Kevins Smits (“Dogma”, “Chasing Amy”) ir izlaidis otro filmu savā “True North” triloģijā, un tas ir kaut kas. Visi aktieri, kurus jūs redzējāt pirmajā triloģijas filmā “Tusk”, ir atpakaļ, bet tagad galvenajās lomās ir Lilija-Rouza Depa un Hārlija Kvinna Smita. Ar “Yoga Hosers” Kevins Smits pievieno vēl vienu traku un iztēles pilnu darbu savai filmogrāfijai. Godīgi – šī filma ir ļoti komplicēta, un es domāju, ka ne visi to sapratīs, bet vismaz es sapratu.
Kolīna Kolete (Depa) un Kolīna Makenzija (Smita) ir parastas pusaudzes no Kanādas, kuras dzīvo Vinipegā, kurām patīk pavadīt brīvo laiku, nodarbojoties ar jogu kopā ar savu guru Jogiju Bajeru (Džastins Longs). Kādu dienu Hanters Kalavejs (Ostins Batlers) uzaicina šīs otrā kursa studentes uz ballīti. Kad ballīte sākas, viņi atklāj senu ļaunumu, kas jau ilgu laiku slēpjas zem “Eh-2-Zed” veikala, kur abas Kolīnas strādā kā pārdevējas.
Būdams ļoti pazīstams ar trakajām idejām, kas var nākt ārā no Kevina Smita iztēles (ņemot piemēru no filmas “Tusk”), es zināju, ka mūs atkal sagaidīs kaut kas dīvains. Žēl ir redzēt, ka filma “Yoga Hosers” saņem ne pārāk labas recenzijas no pasaules kritiķiem, bet, ņemot vērā iepriekšminēto “Kevina Smita trako ideju faktoru”, tas jau tika no viņiem gaidīts. Ir sajūta, ka šī filma ir vairāk domāta rūdītiem Kevina Smita faniem, kas seko viņam sociālajos tīklos un kas klausās viņa “SModcasts”, īpaši “Hollywood Babble-On”. Ir lieliski redzēt, ka Kevinam Smitam ir pienācis tāds posms savā režisora karjerā, ka viņam ir pilnīgi vienalga, ko domā kritiķi. Viņš turpinās taisīt filmas saviem faniem, kas jau ir pazīstami ar viņa humoru un režijas stilu.
Protams, kā jau jūs saprotat, es esmu liels Kevina Smita fans, jo īpaši dievinu katru nedēļu klausīties “Hollywood Babble-On”. Man klausīties filmā dzirdamos dialogus bija tik jautri un smieklīgi, ka dažos brīžos pat asariņa notecēja. Kā jau visas Kevina Smita filmas, arī “Yoga Hosers” ir pilna ar dialogiem. Viņa garie un interesantie dialogi ir kā “tortes glazūra”, bez kuras sajūtas vairs nebūtu tās pašas. “Yoga Hosers” man ļoti atgādināja filmu “Clerks”. Izrādot cieņu vecajai klasikai, filmā ir vairākas atsauces, piemēram, “I’m not even supposed to be here today!” un daudzas citas.
Kā jau var redzēt pēc filmas treileriem, “Yoga Hosers” vispār neizskatās kā pirmā filma “True North” triloģijā. Pirmā filma “Tusk” nebija tik baisa kā citas šausmu filmas, un tā izmantoja tumšus toņus, lai sagādātu pareizo noskaņojumu. No otras puses, “Yoga Hosers” ir ļoti atšķirīgs tonis – daudzreiz gaišāks. Tonis varētu patikt lielākoties pusaudžu meitenēm un varbūt arī 24 gadus vecam puisim. Tieši tā, tas esmu es!
Kā jau visas nesen izlaistās “Klusā Boba” (“Silent Bob”) filmas, “Yoga Hosers” ir pilna ar lieliskiem aktieriem. Depa un Smita, protams, bija labākās šajā filmā. Sadarbību starp šīm abām jaunajām zvaigznēm skatīties bija lieliski, un es ceru, ka Smits iekļaus viņas trešajā “True North” filmā “Moose Jaws”. No “Tusk” arī atgriezās lieliskais Džonijs Deps, kurš atkal tēlo “leģendāro” detektīvu Gaju Laponti (“Guy LaPointe”). Manuprāt, Depa atveidotais detektīvs ir vissmieklīgākais tēls, ko viņš ir tēlojis, un ir arī svarīgi pieminēt, ka viņu pat ir grūti atpazīt šajā lomā. Liels cienasts faniem ir Ralfa Garmana tēlojums, kurš ar balsi atveidoja visādas slavenības, kuras jūs varat dzirdēt arī “Hollywood Babble-On”. Lielākoties visa filma bija kā liela sērija no “Hollywood Babble-On” un citiem “SModcast” šoviem. Filma visu laiku mums atgādina, ka skatāmies Kevina Smita filmu. “Yoga Hosers” ir pilna ar Smita draugiem un kolēģiem, un radītais efekts ir ļoti labs. Kurš gan par sliktu uzskatītu “cameo” no Stena Lī, Džeisona Mjūza, Kevina Konroja (animētais Betmens tak!) un daudziem citiem? Tā izskatījās kā viena liela ģimenes atkalapvienošanās.
Ģimenes atkalapvienošanās sanākusi lieliska, bet ne viss filmā tomēr bija lieliski izpildīts, kas drusku mani pievīla. Pirmkārt, es nespēju apjēgt to trako ideju par “Bratzis”. Kā vispār tāda ideja par slepkavnieciskām nacistu desiņām var ienākt galvā? Sākumā viss bija labi un “Bratzis” bija smieklīgi, bet jau vēlāk viņi kļuva kaitinoši, īpaši ja jau simto reizi dzirdēju viņus sakām: “Wunderbar”. Otrkārt, stāstā iekļaujot sātanistus, filma sāka likties nedaudz pārbāzta ar liekām idejām. Treškārt, pats stāsts bija neloģisks un grūti saprotams. Labāk nesākšu runāt par “specefektiem”, kam neizdevās pārliecināt un kas neizskatījās, ka vispār iederas šajā filmā.
“Yoga Hosers” ir kaut kas savādāks un trakāks par to, ko mēs esam pieraduši redzēt no Kevina Smita iztēles. Ja tu esi “SModcast” klausītājs un rūdīts Kevina Smita fans, tad tev patiešām filma šķitīs jautra. Pretējā gadījumā, ja neko neesi dzirdējis no režisora vārdā Kevins Smits, pazīstams arī kā “Klusais Bobs” (“Silent Bob”), es tev ieteiktu noskatīties viņa iepriekšējos darbus, pirms tu lec iekšā šajā filmā. Bet īstiem faniem “Yoga Hosers” būs jautra filma.
Vērtējums: B-
