Daudzi noteikti jau būs pamanījuši un arī iemīlējuši jauno HBO oriģināldrāmu “Task”, kuras autors ir “Emmy” balvai nominētais seriāla “Mare of Easttown” veidotājs Breds Ingelsbijs, un ar nepacietību gaida šī 7 sēriju mini-seriāla kulmināciju! Neilgi pirms tās mums bija iespēja aprunāties ar aktieri Fabienu Frankelu apaļā galda intervijā un iztaujāt viņu par darbu pie seriāla, viņa personāžu un pat DJ lietām! Fabienu daudzi no jums pazīst kā seru Kristiānu Koulu no HBO pasaulslavenā seriāla “House of the Dragon”, kura trešo sezonu (ar sera Kristiāna atgriešanos) mēs redzēsim jau nākamgad!

Seriāla “Task” sižets risinās Filadelfijas strādnieku rajonos, kur FIB aģents, kuru atveido Marks Rafalo, vada speciālu uzdevumu vienību, lai apturētu vardarbīgu laupīšanu virkni, aiz kuras stāv šķietami parasts ģimenes cilvēks, kura lomā iejuties Toms Pelfrijs. “Task” šajā gadījumā ir gan uzdevums, kas dots Rafalo atveidotajam Tomam Brendisam, gan arī saīsinājums no “Task force” jeb īpašas uzdevumu komandas, kas tiek sasaukta kopā šādu noziegumu izmeklēšanai…

Uzmanību – zemāk redzamajā tekstā ir daži spoileri par “Task” piekto sēriju, tādēļ, ja vēl neesat to redzējuši, slēdziet iekšā “HBO Max” un ķeraties klāt, seriāls ir to pelnījis! Pirms spoileru daļas jūs tiksiet pabrīdināti tekstā.

Seriāla “Task” radošās komandas sastāva galva ir autors, scenārists, radošais vadītājs un izpildproducents Breds Ingelsbijs, kas iepriekš priekš HBO jau veidoja līdzīga žanra, satura un pat darbības vietas seriālu “Mare of Easttown”. Seriāla aktieru sastāvā ir arī Emīlija Džounsa, Džeimijs Makšeins, Sems Kīlijs, Tuso Mbedu, Elisone Olivere, Rauls Kastiljo, Silvija Dionisio, Fībija Foksa un Marta Plimptone (Martha Plimpton). 

Zemāk lasiet rediģētu apaļā galda interviju ar Antonija Grasso lomas atveidotāju Fabienu Frankelu:

Vai tev bija iespēja noskatīties “Mare of Easttown” pirms šīs seriāla filmēšanas? Un, ja bija, kādas līdzības starp tiem tu saskati, un ko “Task” dara citādi?

Jā, es redzēju “Mare of Easttown”. Zini, tie abi norisinās vienā pasaulē, vai ne? Tā ir pasaule, kuru Breds ļoti labi pārzina, un man šis seriāls ļoti patika. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc es tik ļoti vēlējos piedalīties šajā projektā — es jau biju liels šī seriāla fans. Tātad, tie eksistē vienā pasaulē, lai gan katram ir sava unikāla stāsta līnija. “Task” noteikti varētu krustoties ar “Mare of Easttown” – ir viegli iedomāties, ka varoņi no “Task” dzīvo tajā pašā vidē, un otrādi.

Kas, tavuprāt, atšķir “Task” no citām krimināldrāmām, kuras šobrīd redzam televīzijā, īpaši raugoties no Breda (Ingelsbija) redzējuma?

Labs jautājums. Mēs dzīvojam interesantā laikā, jo šķiet, ka šie trilleri — kas agrāk bija ļoti nozīmīga kino daļa, īpaši manā jaunībā — vairs netiek tik bieži veidoti. Ja paskatāmies, piemēram, uz “The Departed” vai vēl senākiem darbiem, uz klasiskiem Deivida Finčera stila trilleriem, tad šķiet, ka šāda veida filmas gandrīz vairs netop, vismaz ne meinstrīma kino. Mūsdienās liela daļa kino ir balstīta uz jau esošām franšīzēm – grāmatām, komiksiem, turpinājumiem vai prīkveliem. Bet Breds raksta patiesi oriģinālus stāstus. Viss nāk no viņa paša – tas nav balstīts uz kādu grāmatu, komiksu vai citu filmu. Tas nav turpinājums un nav arī iepriekšējās daļas paplašinājums. Un man šķiet, ka mums ir jāatbalsta šādi stāstnieki – šodien vairāk nekā jebkad agrāk. Es domāju, ka mēs atkal ieejam ļoti interesantā periodā. Es, piemēram, nesen pārskatīju “Past Lives”, un man šķiet, ka mums jāturpina atbalstīt jaunos režisorus un scenāristus, kas raksta oriģinālus stāstus, cik vien tas ir iespējams.

Gribēju pajautāt par tavu pieeju aktiermākslai un šai lomai – kā tu tai gatavojies, fiziski, emocionāli un varbūt arī garīgi?

Es nāku no teātra vides – es studēju teātri. Tāpēc lielākā daļa manas profesionālās pieredzes sākumā bija cieši saistīta ar darbu ar tekstu. Es daudz laika pavadīju, cenšoties pēc iespējas dziļāk izprast scenāriju, analizēt sava varoņa motivācijas, šī tēla sarežģītību. Fiziskā sagatavošanās bija cita dimensija – mēs daudz trenējāmies ar policistiem Pensilvānijā. Īsttaunas policijas priekšnieks bija ar mums uz laukuma visu filmēšanas laiku un ļoti palīdzēja saprast policista fiziskās reakcijas, uzvedību spriedzes pilnās situācijās. Tā bija liela daļa no fiziskās sagatavošanās. Bet pārējais – es vienkārši centos pavadīt pēc iespējas vairāk laika Filadelfijā, būt kopā ar vietējiem un saprast, kāds ir cilvēks no Dienvidfiladelfijas, kā viņš runā, kustas, domā.

“Task” tiek raksturots kā stāsts par piedošanu un taisnīguma meklējumiem, bet arī par ciešanu jēgu. Vai ir kas tāds šajā stāstā, kas tevi personīgi īpaši uzrunāja?

Zini, man šķiet, ka tas viss – un, atkal, man nepatīk visu laiku atgriezties pie Breda rakstības, bet tas tiešām ir viņa nopelns, jo viņš raksta ļoti cilvēcīgus stāstus. Un es jūtos ļoti laimīgs, ka varu darboties pasaulē, kas ir tik dziļi izpētīta, tik cilvēcīga. Protams, es jutos saistīts ar daudzām seriāla tēmām – ar attiecībām, ar draudzībām, kas veidojas starp varoņiem, un ar piederības sajūtu, ko šie jaunie policisti atrod savā darba grupā. Tādā ziņā, jā, es ļoti daudz ar to identificējos.

Tu pieminēji, ka pavadīji daudz laika Pensilvānijā, un arī filmēšanas komanda stāstīja, ka jūs tur bieži kopā atpūtāties. Vai vari padalīties kādā atgadījumā no šī laika, un kā tu raksturotu savas attiecības ar kolēģiem uz laukuma?

Man jāsaka, ka man šī bija viena no vispatīkamākajām pieredzēm uz filmēšanas laukuma. Atmosfēra uz laukuma bija neticami sirsnīga un draudzīga. Mēs ļoti daudz smējāmies, pavadījām laiku kopā, stāstījām stāstus, ēdām lielisku ēdienu. Es ieguvu draugus, ar kuriem, ceru, būšu saistīts visu mūžu. Jutos patiesi pateicīgs par šo pieredzi.

Reliģijai šajā seriālā ir ievērojama nozīme, un tas ir diezgan drosmīgi, ņemot vērā sižeta tumšās tēmas. Piemēram, Marka Rafalo varonis ir bijušais mācītājs, un arī tava tēla pagātnē ir reliģiski motīvi. Vai tu pats esi reliģiozs cilvēks, un kā tu piegāji šai lomai no ticības aspekta?

Es pats neesmu reliģiozs cilvēks, bet mana māte ir katoļticīga, tāpēc varēju ar viņu daudz runāt par viņas attiecībām ar ticību, par to, ko nozīmē būt katoļticīgai. Tāpat daudz runāju ar Bredu – viņš pats ir audzis ļoti katoļiskā ģimenē. Zinu, ka daudzi itāļu izcelsmes cilvēki Dienvidfiladelfijā ir katoļi, un šī tēma viņam bija ļoti svarīga, kad viņš rakstīja šo stāstu. Man tas bija ļoti interesanti – izpētīt šo aspektu, kurā pats neesmu daudz iedziļinājies. Sarunas ar Bredu par ticību bija ļoti vērtīgas.

Kas britu aktierim, spēlējot amerikāņu policistu, kas bija visgrūtāk — akcents, attieksme vai FBI maniere?

Jā, viss kopā. Tas viss bija izaicinājums. Nezinu, vai es to perfekti notvēru, bet darīju visu iespējamo, lai radītu godīgu šī cilvēka tēlu – tāda tipa cilvēka, kādi pastāv arī reālajā dzīvē, vai vismaz viņu realitātes atspoguļojumā, kā to redz Breds. Grūtākais, manuprāt, bija izdarīt to ar cieņu pret tiem, uz kuriem šis tēls balstās. Ja kāds, skatoties seriālu, varētu pateikt: “Jā, viņš man atgādina īstu cilvēku, ko pazīstu,” tad tas nozīmē, ka savu darbu esam paveikuši labi.

Seriāls līdzsvaro tumšas tēmas ar humora elementiem. Kā tu kā aktieris piegāji šai līdzsvara uzturēšanai?

Atkal — viss sākas ar rakstīto. Breds raksta ļoti “dzīvus” cilvēkus, un tā jau ir pati dzīve — līdzsvars starp drāmu un komēdiju. Pat visgrūtākajos brīžos parādās humors, un vieglākajos — pēkšņi rodas spriedze. Es nešķiroju, kā spēlēt komiskas vai dramatiskas ainas – galvenais bija būt patiesam pret scenāriju.

Tava spilgtā loma bija sers Kristians Kols “House of the Dragon”. Tā bija milzīga, vērienīga filmēšana. Kas bija lielāks izaicinājums — spēlēt Kristianu Kolu vai Entoniju seriālā “Task”?

Tās ir ļoti atšķirīgas lomas. “Task” ir balstīts reālā pasaulē, ar reāliem cilvēkiem, un līdz ar to ir jāuztur ticamība, jābūt autentiskam. Savukārt “House of the Dragon” — tur lielākā grūtība ir rādīt lietas, kuras neeksistē, un iztēloties pilnīgi jaunu pasauli. Abos gadījumos ir savas sarežģītības, bet arī savs prieks – tās ir pilnīgi dažādas, tomēr vienlīdz aizraujošas pasaules.

Kā šī loma tev palīdzēja izmēģināt kaut ko jaunu, varbūt citādu nekā līdz šim?

Patiesībā, viss – šis projekts bija īpašs. Cik bieži tev izkrīt iespēja pārcelties uz citu pilsētu, dzīvot tur pusgadu un spēlēt Pensilvānijas policistu, vēl jo vairāk – FBI darbinieku? Tas bija milzīgs piedzīvojums. Un, tā kā seriāls tik ļoti balstās konkrētā vietā, es centos pilnībā iejusties tajā vidē.

ZEMĀK SEKOS SPOILERI SERIĀLA 5. SĒRIJAI

Gribu pajautāt par tavu tēlu — skatoties, man šķita, ka par Entoniju zinām ļoti maz. Par kolēģiem, kā Liziju, Alaju, Robiju vai Tomu, uzzinām daudz vairāk. Kā tev bija spēlēt tik noslēpumainu varoni, par kuru informācijas ir tik maz — līdz pat piektajai sērijai, kur notiek liels pavērsiens?

Scenārijs ir ārkārtīgi smalki uzrakstīts. Man bija ļoti garas sarunas ar šova veidotāju Bredu Inglesbiju par to, kas viņš ir, no kurienes nāk – vismaz Breda iztēlē. Un, pat ja tas nav tieši ierakstīts scenārijā, man no šīm sarunām radās ļoti skaidrs priekšstats par Entoniju.

Vai tev bija grūti just līdzi šim tēlam, vai tomēr viņš tev šķita vienkārši “ļaunais”?

Nē, es viņu neredzēju kā ļaundari. Manuprāt, tas būtu pretrunā pašai aktierspēles būtībai – tu nevari spēlēt cilvēku, ja domā par viņu tikai kā par “sliktu”. Tu vienmēr meklē cilvēcību. Un tas atkal ir tas, ko Breds raksta vislabāk – viņa varoņi ir ļoti cilvēciski. Tāpēc, lai gan es neatbalstu viņa rīcību, es noteikti viņu nespēlēju kā ļaundari.

Tu nāc no teātra, bet vai brīvajā laikā arī pats dīdžejo? Jo DJ Grasso aina seriālā ir viens no gaišākajiem un jautrākajiem brīžiem citādi diezgan tumšā stāstā.

Nē, es pats neesmu DJ, bet vienmēr esmu apskaudis draugus, kas to dara. Viens no maniem labākajiem draugiem bērnībā, polis vārdā Alekss Barčeks, vienmēr spēlēja mūziku. Mēs stundām ilgi sēdējām viņa istabā, kamēr viņš miksēja dziesmas. Reizēm pat pārāk ilgi. Bet nē – es pats neesmu DJ, un godīgi sakot, nezinu, vai kāds to vispār gribētu piedzīvot!

“Task” ir lieliski piemērots seriāls skatīšanās maratonam (“binge-watching”), lieliski skatāms vienā piegājienā. Kāds esi tu pats kā skatītājs? Vai noskaties visu sezonu vienā naktī, vai pa sērijai dienā? Kas ir pēdējais, ko tu skatījies un ieteiktu citiem?

Tas ir atkarīgs no seriāla. Man patīk HBO formāts – skatīties vienu sēriju nedēļā. Tā es skatījos “White Lotus”, arī “Succession”, katru nedēļu ar nepacietību gaidot jauno sēriju. Bet tad, piemēram, nesen sāku skatīties “Girls”, un man ļoti patīk. To noskatījos gandrīz vienā elpas vilcienā.

Tu pieminēji “White Lotus” – vai tevi interesētu spēlēt līdzīgā žanrā, piemēram, tumšā komēdijā? Vai tu vēlētos piedalīties “White Lotus”?

Jā, es darītu jebko, lai varētu strādāt ar Maiku Vaitu. Viņš ir izcils — viņa karjeras ceļš no “School of Rock” līdz “White Lotus” ir neticams. Es mīlu visus trīs “White Lotus” sezonas. Tā būtu fantastiska pieredze!

“Task”, “Mare of Easttown”, kā arī Fabiena minētie “White Lotus”, “Succession”, “Girls” un citi HBO oriģinālseriāli un arī filmas atrodami “HBO Max” platformā, kas nu legāli pieejama arī skatītājiem Latvijā: hbomax.com

Intervijas sagatavota ar “HBO Max” oficiālā pārstāvja Latvijā palīdzību.