Rakstīt par jauno “Ghostbusters” ir grūti – gan tādēļ, ka ap filmu ir sacelta samērā bezjēdzīga un nepamatota, taču skaļa un savā ziņā arī vajadzīga jezga, gan tāpēc, ka ghostbros, kā izrādās, mājo arī tepat Latvijā. Bet, kas jādara – jādara, tādēļ jau ar pirmajām rindām gribētu jums pateikt, ka “Spoku mednieki” ir neideāla, taču satriecoši smieklīga un visās nozīmēs forša filma, kura ir pelnījusi gan jūsu uzmanību, gan arī naudu.

Rakstu šo kā cilvēks, kuram oriģinālie “Ghostbusters” nozīmē tikai un vienīgi foršu filmu no 80. gadiem (ar vājāku sīkvelu), bet nekādi ne ikonu, kuru nevarētu aiztikt vai transformēt atbilstoši laikam. Vēl vairāk – ar lielāko prieku noskatīšos arī Betmena (Batwoman?), Dzelzs vīra (sievietes?) un būtībā jebkuru citu varoņu sieviešu versijas, ja vien tās būs izpildītas pienācīgā līmenī, visvairāk jau tādēļ, ka neviena versija nevienam neatņems viņu iemīļoto oriģinālu. Turklāt “Spoku mednieku” rīmeika gadījumā mēs ļoti labi varam iedomāties filmu ar, piemēram, Setu Rogenu / Čaningu Teitumu / Kevinu Hārtu / Jūsu Izvēle, turklāt tik ļoti labi, ka to nemaz nav nepieciešams filmēt. Sieviešu komandas gadījumā kā minimums tas ir kaut kas svaigs, kā maksimums… Varbūt pietiks par šo, jo, ja tā jums ir problēma, tad laiks pārvērtēt savas vērtības. Dzīvē, ne filmās.

Kas attiecas uz filmu, tad tas ir labākais, kas varēja notikt ar “Ghostbusters” pie konkrētā scenārija – filma ir liela, skaļa, mūsdienīga specefektu komēdija šī vārda vislabākajā nozīmē, bet filmas galvenais trumpis ir tieši tās galvenās varones (un varoņi) un to saspēle. Pietiekami teikts par gandrīz ģeniālo Keitu Makkinonu un pavisam negaidīto komēdijas zvaigzni Krisu Hemsvortu (kurš iet Čaninga Teituma pēdās, veiksmīgi miksējot maskulīno un smieklīgo), bet pat mana nemīļākā aktrise pasaulē, Melisa Makartija, mani patīkami pārsteidz jau otro reizi (pēc “Spy”) ar savu nekaitīgumu kopējā bildē. Pieliekam tam klāt mūsdienu komēdijām tik nepieciešamo cameo lērumu (“šeit ir visi”), kā arī inteliģento scenāriju ar atsaucēm uz visu iespējamo un ļoti, ļoti, ĻOTI daudz joku visām gaumēm – un iegūstam gandrīz perfekta vasaras dižpārdokļa bildi. Gandrīz.

Filmas galvenais trūkums ir tās autoru centieni par visām varītēm startēt ne tikai jaunu kino sēriju, bet veselu pasauli, un vistiešākais salīdzinājums te būs Marvel filmas – diemžēl ne labā nozīmē. Šis noteikti nebija domāts gritty reboot (kā, piemēram, ar Šūmahera un Nolana “Betmeniem”), un Pola Fīga aicināšana režisēt to tikai apstiprina – tāpēc jājautā, kāpēc jūs filmā, kas ir savā pamatā domāta vispirms kā komēdija (šaubos, vai kādam ienāks prātā nosaukt to pašu “Spy” par spiegu filmu ar komēdijas elementiem, nevis otrādi) un ir balstīta uz savstarpējo varoņu ķīmiju, būvējat trešo aktu Marvel filmu stilā (un izmaksās)? Filma tikai iegūtu no mazāk action ainām, bet autoru vēlme ielikt filmā “visu” – un bailes no tā, ka skatītājiem ar galvenajām varonēm būs par maz, – ir nedaudz iedzinuši filmu stūrī attiecībā uz budžetu un rentabilitāti, bet ceram uz to labāko, jo jūs taču iesiet un palīdzēsiet filmai, vai ne?

Un, jā, pilnīgi visi filmas vīriešu kārtas personāži ir kind of an asshole, un tas noteikti ir apzināti – bet kāpēc gan ne, un, kamēr vien tas ir tik izklaidējoši, smieklīgi un arī labsirdīgi, kā tas ir šajā gadījumā, man absolūti nekas nav pret. Gribu redzēt vēlreiz, gribu redzēt režisora versiju, gribu redzēt turpinājumu! Dāmas – jūsu uznāciens!

“Spoku mednieki” kinoteātros no 29. jūlija.