Rudens kā rudens. Biezie un gājputni laižas uz Nīlu, kamēr pārējiem atliek tikai viena iespēja glābties no šī sūrā gadalaika. Protams, ka nekur citur kā kinoteātrī. Neizdarīto darbu kaudzi uz brīdi nolikt malā, lai atgrieztos brīnumainajā burvju pasaulē. Vai kā es to dēvētu – bezjēdzīgajā “Harija Potera” sēriju paplašinājumā, kura veidotāji joprojām iztiek bez kauna un goda sajūtām.
Apbruņojušies ar stipru pārliecību, ka aizmirstamās iepriekšējās daļas notikumus kāds atcerēsies, Dž. K. Roulinga & co. iztiek bez liekiem paskaidrojumiem. Filma par katru cenu mēģina ieraut divdemensionālo varoņu piedzīvojumos, kurus pavada tikpat lieki trīsdimensionāli efekti. Tā visa epicentrā, protams, ir Grindelvalds jeb Džonijs Deps autopilotā, kuru apstrādājušas čaklas grima mākslinieces. “Oskarus” viņām iedodiet. Šaušalīgi tracinošā ļaundara klātbūtne noved pie skumjas atziņas, ka maza kripatiņa intereses parādās, pateicoties šī varoņa saistībai ar daudziem iemīļoto Dumidoru. Bezgala skumji, jo tas tikai apstiprina, ka šīs filmas labākie momenti ir jau iepriekš iepazītu tēlu nopelns. Džūda Lovs gan ir apburošs visas tās piecas minūtes, ko pavada uz ekrāna!
Atlikušo laiku ir fantastiska iespēja skatīties uz apbrīnojami pelēko Tritonu Skamanderu. Tas nekas, ka viņam ir košas drēbes un jauki zvēri katrā kabatā. Viņa naivums un sirsnība paķers kādu, bet uzmanību līdz galam noturēs retajam. Iemesli Tritona ceļojumam ir gaužām vienkārši – mīlestība, kura laužās no viņa ārā kā mazs urkšķis no kofera. Maģiskajā pasaulē var paveikt visu ko, bet drukas kļūdas laikrakstos joprojām pastāv, tādējādi izraisot pārpratumus. Tritona mīla dusmu izplūdumā nokļūst citā valstī, kur apstākļu sakritības dēļ plosās Grindelvalds. Ārdās uz nebēdu, slaktē tik ilgi, kamēr skatītājam skaidrs, ka šis džeks nu tiešām ir ļauns. Varu tikai minēt, ka tam pamatā ir neveiksmīga mīla ar Dumidoru. Protams, producentiem nepietika pautu to uzsvērt vairāk nekā vienā teikumā.
Kā aizsegs sāpēm kalpo pareģojums par nākotni – atkal būs karš un visu glābt varēs tikai burvji. Lai jau. Ja kāds varētu noburt apšaubāmus deputātus un piespiest tos nolikt mandātus vai Trampu atkāpties no amata, man arī nebūtu iebildumu pret tīrasiņiem, pusasiņiem un citiem. Precizēšu – man īsti nav iebildumu pret burvjiem. Astoņas “Harija Potera filmas” un septiņas grāmatas bija gana, lai pat šo rindu bezjūtīgo autoru pozitīvi pacilātu. Vien trūkst spēka skatīties kaut kādu atgremojumu, kas drīzāk rada riebumu pret maģiju.
Kārtīgi noderdzies esmu, tādēļ atklāšu, ka bija arī intriģējoši momenti. Tikai tiem ātri vien sekoja beigu titri ar rupju aicinājumu skatīties trešo daļu. No otras puses – ko tur sūdzēties. Pārdot šo produktu var. It īpaši uz Ziemassvētkiem – iepriekšējā vakarā attapies, ka neesi nopircis dāvanas, varēsi aiziet uz tuvāko veikalu un iegādāties kādas simts fantastisko būtņu rotaļlietas, ar kurām iepriecināt sev tuvos. Svētki būs izglābti, tas tiesa. Bet vai kāds izglābs pasauli no šīm filmām?
“Fantastiskās būtnes: Grindelvalda noziegumi” jau uz ekrāniem!
