Kā jautāja iepriekšējais Konans, “What is the best in life”? Protams, ka nelāgās aizdomas, kuras neattaisnojas – un jaunais “Conan the Barbarian” nu ir tā filma, virs kuras visu tās veidošanas laiku karājās milzīga jautājuma zīme, sākot jau ar galvenās lomas atveidotāju. Un, lai gan viss nebūt nav rožaini, mēģinājums tomēr ir ieskaitīts.

Ja atceramies (labāk ne, bet tomēr) režisora Markusa Nispela iepriekšējo līdzīga rakstura filmu, “Pathfinder”, tad nevarētu pat teikt, ka Konans ir diži savādāks vai labāks – jo augstākā līmenī to paceļ Konana pasaule, pats Konans un filmas budžets, bet ne izpildījuma kvalitāte. Jo, pa lielam, filma ir nekas cits, kā vēlviens skaļš, dumjš (tieši dumjš, nevis stulbs) un brīžiem bezjēdzīgi brutāls fantasy grāvējs, kurš tai pat laikā mēģina restartēt kādreiz zināmu varoni. Bet vai tas ir slikti? Negājām taču uz Fellini, tādēļ par neatbilstību ekspektācijām filmu grūti vainot.

Jo varēja būt daudz, daudz sliktāk – sākot jau ar galveno varoni. Filmas veidotāji spēra pareizo soli, kad Konana lomai paņēma agrāk pilnīgi nezināmo (“Game of Thrones” nāca pēc tam) Džeisonu Momoa, kuram līdzi nevelkas ne “Supernatural”, ne “Twilight”, ne arī kādas citas iepriekš tēlotas lomas aste. Momoa-Konans, protams, nav Ārnijs, bet tas arī netiek prasīts (mūsdienās neviens nav Ārnijs, un arī nevar tāds būt), viņa Konans ir brutāls, masīvs, bet arī ātrs un izveicīgs, vienā vārdā – citādāks. Un krietni jaunāks – tā, lai varētu turpināt griezt gaļasmašīnu vēl tuvākos gadus desmit, ja būs labs ceļavējš.

Pēdējo tad arī novēlēsim – neskatoties uz to, ka filma brīžiem ir haotiska un tai ir masīvas 3. akta problēmas, paša varoņa restarts ir izdevies godam, un tagad atliek tikai sadzīviskas lietas. Tādas, kā labāks scenārijs, saprotošāks režisors un kaut nedaudz oriģinālāks ļaundaris (Stīvens Lengs parazitē uz “Avatara” lauriem). Atbalstīsim Konanu ar ieguldījumu nākotnē – pretējā gadījumā atkal būs jāgaida savi 20 gadi līdz nākamajam mēģinājumam.

ps. Filmas 3D ir vienkārši drausmīgs un atsauc atmiņā sliktākās 3D konversijas (“Clash of the Titans” saka Čau!), kur jebkāds telpiskums parādās tikai filmas sākuma un beigu titros, kuri – tavu pārsteigmu – ir CGI, bet visa pārējā filma ir plakana kā Konana prese. Izvairīties pie mazākās iespējas.