Ceļš uz “Bezgalības karu”, 16. daļa – “Spider-Man: Homecoming”

Šķietami tālajā (bet patiesībā ne visai) 2008. gadā ar filmas “Iron Man” pirmizrādi tika atvērtas durvis kino sāgai – “Marvel Cinematic Universe” (MCU) jeb “Marvel” vienotajai kinopasaulei. Notikumiem tajā esam kārtīgi sekojuši līdzi veselu desmitgadi, bet megafranšīzes augstākais punkts mums vēl tikai ir priekšā – visu varoņu superapvienošanās dubultbliezienā “Avengers: Infinity War” (“Kino Kulta” pirmizrāde – jau 26. aprīlī) un vēl vienā filmā, kas gaidāma nākamgad, bet kuras nosaukumu pagaidām vēl nezinām.

Tāpēc, lai svinīgo notikumu padarītu vēl svinīgāku, lai gaidīšanas laiku vēl paīsinātu un vienkārši lai pagremdētos patīkamās atmiņās, palūkosimies uz visām “Marvel” kinopasaules iepriekšējām filmām – laiks paciemoties pie draudzīgā kaimiņpuiša Zirnekļcilvēka filmā “Spider-Man: Homecoming”!

Spider-Man: Homecoming, Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās

Gads: 2017.
Režisors: Džons Vatss
Lomās: Toms Holands, Maikls Kītons, Roberts Daunijs juniors, Marisa Tomei, Džons Favro
Kases ieņēmumi visā pasaulē: 880 miljoni dolāru

Lielākā veiksme: Toma Holanda atveidotais Pīters Pārkers ir jau trešais šī tēla iemiesojums, ar kuru esam tikuši iepazīstināti šī gadsimta laikā. Katrai šī tēla lielā ekrāna versijai ir savi plusi un mīnusi, bet katrs no tiem ir pilnīgi citāds un dzīvo citā pasaulē – tas ir attiecināms arī uz Holanda Pīteru, ar kuru kopā mēs beidzot kārtīgi ienirstam tīņu vecuma Zirnekļcilvēka pasaulē ar visām tās brīžiem tik ikdienišķajām problēmām (skola, draugi, meitenes, dzīvību glābšana un kriminālās pasaules apkarošana). Džona Vatsa uzburtā filmas pasaule (kas, protams, ir arī daļa no lielās “Marvel” pasaules) šķiet pavisam reāla un to apdzīvojošie tēli – ļoti dažādi un simpātiski, jo vienmēr ticami. Arī Maikla Kītona atveidotais ļaundaris ir nevis pārpasaulīga būtne, bet gan parasts cilvēks, kurš ir ticis pie smalkas tehnoloģijas. Pēc kosmiskajiem piedzīvojumiem kopā ar Galaktikas sargiem un doktoru Streindžu ir patiešām patīkami uz brīdi nolaisties uz zemes (nosacīti, protams) un atcerēties, cik samežģītas mēdza būt skolas un skolēnu savstarpējās intrigas un drāmas.

Klupšanas akmens: lai gan filma prātīgi neliek Pīteram glābt visu pasauli, lielākoties aprobežojoties ar izolētiem un pusaudzim piemērota apmēra incidentiem, tā tomēr brīžiem iestieg pati sava action purvā, ainām nereti stiepjoties nedaudz par garu. Protams, ir forši redzēt Zirnekļcilvēku savā elementā (Holandam lieliski padodas abas šīs monētas puses – gan Pītera, gan Zirnekļcilvēka ainas), bet trīs milzīgi ekšena momenti, kas turklāt visi ir vairāk filmas otrajā pusē, beigu beigās šķiet nedaudz par nogurdinošu ne tikai pašam Pīteram, bet arī skatītājiem. Tā vietā varētu vēlēties vēl nedaudz vairāk laika pavadīt ar Pārkera skolasbiedriem – kuri šeit ir priecējoši dažāda kompānija. Un, lai gan ir interesanti, ka Pīters Pārkers ir viens no retajiem MCU dalībniekiem, kuram ir svarīgi saglabāt savu slepeno identitāti, brīžiem manipulēšana ar “Pīters pazīst Zirnekļcilvēku” ideju šķiet samocīta.

Spider-Man: Homecoming, Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās

MVP (visvērtīgākais spēlētājs): būt supervaroņa labākajam draugam un saidkikam nav nemaz tik viegli, kā tas varbūt izklausās. Bet Džeikoba Batalona atveidotais Pītera labākais draugs Neds ar abiem pienākumiem tiek galā lieliski. Viņš ir gatavs savam draugam gan palīdzēt piesaistīt meitenes uzmanību, gan nodrošināt tehnoloģisko atbalstu pie datoriem (un krēslā, kas nav mazsvarīgi!) misijas laikā, pat ja tas sagādā neērtības pašam (“I’m… looking… at… porn.”). Vērojot šo puiši draudzību, nav ne mazāko šaubu, ka viņi viens otra sabiedrībā ir pavadījuši daudzus gadus un nudien ir viens otra labākie čomi. Vai es arī varu pieteikties dalībai Neda “LEGO” būvēšanas vakaros? Salikt “Death Star” būtu lieliski.

Labāko joku top 3:

  1. A Film by Peter Parker – pašā filmas sākumā skatītājiem tiek piedāvāta filma filmā jeb notikumi “Captain America: Civil War” no paša Pītera perspektīvas. Šī filma ir Pītera sirsnīgā naivuma un absolūtā tīniskuma kalngals, uzreiz parādot, ar ko mums turpmāk būs darīšana.
  2. Pratināšana arī ir māksla – filmas gaitā Pīters sāk eksperimentēt ar Tonija Stārka sagādātā Zirnekļcilvēka tērpa piedāvātajām iespējām, kas, protams, sagādā amizantus pārpratumus, no kuriem visskaļāk smieties liek īpaši pielāgotā nopratināšanas balss, kas neatstāj nekādu lielo iespaidu uz Donaldu Gloveru.
  3. What the f… – “Marvel” filmas, protams, ir domātas plašām auditorijām, tostarp jauniešiem, kuru maigajām ausīm lamāšanās nu galīgi nav piemērota. Tāpēc trīsstāvīgus vārdus MCU filmās īsti nedzirdēsim – bet Pītera tante Meja (lieliskā Marisas Tomei atveidojumā) nonāk pavisam tuvu sulīgai “f” bumbai, ko gan pusvārdā pārrauj “The Ramones” ar “Blitzkrieg Bop”.

Spider-Man: Homecoming, Zirnekļcilvēks: Atgriešanās mājās

Tora faktors*: 2,5 punkti, ja skaitām aktierus, kuri filmēšanas laikā nebija skolēnu vecumā, bet 0 punkti, ja skaitām tēlus, jo neesam taču nekādi izvirtuļi, kas par piecpadsmitgadniekus te apbrīnos. 

  • 1 punkts par Tomu Holandu, kurš pārģērbjas starp miskastēm
  • 1 punkts par Tomu Holandu, kurš šokā acīmredzot met nost drēbes
  • 0,5 punkti par Toniju Revolori, kurš gluži kā zibsnis (joks, ha, jo viņa tēlu filmā sauc “Flash”) paskrien garām viesnīcā uz baseinu

* Ainas, kurās kāds no galvenajiem varoņiem redzams bez krekla.

Pēctitru aina(s): “Spider-Man: Homecoming” pēctitru ainu ziņā pieturas pie klasiskām vērtībām jeb 2 ainām, no kurām viena ir nopietnāka, bet otra – joks.

  1. Vispirms mūs gaida atkalredzēšanās ar filmas galveno ļaundari Adrianu Tūmzu, kurš pēc savām izdarībām ir nonācis cietumā. Tur viņam uzreiz tiek piedāvāts dalīties informācijā par Zirnekļcilvēka īsto identitāti, jo cietumā, protams, ne viens vien kriminālais elements ir nonācis tieši Pītera dēļ. Bet Adrians melo, sakot, ka nezina, kas Zirnekļcilvēks ir patiesībā. Jautājums, kāpēc viņš meloja, paliek atklāts. Vai tas ir tāpēc, ka Adrians ir sapratis savas kļūdas un vairs nevēlas nodarīt pāri savai ģimenei (zīmīgi, ka šīs ainas beigās viņš tieši tiek pasaukts tikties ar ģimeni, kas atnākusi ciemos)? Vai arī tāpēc, ka viņš vēlas Zirnekļcilvēkam apgriezt kaklu pats savām rokām kādā nākotnē gaidāmā filmā?
  2. Filmas pati pēdējā aina ir MCU filmām neraksturīgs “meta” moments – šeit redzam jau kārtējo pamācošo video, ko ierunājis Kapteinis Amerika (filmas laikā redzējām vairākus šāda tipa ierakstus, kas, starp citu, ir it kā garāmejošs, bet ļoti efektīvs, turklāt asprātīgs veids, kā atgādināt, ka šis Spaidijs apdzīvo tieši plašo “Marvel” kinopasauli). Šoreiz viņš skatītājus māca par pacietību – kas ne vienmēr tiek atalgota ar kaut ko patiešām vērtīgu. Mēs redzam, ko jūs tur izdarījāt, “Marvel”!

Ietekme uz MCU: līdzīgi kā tas bija ar “Guardians of the Galaxy Vol. 2”, arī “Spider-Man: Homecoming” ir diezgan noslēgts stāsts, kura tiešā ietekme uz MCU, šķiet, ir minimāla. Šeit galvenā ir Pītera izaugsme un problēmas – filma tieši apspēlē faktu, ka Spaidijs pagaidām tomēr ir atrauts no pārējiem Atriebējiem. Protams, filmas beigās viņš beidzot ir izcīnījis oficiālu vietu pie Atriebēju galda – no publiskā paziņojuma par to gan viņš atsakās, bet mēs ļoti labi zinām, ka brīdī, kad Tonijs Stārks sauks palīgā, Pīters atsauksies. Un, kā varam secināt no “Avengers: Infinity War” treileriem, Tonija jauno un noteikti superapgreidoto tērpu viņš arī tomēr kādā brīdī paņem.

Spilgtākais citāts: “If you’re nothing without the suit, then you shouldn’t have it.”

Rīt atgriezīsimies pērkondieva Tora pasaulē, kurai gan (gasp!) pienāk gals – “Thor: Ragnarok”! Iepriekšējie apskati – “Iron Man”, “The Incredible Hulk”, “Iron Man 2”, “Thor”, “Captain America: The First Avenger”, “The Avengers”, “Iron Man 3”, “Thor: The Dark World”, “Captain America: The Winter Soldier”, “Guardians of the Galaxy”, “Avengers: Age of Ultron”, “Ant-Man”, “Captain America: Civil War”, “Doctor Strange”, “Guardians of the Galaxy Vol. 2”.