Straujiem, bet klusiem soļiem, kā jau spiegiem pienākas, tuvojas Džeisona Borna franšīzes jaunākā ekranizācija, kura solās būt (un runā, ka arī esot) tikpat laba un aizraujoša kā iepriekšējās trīs Borna filmas (tu tik un tā esi lielisks, Džeremij Renner!). Par Borna vēsturi sīkāk noteikti uzzināsiet jau īsi pirms seansa un, iespējams, pat citā rakstā, tādēļ šoreiz stāsts būs par citiem slaveniem un varbūt arī ne tik slaveniem spiegiem, kuri ir vismaz pieminēšanas vērti.

Džeisons Borns

Protams, vajag taču nedaudz pastāstīt arī par šīs nedēļas lielo zvaigzni – Džeisonu Bornu. Hipsteri (tādi vēl eksistē?) noteikti biežāk lieto viņa īsto vārdu – Deivids Vebs -, tomēr Džeisons Borns ir daudz labskanīgāks, un, kā nekā, tas rotā arī jaunās filmas nosaukumu. Neskaitot jau visu zināmo (un trīs filmu laikā patiešām nekas daudz nav atklājies), varu pateikt, ka Deimons nebija pirmais šīs lomas atveidotājs, jo pirms viņa 1988. gadā to paspēja izdarīt Ričards Čemberleins. Vēl interesanti fakti atklājas, nedaudz ielūkojoties grāmatās, jo tās, izņemot pirmo, ir ļoti attālinātas no filmu sērijas. Garajā divpadsmit (and counting) romānu sērijā Borns piestrādā par lingvistikas pasniedzēju, cīnās ar teroristiem un ļaunām organizācijām no Ķīnas, Krievijas, Āfrikas un pat atrod sev cienījamus ļaundarus. Kas zina, kādi brīnumi atklātos, ja visas šīs grāmatas pat izdotos izlasīt.

Džeimss Bonds

Nedaudz pat jāpiedomā, vai vispār ir vērts kaut ko censties pastāstīt par šo superspiegu. Kā gan tik vīrišķīgs tēls ar izsmalcinātu gaumi  un aizraujošu dzīvesveidu pagājušajā gadsimtā varēja nekļūt par vienu no visu laiku ikoniskākajiem kino industrijas tēliem? Vienīgais, par ko varu ieminēties, ir Bonda tēls kā tāds, jo, salīdzinot filmas ar Īena Fleminga grāmatām, atklājas ļoti būtiska atšķirība, kas novērojama starp abiem medijiem. Proti, ja filmās Bonds sevi viegli parāda darbībā, tad grāmatās ir daudz vieglāk ierakņāties arī viņa personībā dziļāk, nekā to filmas jebkad ir spējušas vai centušās izdarīt. Ne visas filmas šajā ziņā ir peļamas, tomēr, izlasot kaut vai moderno Bonda tēla adaptāciju komiksa formātā, kuru ir sarakstījis Vorens Eliss (un tā ir patiešām lieliska un Fleminga darbu cienīga!), rodas vēlme pēc jaunas franšīzes restarta, kas spētu arī ko vairāk par jaunu Bonda meiteni, dziesmu vai Aston Martin modeli.

Ītans Hants

Arī Ītans Hants ir latviešu vidū zināms spiegs, bet, kā par brīnumu, viņa personāžs pirmo reizi parādījās tikai 1996. gada filmā “Mission: Impossible”, nevis seriālos un pat ne grāmatās. Bet, ja runā par pašu franšīzi, tā radās 1966. gadā (un, hei, vai zināt, kas vēl sākās šajā gadā?) seriālā ar tādu pašu nosaukumu. Kā jau minēju, Ītans Hants kā tēls vēl nebija radies, toties viņa vietā bija veseli divi galvenie varoņi, spiegi – Dens Brigss (Stīvens Hils) un Džims Felpss (Pīters Greivs), kuri aktīvi piedalījās IMF organizācijas misijās. Ļoti interesanta fīča, kas piemita seriālam, bija katras sērijas sākumā palaistais kārtējās misijas instruktāžas ieraksts, kurš pēc noklausīšanās pašiznīcinājās, dodot zaļo gaismu sākuma titriem.

Harijs Hārts

Ja jūs sev šobrīd uzdodat jautājumu “kādēļ Hārts, nevis Egsijs?”, tad varbūt vēlreiz (vai pirmo reizi) vajadzētu noskatīties “Kingsman”. Kaut gan šo jautājumu nedaudz citādā formā varu uzdot arī pats sev, jo Hārts nemaz nav tēls no oriģinālmateriāla (komiksa) un viss, ko par viņu zinām, ir redzams tikai jau pieminētajā filmā. Komiksā viņu un Egsiju aizstāja Džeks un Gerijs Londoni, un viņi nemaz nav līdzīgi filmas tēliem, toties “Kingsman” organizācijas vietā bija neviens cits kā MI6. Interesanti, ka komiksa ļaundaris ir Dr. Džeimss Arnolds, kuru filmā kā ķīlnieku atveidoja Marks Hamils, toties komiksā Hamils pats bija ķīlnieka lomā. Vēl atliek piebilst būtiskāko atšķirību – komikss joprojām nav ticis un, visticamāk, arī netiks pie turpinājuma, kamēr filmai tas jau top un kino ekrānos būs sagaidāms jau nākamgad. Klīstot pat baumas, ka ziņas par Hārta nāvi varētu būt pārspīlētas.

Nataša Romānova

Turpinot par komiksiem, esam nonākuši arī pie ļoti pazīstamas sieviešu spiedzes, par kuras popularitāti un zirnekļu meklēšanas gūglē apgrūtināšanu var pateikties tieši “The Avengers” kino ekranizācijai, lai gan komiksos komandas sastāvā ir bijusi tikai nosacīti. Kā jau daudziem supervaroņiem, arī Atraitnei komiksos ir bijusi notikumiem pilna pagātne, kuriem pat varētu veltīt atsevišķu rakstu (vai pat prezentāciju). Dažus zīmīgus faktus gan var uzskaitīt, jo MCU par spiedzes pagātni ir atklājuši pavisam nedaudz. Piemēram, lai gan komiksos viņa pirmo reizi parādījās 1964. gadā, Atraitnes dzimšanas gads ir datēts jau ar 1928. gadu (!), bet jaunību viņai ir izdevies saglabāt līdzīgi kā Stīvam Rodžersam – ar dažādu nezināmas izcelsmes vielu palīdzību. Komiksā attēlotās attiecības ar Metu Mērdoku uz lielā ekrāna, visticamāk, neredzēsim, tomēr uz tieši Atraitnei veltītu ekranizāciju vēl varam cerēt.

Pirmie Atriebēji

Runājot par Atriebējiem, izrādās, ka briti ideju par šādu nosaukumu paņēma pirms Stena Lī un izveidoja tajos laikos ļoti populāru spiegu TV seriālu. Neizbrīna zinātniskās fantastikas un humora elementi, kas seriālam bija raksturīgi. Bet, pārejot uz interesantākiem faktiem, galvenajam personāžam, spiegam Džonam Stīdam, sekoja vairāki asistenti, kuri tika mainīti viens pēc otra (gluži kā Semīram Gerkānam), bet vispopulārākā bija Diānas Rigsas (diez, kur viņa filmējas šobrīd…) atveidotā Emma Pīla. Varētu būt, ka pie tā vainojami daži no aktrises sasniegumiem, tai skaitā algas paaugstinājums līdz kameras operatora līmenim (kas ir ļoti nekrietni, toties, piemēram, citu ādas krāsu pārstāvji seriālā vispār nedrīkstēja piedalīties), kā arī Ginesa rekords kā pirmajai Rietumu aktrisei, kura uz ekrāna ir rādījusi kungfu paņēmienus. Ja tā padomā, varbūt seriāls pat bija pelnījis zaudēt gandrīz visus sēriju ierakstus, kā arī ļoti neveiksmīgu kino ekranizāciju.

Napoleons Solo

Kas to lai zina, kāda velna pēc “The Man From U.N.C.L.E.” pagājušogad cieta neveiksmi, neskatoties uz to, cik ļoti Henrijs Kavils un Gajs Ričijs nebūtu piestrādājuši pie tā, lai filma cienītu 1964. gada seriālu ar tādu pašu nosaukumu. Abiem ir lielisks soundtreks, abos galvenie aktieri iespēju robežās izpildīja savus trikus, un Kavilam pat izdevās atkārtot Napoleona slaveno galdauta triku. Iespējams, ka šis gluži vienkārši vairs nav tas laikmets, kurā viena gada laikā skatītāji spētu sagremot veselas piecas spiegu ekranizācijas. Kā jau var noprast, spiegu laiks bija pagājušajā gadsimtā, jo tolaik spiega amats skatītājiem šķita tikpat aizraujošs, kā tas šobrīd ir ar supervaroņiem. Varbūt popularitātei palīdzēja seriāla ideja par vienotu, globālu spiegu organizāciju U.N.C.L.E., jo kur gan citur varēja vērot amerikāņu un padomju aģentus strādājam roku rokā? No humora gan vajadzēja izvairīties, jo tieši tā pastiprināšana “Get Smart” un “Batman” ietekmē seriālam padarīja galu.

Džordžs Smailijs

Iesoļojot “mazāk zināmo spiegu” teritorijā, nokļūstam pie Džordža Smailija jeb, kā daudzi zinātāji viņu dēvē, anti-Bonda. Un ne bez pamatojuma, jo Smailija tēls ir vairāk tuvināts realitātei. Viņš ir mierīgs, kluss un ne tuvu nav atlētisks. Fizisku darbību vietā Smailijs labprātāk izvēlas pildīt savus izlūkdienesta pienākumus pēc iespējas nevardarbīgā un disciplinētā ceļā, bet, ja runā par mīlas dzīvi, tad dēkas viņš nemeklē, viņa vietā to dara Smailija sieva Anna. Gan filma, gan grāmata ar nosaukumu “Tinker Tailor Soldier Spy” ir vieni no labākajiem un sarežģītākajiem spiegu trilleriem/romāniem, kādi jebkad ir tikuši radīti, un tie, kuri ir lasījuši/redzējuši, to noteikti apstiprinās. Vairāk gan diemžēl Smailijs kino nav manīts (vismaz ne veiksmīgās ekranizācijās), bet varam jau cerēt, ka kādreiz kaut kas parādīsies, jo šķiet, ka tieši kvalitatīvs un izsmalcināts spiegu trilleris ir tas, kas šobrīd ir vairāk vai mazāk vajadzīgs.

Dženingsu ģimene

Par laimi, kvalitatīvs un izsmalcināts spiegu trilleris vēl šobrīd ir vērojams seriālā “The Americans”, kura galvenie varoņi, ļoti netipiski amerikāņu kino un seriāliem, ir divi krievu spiegi Filips un Elizabete Dženingsi (protams, ka tie nav īstie vārdi), kuri astoņdesmito gadu Amerikā tiek galā ar dažādām izlūkošanas misijām, bet kā aizsegu ir izveidojuši ģimeni ar diviem pusaugu bērniem! Pat ja izklausās nedaudz komiski, seriāls ir, tieši pretēji, vairāk nekā nopietns, parādot spiegu ikdienu tādu, kāda tā nekad nav bijusi rādīta, jo lielākais uzsvars tiek likts tieši uz spiegu emocijām un to, kā viņu darbības ietekmē ne tikai apkārtējos, bet arī viņus pašus. Vēl ļoti netipiski amerikāņu seriālam ir krieviski tekoši runājošie aktieri (bez jokiem!), kā nekā, vismaz trešdaļu no seriāla varoņi sarunājas krieviski. Nesen “The Americans” tika pagarināts uz 5. un 6. sezonu, kuras kalpos kā seriāla noslēdzošās sezonas, tādēļ ķeriet ciet, kamēr vēl karsts!

Sterlings Ārčers

Nobeigumā vēl nedaudz par Sterlingu Ārčeru (ar segvārdu “Hercogiene”), kurš pārstāv totāli ne bērniem domātu animācijas seriālu/komēdiju “Archer”, kas stāsta par pavisam amizantajiem spiegu aģentūras ISIS (neuztraucieties, tie nav teroristi, un ir jau nomainīts) piedzīvojumiem. Neskaitot galveno varoni, ļoti interesanti ir vērot arī pārējos personāžus, no kuriem katrs ir īpaši kolorīts tēls, bet visi kopā viņi veido tik ciešu dinamiku kā neviens cits. Bet, atgriežoties pie Ārčera – ja skatās cauri viņa spilgtajam tēlam, viņā var ieraudzīt nevienu citu kā Džeimsu Bondu, tikai nedaudz “tīrāku” versiju. Ārčers dzer kā nelabais, guļ ar visām sievietēm pēc kārtas, bet vajadzības gadījumā izdarīs to, kas viņam kā spiegam ir jāizdara. Varbūt pēdējā laikā seriāls ir sācis zaudēt savu šarmu, tomēr tas nemaina faktu, ka šis ir viens no mūsdienu labākajiem un smieklīgākajiem spiegu seriāliem, neskatoties uz to, cik nepopulārs šis žanrs šobrīd nekļūtu.