zinātniskās fantastikas cienītājam, Ridlija Skotam fanam vai arī vienkārši cilvēkam, kuram patīk labs kino!
Kad visi zinātniskās fantastikas cienītāji ir pierimuši un beiguši slavināt Kristofera Nolana “Interstellar”, pienācis laiks kaut kam nedaudz piezemētākam, bet noteikti ne sliktākam – Ridlija Skota piegājienam lauciņā “filma par cilvēku kosmosā” jebšu - “The Martian”.
Toronto starptautiskajā kinofestivālā (http://tiff.net/), uz kuru mēs noteikti kādreiz aizbrauksim, savu pirmizrādi piedzīvoja Ridlja Skota jaunākā zinātniskās fantastikas filma "Marsietis" (The Martian), pēc populāras grāmatas un ar Metu Deimonu galvenajā lomā. Kādas atsauksmes no kino kritiķiem, kuri filmu jau noskatījās?
