“Garā pastaiga” jeb “The Long Walk” ir antiutopisks trilleris par šaušalīgu nākotni, kurā totalitārā režīma ASV jaunieši piedalās bīstamā izdzīvošanas spēlē, tā izklaidējot bagātos un varenos. Izklausās pazīstami? Protams, jo tieši “Garā pastaiga” iedvesmoja gan Sūzenu Kolinsu, gan “Battle Royale”, gan paša Kinga vēlāk sarakstīto “The Running Man”, kas arī strauji tuvojas mums filmas formātā.
Grupa pusaudžu puišu sacenšas ikgadējās sacensībās, kas pazīstamas kā “Garā pastaiga”, kurās viņiem ir jāsaglabā noteikts gājiena ātrums, pretējā gadījumā viņi tiek nošauti. Galvenā balva ir liela naudas summa un visu vēlmju piepildījums līdz mūža beigām, taču līdz tam visam tiks tikai viens no tiem…
Filma balstīta uz Stīvena Kinga tāda paša nosaukuma grāmatas, bet, kā saka… ir nianses. Ja meklēsiet to grāmatnīcā, kā autoru redzēsiet kādu Ričardu Bahmanu. Kas ir šis Bahmans? Karjeras sākumā (un, būsim godīgi, ne tikai sākumā) Kings bija tik ražīgs, ka viņa izdevējs baidījās pārpludināt grāmatu tirgu ar viņa darbiem, tādēļ ieteica tam atsevišķas grāmatas (īpaši tās, kurās nebija izteikts šausmu elements) publicēt ar pseidonīmu.
Stīvens, kurš vēlējās pārbaudīt, vai viņa darbu popularitāte nāk no to kvalitātes, nevis tikai vārda, izvēlējās “Ričardu Bahmanu” par godu rokgrupai “Bachman-Turner Overdrive”. Kopumā ar šo pseidonīmu izlaistas vien septiņas grāmatas, jo dažus gadus pēc tā izveides prātīgākie lasītāji pamanīja līdzības un autors tika atmaskots, ko Kings atzīmēja ar pašrakstītu Bahmana “nekrologu”, paziņojot, ka viņš esot miris no “pēkšņas atklāšanas sindroma”. Tas gan netraucēja vēlāk iznākt vēl dažām “nejauši atklātām, bet neizdotām” Bahmana grāmatām, jo Kings ar šo pseidonīmu turpināja spēlēties vēl ilgi.
“Garā pastaiga” kā filma piedzīvoja vairākas režisoru maiņas, un katra no versijām, visticamāk, būtu pilnīgi atšķirīga. Pirmais kandidāts bija neviens cits kā “Night of the Living Dead” veidotājs un mūsdienu zombijkino autors Džordžs A. Romero (un Kinga ekranizāciju “Creepshow” un “The Dark Half” režisors), kurš to plānoja izdarīt vēl tālajā 1988. gadā. Tam sekoja klusuma desmitgade, līdz tiesības izpirka pats Frenks Darabonts, Kinga “pārstāvis” Holivudā ar filmām “The Shawshank Redemption”, “The Green Mile” un “The Mist”, bet pie šī darba veidošanas tā arī nepieķērās.
Pārejot pie jaunājiem laikiem, vēl tikai pirms dažiem gadiem filmu rūpīgi plānoja un pat gandrīz uzsāka filmēšanu Andrē Ovredāls, filmu “The Autopsy of Jane Doe” un “The Last Voyage of the Demeter” režisors, kurš tika pat līdz lokāciju skautam un dekorāciju būvei, bet… nekā. Projekts nomainīja studijas un līdz ar to arī režisoru – par to ātri vien kļuva tīņu antiutopiju meistars Holivudā, lielākās daļas “The Hunger Games” filmu režisors Frānsiss Lourenss, kurš beidzot noveda projektu līdz tā loģiskajam noslēgumam.
Lourensu var uzskatīt par lietpratēju antiutopisku stāstu lauciņā – jau viņa pirmā filma Holivudā “Constantine”, bija ļoti drūma, nihilistiska un ar apokaliptiskām iezīmēm. Viens no slavenākajiem 90. gadu beigu / 2000. gadu sākuma reklāmu un mūzikas video režisoriem, Lourenss strādāja ar tādiem izpildītājiem kā Britnija Spīrsa, “Aerosmith” un Vils Smits, bet par Lady Gaga videoklipu kompozīcijai “Bad Romance” saņēma arī Grammy balvu.
Filmai “Constantine” sekoja nu jau pavisam antiutopiskā “I Am Legend” ar jau minēto Vilu Smitu, “Water for Elephants”, bet tad Lourenss metās “Bada spēļu” apskāvienos, režisējot visas cikla filmas, izņemot pašu pirmo, bet ieskaitot arī topošo. Frānsiss Lourenss ir dzimis… Vīnē, Austrijā. Iespējams, tas daudz ko izskaidro.
Aktierim Markam Hemilam (pats Lūks Debesgājējs no “Zvaigžņu kariem”) bija milzīgs izaicinājums atveidot filmas galveno antagonistu, kuru pazīstam kā vienkārši Majoru – pats aktieris sauc to par visu laiku pretīgāko varoni, vismaz savā karjerā noteikti. Aktieris, kurš parasti atveido varonīgus, sirsnīgus vai vienkārši humoristiskus personāžus, savu svaigāko performanci pielīdzina pats savam Džokeram (Hemils ilgu laiku bija animācijas filmu Džokera balss).
Filmēšanas laikā aktieris apzināti izvairījās no saviem ekrāna partneriem, paliekot pats savā treilerī nost no pārējiem un komunicējot ar tiem tikai un vienīgi sava varoņa tēlā. Jaunie aktieri, kas izauguši ar aktiera tēlu “Star Wars” filmās, ar to bija šokēti un iebiedēti, un tas ir ļoti labi redzams uz ekrāna. Šī ir trešā Marka Hamila loma Stīvena Kinga darba ekranizācijā pēc filmām “Sleepwalkers” (1992) and “The Life Of Chuck” (2024).
Romānu lielajam ekrānam adaptēja uzlecošā scenāriju un arī režijas zvaigzne Dž. T. Molners, kurš pavisam nesen šokēja pasauli ar trilleri “Strange Darling”, bet pavisam drīz uz lielā ekrāna atgriezīs arī leģendāro “Teksasas slaktiņu ar motorzāģi” – īstais cilvēks, kuram uzticēt šo stāstu. Bet tas, ka Molners ir arī liels Stīvena Kinga fans (bet kurš nav?), ir patīkams bonuss!
Šis jau kuro gadu ir “Stīvena Kinga gads” kino, bet šogad vairāk nekā jebkad – pēc autora darbu motīviem ir iznākušas vai vēl tikai iznāks veselas četras filmas: “The Monkey” (2025), “The Life of Chuck” (2024, bet plašā repertuārā tikai šogad), šobrīd “The Long Walk” un pavisam drīz arī jauna “The Running Man” versija no režisora Edgara Raita (“Baby Driver”). Interesanti, ka abas pēdējās ir Ričarda Bahmana darbu ekranizācijas…
Bet tikmēr aicinām arī jūs pievienoties “Garajai pastaigai” – jau Latvijas kinoteātros!
