Bārmenis no “Jautrajiem Pupiņiem”, Džonijs-23, Onkulis Mačete no “Spiegu bērniem” vai arī visbiežāk “tas tur ah*nais vecis ar tetovējumu” no “tās tur filmas” – pateicoties savam efektīgajam un prātā paliekošajam imidžam, Denijs Treho vienmēr ir bijis viens no tiem aktieriem, kurus mēs atceramies pēc izskata, nevis pēc iniciāļiem. Tomēr viņa ceļš uz šo “arī slavu” bija tāds pats kā viņa atveidotie personāži – samērā skarbs.
1944. gada 16. maijā dzimušais Denijs jau kopš bērnības sekoja savu draugu un radinieku ierādītajam ceļam. Jau 14 gados viņa tēvocis Gilberts “iemācīja” Denijam, kā jāveic bruņots uzbrukums, un kopš tā laika noziedzība kļuva par viņa dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Uzbrukumi tika veikti individuāli vai grupā, arī alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Skolu jaunais Denijs apmeklēja reti un, pēc paša vārdiem, tikai, lai “apskatītos, kas tur īsti notiek”. 1963. gadā viņš pirmo reizi nokļuva aiz Treisijas apgabala cietuma restēm, kur notupēja divus gadus. Necik ilgi pēc atbrīvošanas viņš jau viesojās vienā no Amerikas nežēlīgākajiem cietumiem, Sentkventinas cietumā, kur tad arī tapa viņa firmas zīme – tetovējums uz krūtīm, uz kura redzama sieviete ar sombrero.
Nīkuļi cietumā ilgi nedzīvo, tādēļ paralēli tetovēšanai (kas kopumā aizņēma divus gadus) Denijs ieguva cietuma vieglā un vidējā svara boksa čempiona titulus, kā arī vienreiz karcerī tikās ar bēdīgi slaveno Čārliju Mensonu. Pēc Sentkventinas cietuma dzīve likās pārāk mierīga, tādēļ 1967. gads tika pavadīts Folsomas cietumā, bet neilgi pēc iznākšanas no tā Denijs atgriezās Sentkventinā, bet tad nonāca Soldedas cietumā. Tieši tur 1968. gadā notika incidents, kurā tika savainots viens no cietuma uzraugiem un par kuru Denijam draudēja nāvessods. Karcerī ieraudzījis uz sienas uzrakstu “God sucks!”, Denijs aizlūdza Visuvareno, un acīmredzot kaut kas viņa dzīvē mainījās, jo savu atbrīvošanu 1969. gada 23. augustā viņš nenosvinēja ar kārtējo bruņoto laupīšanu, bet iestājās Anonīmo alkoholiķu atbalsta grupā.
Ārstējoties no alkohola un narkotiku atkarības kopā ar vēl vienu uzdzīves cienītāju Denisu Hoperu, Denijs pamazām kļuva no pacienta par vienu no grupas vadītājiem un ideologiem. 1985. gadā, uzstājoties ar runu kokaīna lietotāju atbalsta grupā, viņš iepazinās ar kādu vīru, kurš lūdza tam palīdzību. Kad Denijs gribēja ar viņu satikties, izrādījās, ka vīrs strādā par statistu Andreja Končalovska filmā “The Runaway Train”.
Nonācis uzņemšanas laukumā, Denijs, pateicoties savai efektīgajai ārienei, acumirklī nonāca filmas veidotāju uzmanības lokā, un tie piedāvāja viņam vienu no statistu lomām. “Vai tu varēsi notēlot noziedznieku?” viņam jautāja aktieru atlases vadītāja, uz ko Denijs atbildēja: “Es pacentīšos”. Taču, kad Denijs pieņēma šo piedāvājumu, izrādījās, ka filmas scenārija autors ir neviens cits kā Edvards Bankers, Denija biedrs no Sentkventinas cietuma un nākotnē pastāvīgs Holivudas konsultants “noziedznieku jautājumos”. Pateicoties šiem sakariem, Deniju lūdza trenēt filmas aktierus boksa mākslā, bet, ieraudzījis Denija panākumus šajā nozarē, pats Končalovskis iecēla viņu par Ērika Robertsa sparinga partneri filmā. Jautrākais, ko viņš pats atceras no šī atgadījuma, ir vārdu apmaiņa ar Končalovski, kurš brīdinājis Deniju, ka “aktieri, iespējams, sitīs tev pretī”, uz ko viņš atbildējis, ka “par 350 dolāriem dienā jūs tikpat labi varat iedot viņiem beisbola vāles. Cietumā mani sita par baltu velti!” Lai kā arī nebūtu, ceļš uz lielo kino Denijam bija vaļā!
Kopš tā laika viņš piedalījies neskaitāmās, bet vienmēr efektīgās lomās (parasti gan neliešu) gan kases grāvējos, gan B klases filmās, piemēram “Lock Up”, “Heat”, “Anaconda”, “Con Air”, “The Replacement Killers”, “6 Days 7 Nights”, “Animal Factory”, “Reindeer Games”, “Bubble Boy”, “The Salton Sea”, “xXx”, “Anchorman”, “The Devil’s Rejects” un daudzās, daudzās citās, TV seriālos “NYPD Blue”, “Walker: Texas Ranger”, “The X-Files”, “King of the Hill” un “Monk” un pat ierunājis varoņus videospēlēs “Grand Theft Auto: Vice City” un “Def Jam: Fight for NY”.
Vairāk – būdams režisora Roberta Rodrigeza attāls radinieks, Denijs automātiski saņēma lomas praktiski visās viņa filmās! Kurš gan spēj aizmirst Denija tēlotos varoņus “Desperado”, “Once Upon a Time in Mexico”, “Spy Kids” filmās un visās trijās “From Dusk Till Dawn” daļās? Denijs Treho ir viens no produktīvākajiem Amerikas aktieriem, jo gadā piedalās līdz pat 10 filmās, vārdu sakot – bagātīga un interesanta radošā dzīve, un, pēc paša Denija vārdiem, viss pateicoties tam, ka cietumā pabeidzis mākslas kursus, savā rezumē viņš pierakstīja Sentkventinas Mākslas skolu.
Neskatoties uz savu brutālo ārieni, Denijs ir tikai 1.75 m garš. Viņš ir bijis precēts divas reizes, šobrīd ar Debiju Treho, un viņam ir divi dēli un meita – Denijs Jr. (dz. 1981.g.) no iepriekšējās laulības un Gilberts (dz. 1988.g.) & Danielle (dz. 1994.g.) no Debijas. Denijs joprojām uzstājas Anonīmo alkoholiķu sanāksmēs un, pēc paša vārdiem, turpinās to darīt tik ilgi, cik būs dzīvs. Viņš arī ir dokumentālās filmas “Champion” galvenais varonis.
Kā īsts ģimenes cilvēks un liels suņu mīļis Denijs nesen atvēra pats savu meksikāņu virtuves restorānu Trejo’s Tacos, kā arī turpina mūs priecēt ar daudzām kino lomām!
