Jau no kino pirmsākumiem turpinājumu veidotāji saskārās ar lielu problēmu – kā vienlaikus sniegt skatītājiem to, pēc kā tie ir atnākuši, vienlaikus ieviešot turpinājumam tik nepieciešamās inovācijas? Bet mūsdienās vairs nav vienkārši sīkveli, bet gan veselas kino franšīzes, kas situāciju sarežģī vēl vairāk! “Marvel Studios” cikla 14. (!) filma uzskatāmi demonstrē to, ka tas IR izdarāms, tajā pašā laikā nesniedzot skaidru atbildi – kā tieši.

Fakts, ka “Doktora Streindža” pilnmetrāžas versija pie mums nonāk tikai tagad, pats par sevi nav nekas neparasts – vai maz (komiksu) pasaulē supervaroņu bez filmām, un “Marvel Studios” skaidrojums, ka iepriekš varonis “nebija ekranizējams” tehnisku iemeslu dēļ, neiztur nekādu kritiku, bet daudz ko paskaidro galaproduktā. Sapratuši, ka skatītāji zem “Marvel” karoga ir gatavi pieņemt pat runājošu jenotu un skudras izmēra supervaroni, filmas veidotāji ir pārsātinājuši to ar iepriekš šāda līmeņa lielbudžeta grāvējos vēl neredzētiem trippy specefektiem – “Inception” satiek Giljermo del Toro un Aleksu Projasu (Alex Proyas), kas krietni sakratīti un samaisīti ar LSD (jokot par psihotropajām vielām šajā gadījumā drīkst, un tas pat būs vietā). Pats galvenais, ka tas viss netraucē filmai būt… tipiskākajai supervaroņa izcelsmes filmai!

Mums visiem par laimi, “Marvel” veic pareizas kustības arī šajā departamentā un sviež naudu ne tikai pret ekrānu, bet arī pret patiešām talantīgiem aktieriem – jau ierastos divdimensiju varoņus-tipāžus izglābj Tilda Svintone, Reičela Makadamsa un Čuvitels Edžiofors, bet visvairāk jau Benedikts Kamberbačs, kurš pat šāda tipa projektā nespēj noslēpt savu aktiera izcilību, un, godīgi sakot, nu jau ir grūti iedomāties Stīvena Streindža lomā kādu citu.

Šī pieeja strādā, pat lāpot “Marvel” filmu Ahileja papēdi, galveno ļaundari – kamēr Madsa Mikelsena atveidotais Kā-viņu-sauc sižetiski ir tikpat “dziļš” un “interesants” kā “Thor: The Dark World” un “Galaktikas sargu” pārmeikapotie ļaundari, tas tomēr ir un paliek Madss Mikelsens, un tas dārgi maksā (tiešā un pārnestā nozīmē). Visbeidzot zināms twist sagaidīja arī neiztrūkstošo (jā) trešā akta pilsētas destrukciju – tāpat kā viss cits, arī tā šajā filmā ir meistarīgi apspēlēta, bet tas nenozīmē, ka tās nav.

Saprotot un samierinoties ar to, ka būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas ne 14., ne 44. filmā, atliek vien mierīgu sirdi izbaudīt uz ekrāna redzamo vizuālo vājprātu, apbrīnot autoru spēju to iznest līdz kino ekrāniem (šī, starp citu, ir “Disney” filma) un patiesi gaidīt Streindža neizbēgamo saspēli ar Toniju Stārku, darbošanos “Atriebējos”, bet visvairāk viņa solopiedzīvojumu turpinājumus. Vai nav zili brīnumi?

“Doktors Streindžs” kinoteātros jau no 4. novembra, bet īpašajā #kinoblogeri seansā – jau 3. novembrī!