Recenzijas

“Edge of Tomorrow” (2014)

Toms Krūzs turpina savu krusta gājienu oriģinālu "sci-fi" filmu vārdā, un šķiet, ka aktiera intensitāte tikai palielinās proporcionāli vecumam – vēl nav atdzisuši iespaidi no pērnā gada “Oblivion”, bet Kukurūzs jau klāt ar jaunu, oriģinālu fantastikas filmu “Edge of Tomorrow”.

03.06.2014

Toms Krūzs turpina savu krusta gājienu oriģinālu sci-fi filmu vārdā (kaut kā jāliek mums aizmirst par lēkāšanu uz Opras dīvāna un scientoloģiju), un šķiet, ka aktiera intensitāte tikai palielinās proporcionāli vecumam, – vēl nav atdzisuši iespaidi no pērnā gada “Oblivion” (mūsu recenzija), bet Kukurūzs jau ir klāt ar jaunu, oriģinālu fantastikas filmu “Edge of Tomorrow”. Ar oriģinalitāti gan šoreiz sanāca sprukas, bet ar filmu tāpat viss ir vislabākajā kārtībā – kāpēc tā, lasiet zemāk.

Vispirms par oriģinalitāti. Nesen videospēļu resurss “Polygon” par to uzrakstīja lielisku rakstu, izlasiet un attieciniet uz kino, jo tas pats jau vien ir – iespējams, ka ir jāpārstāj dalīt filmas “sīkvelos” un “oriģinālos”, bet jārok dziļāk vai vismaz jāvērtē pēc fakta, jo pirmie aizvien biežāk un biežāk izdodas labāki, to kārtas numuriem ceļoties uz augšu (“Fast & Furious” un “How to Train Your Dragon” no paša svaigākā), un tā ir augoša tendence. Bet t.s. oriģinālscenāriji līdz brīdim, kad nonāk uz kino ekrāniem, bieži vien izrādās “tie paši vēži citā kulītē” – atkal no paša svaigākā nosaukšu “Maleficent” un arī “Edge of Tomorrow”, jo filma gan vizuāli, gan saturiski ir mikslis no visām iespējamajām pēdējo un ne tik ļoti pēdējo laiku filmām.

Edge of Tomorrow, Rītdienas robeža

Un zināt ko? Tas strādā! No oriģinālās japāņu YA noveles/mangas pāri palikusi tikai pamatintriga un milzu zobens (bet tik lieliskais nosaukums “All You Need is Kill” Holivudas studiju mārketinga dūžiem šķita par agresīvu), bet viss pārējais jau vairākkārt ir redzēts “Groundhog Day”, “Source Code”, “The Matrix Revolutions”, “Aliens”, “Children of Men” un pat “Final Fantasy: The Spirits Within”. Filma piedāvā feinu kinogīku dzeršanas spēli par tēmu “atpazīsti atsauci”, bet ar šo filmu režisors Dags Laimans (“The Bourne Identity”, “Mr. & Ms. Smith”) ir pierādījis, ka pat gandrīz pilnībā no svešām (bet pazīstamām!) detaļām sastāvoša filma var būt absolūti funkcionējošs mehānisms, ja darbam pieiet prātīgi, centīgi un pat ar zināmu sirsnību, un neliedz tajā visā arī paslēpt vienkāršu, bet svarīgu pacifistu morāli (tikai aklais nepamanīs filmas paralēles ar liktenīgo izsēšanos Normandijā Otrā pasaules kara laikā)!

Kas, piekritīsiet, mūsu overpromise & underdeliver kases grāvēju laikos galīgi nav maz!