Kinoteātros ne tikai Bonds, bet arī skandalozais Īlajs Rots un viņa līdz ekrāniem ilgi nākusī (ilgāk, kā “Tuk-Tuk”) šausmu filma / sapņu projekts “Zaļā pekle: Kanibālu Gūstā” (“Green Inferno”). Būdams liels Rudžero Deodato un “Cannibal Holocaust” fans, Rots šajā filmā izšāva visu pulveri, kāds tam bija (ne-skat. “Tuk-Tuk”), tapēc dižraksta visraksts galīgi nebūs pārspīlējums!
1) Filmā redzamā cilts, kura atveidoja kanibālu lomas, nekad iepriekš nav tikusi fotografēta vai filmēta – šī ir pirmā reize, kad to ir iespējams redzēt, nedodoties briesmu pilnā ceļojumā Peru džungļos;
2) Kad filmas režisors Īlajs Rots pirmoreiz saskārās ar iezemiešiem, viņš saprata, ka viņi ne tikai nekad mūžā nav redzējuši filmu, bet pat īsti neizprot, kas tas ir. Lai parādītu viņiem, kas ir “filma”, Īlajs lūdza uz ciematu atnest TV un filmas “Cannibal Holocaust” (1980) kopiju, un uzrīkoja privātu seansu visam ciemam. Iezemiešiem filma ļoti patika, jo viņi domāja, ka tā ir… komēdija!
3) Galvenās lomas atveidotāja, Čīles aktrise Lorenza Izzo (arī Īlaja Rota sieva) filmēšanas laikā gandrīz noslīka – pievērsiet uzmanību ainai, kurā viņas varone Samanta un Daniels bēg no iezemiešiem un iekrīt upē. Filmēšanas laikā straume sāka nest prom Lorenzu, līdz kāds no uzņemšanas grupas saprata, ka viņas kliedzieni pēc palīdzības nav aktierspēle. Filmā redzēsim kadrus, kuros Lorenza patiešām sauc pēc palīdzības;
4) Filmēšanas laikā temperatūra mēdza pacelties līdz 110 grādiem pēc Fārenheita (43 grādi pēc Celsija), kā rezultātā vietējā filmēšanas grupa aizgāja no projekta pirmajā dienā;
5) Aktieriem, kuri vēlējās piedalīties filmā, bija jāpiekrīt tapt vakcinētiem pret dzelteno kaiti, kā arī filmēties dziļi Amazones džungļos bez sanitārajām ērtībām, dušām un tekoša ūdens, kā arī čūsku, zirnekļu un pat indīgu krupju “kompānijā”. Pēc filmēšanas beigām visi aktieri un uzņemšanas grupa izgāja deparazitācijas procedūru;
6) Iezemiešu cilts bērni, kuri piedalījās filmā, ieteica Īlajam Rotam ainu, kurā bīstami tuvu aktrises sejai tiek vicināts pitona mazulis. Rotam ideja tik ļoti patika, ka viņš ļāva bērniem pašiem inscenēt šo ainu – tikai vēlāk režisors un filmēšanas grupa uzzināja, ka patiesībā šī bija viena no ļoti retajām indīgajām pitonu sugām, un aina varēja beigties letāli;
7) Pēc filmēšanas posma beigām iezemiešu cilts filmas veidotājiem pasniedza dāvanu… 2 gadus vecu bērnu. Filmas veidotājiem ar tulku palīdzību nācās uzmanīgi paskaidrot cilts vecākajiem, kādēļ viņi nevar pieņemt šo “dāvanu”;
8) Filmā ir ļoti daudz atsauču uz leģendāro kanibālu filmu “Cannibal Holocaust” (1980), kas ir viena no Īlaja Rota mīļākajām šausmu filmām un iedvesmoja viņu režisora karjerai. Galvenā no tām – kad tās režisors Rudžero Deodato uzņēma savu filmu, viņš gribēja to nosaukt par… “Zaļo pekli” (“The Green Inferno”), bet producentu uzstājīgie lūgumi ietvert filmas nosaukumā vārdu “Kanibāli” nolēma par labu gala nosaukumam;
9) Uz ekrāniem redzamā filmas versija ir Īlaja Rota necenzētā, neapgraizītā vīzija – viņš ilgi cīnījās par to, lai filma pie skatītājiem nonāktu tāda, kādu viņš to iecerējis. Filmas izrādīšanas laikā Deauville amerikāņu filmu festivālā Francijā viens no skatītājiem filmas laikā burtiski noģība – ak šie franči!
