Tas tiešām ir brīnišķīgi, kad aizej uz kino un tur redzētais pārspēj cerēto – kā tas ir sanācis ar brīnišķīgo animācijas filmu “Prāta spēles” (Inside Out). Pēc pirmā reklāmas rullīša es sajūsmā lēkāju un nevarēju vien sagaidīt, kad šo animācijas filmu redzēšu pilnā apjomā. Protams, veselais saprāts teica, ka var būt variants, kad viss labums ir ielikts reklāmas rullītī. Bet tā nenotika! Tas ir labs, nenoliedzami, bet tas nav pats labums – tas ir sataupīts filmai. Sev par laimi biju noskatījusies tikai pirmo rullīti, tāpēc filmiņa man sagādāja arī dažus sižetiskus pārsteigumus.
Jau pirmās atsauksmes pēc pirmizrādes Kannu festivālā liecināja, ka vilšanās nav gaidāma, bet piekrītu tam, ka bērniem šī multene var būt brīžiem grūti uztverama, jo te notiek svaidīšanās ar sarežģītiem vārdiem un konceptiem par smadzeņu darbību, informācijas apstrādi, zemapziņu un sapņiem. Tas atspoguļojās arī seansa apmeklētājos – biju uz oriģinālversiju angļu valodā, un seansā bija tikai viens bērns. Bet pieaugušie aiz smiekliem gandrīz vēlās ārā no krēsliem.
Tātad – stāsta galvenie varoņi ir mazas meitenes Railijas prātā mītošās emocijas – Prieks, Skumjas, Bailes, Dusmas un Riebums. Tā kā galvenokārt pie vadības pults šiverē vienmēr līksmais un hiperaktīvais Prieks, Railija ir ļoti optimistisks meitēns, kam svarīgi ir draugi, ģimene, hokejs un delverības un kas dzīvi tver ar abām rokām. Būtiskas gan ir visas emocijas – katram no mums vajag dažreiz pakliegt, aizlaisties, aizmest šķīvi ar brokoļiem, paraudāt vai uzgavilēt. Tā ka pie šprices tiek visi. Bet tad notiek negadījums – glābjot Railijas svarīgākās atmiņas, kas nosaka viņas personību, Prieks un Skumjas nokļūst ārpus vadības centra, un viņām ir jāatrod veids, kā tikt atpakaļ un nogādāt vietā šīs svarīgās atmiņas, turklāt Railijai ir atlikušas vien Dusmas, Bailes un Riebums, tā ka viņa galīgi vairs nav nekāds saulstariņš. Kombinācijā ar to, ka viņa ar vecākiem ir nupat pārcēlusies no Minesotas uz Sanfrancisko, atstājusi mīļās mājas un lieliskos draugus, situācija ir patiesi grūta jau tāpat.
Šajā izaicinājumā Prieks un Skumjas ne tikai uzzina par to, kas notiek ārpus prāta vadības centra, piemēram, par ilgtermiņa atmiņu bibliotēku, kas atgādina pareģojumu krātuvi no HP sāgas, iztēles pasauli, kur ir iedzīvināta ikviena Railijas fantāzija, un sapņu fabriku, un tiem, kas visās šais vietās saimnieko, bet arī šo to viena par otru. It sevišķi jau Prieks, kas ir forša un pozitīva, bet uzskata, ka Skumjas būtu jāiebāž kādā klusā stūrītī, kur viņas kaut ko lasa un netraucē, un – pasarg Dievs – neiekrāso kādas jaukas atmiņas ar savām skumjām.
Man šķiet, ka šī multfilma būtu jāredz visiem, it sevišķi jau pieaugušajiem, un jātur savā mājas aptieciņā, lai neaizmirstu, cik svarīgas ir mūsu emocijas, un tāpat – to līdzsvars. Un apjaustu, cik unikāli un fascinējoši sarežģīti ir procesi mūsu mazajās pelēkajās šūniņās, kur čakli darboņi visu nakti kārto dienā uzkrāto informāciju, gatavo sapņu materiālu un fantāzijas un atbrīvojas no visa liekā. Tas viss – izcilā vizuālajā noformējumā ar perfektu humoru. Un gan jau arī jūs gribētu uzzināt, kurš vainīgs pie tā, ka prātā iekrīt kāda stulba dziesma, ko nekādi nevar izsist ārā.
10/10
Austra Pudāne
