Šogad vienā no Kannu kinofestivāla seansiem kāds kungs rupji ielīda man priekšā rindā, kurā gaidīju 40 minūtes, un rezultātā viņš tika ielaists Debisī zālē kā pēdējais. Lieki teikt, ka nepiedienīgs leksikons tiekties tiecās uz āru, kamēr soļoju gaidīt nākamo seansu. Filma, ko neredzēju, bija apburošās Anjēzes Vardas dokumentālais cilvēku un vietu portrets "Visages Villages" jeb "Faces Places". Tādēļ priecājos, ka Vardas jaunāko un, iespējams, arī atvadu filmu bija iespēja noskatīties Tallinas kinofestivālā.