Lai gan dzīvē ir gadījušās situācijas, kurās Kino Kulta dalībniekiem ir gadījies skaļi nokliegties, ka esam taču kino, nevis seriālu kults, patiesībā jau arī seriāliem tiek ļoti liela daļa mūsu uzmanības, jo kā nekā joprojām dzīvojam īstā seriālu zelta laikmetā – kvalitatīvu, aizraujošu un pārsteidzošu stāstu ir tik daudz, ka visam nemaz nevar paspēt izsekot līdzi. Tāpēc nospriedām, ka ir pēdējais laiks, gada nogalē atskatoties uz redzēto, pievērsties arī mazāka izmēra ekrānos piedzīvotajam.

Tā kā seriālu piedāvājums ir ārkārtīgi plašs un šajā ziņā katram gaume ir ļoti individuāla, šoreiz neveidosim kopīgu topu, tā vietā katrs pastāstīs par saviem favorītiem no šogad redzētā – seriāliem, miniseriāliem, TV vai straumēšanas platformās redzētiem darbiem utt.

Ķeramies klāt šī gada labākajiem no labākajiem seriāliem!

Alvis Gļeba

1. “Too Old to Die Young” – Nikolasa Vindinga Refna ilgi gaidītā (vismaz man personīgi) debija televīzijā ir zināma un tiek pelta sava ārkārtīgi lēnā ritma un stāsta gājuma dēļ. Tomēr, šajā lēnumā noturoties, atklājas nebeidzami mākslinieciskās izpausmes plašumi, kas 13 stundu garumā veļas pāri TV un kino standartiem, padarot šo par aizraujošāko un neparastāko seriālu skatīšanās pieredzi kopš “Twin Peaks” atgriešanās.
2. “Watchmen” – ar cieņu pret sarežģīto komiksu un tā vēsturi Deimons Lindelofs kopā ar lielisku aktieru un producentu komandu ir radījis prātu mežģījošu, bet līdz galam izcili nostrādātu stāstu, kurš turpina pārsteigt un kļūt arvien labāks un iespaidīgāks ar katru nākamo sēriju. 
3. “Killing Eve” – iespējams, stilīgākais, aizraujošākais, pārsteidzošākais un oriģinālākais TV seriāls par spiedzes un pasūtījuma slepkavas savstarpējo cīņu otrajā sezonā bija vēl stilīgāks, aizraujošāks, pārsteidzošāks un oriģinālāks nekā iepriekš.

Augusts Barkovskis

1. “Chernobyl” – spilgts piemērs, kā vizuāli izstāstīt kaulus stindzinošu stāstu par kroplu sistēmu un vienkārši klaju bezatbildību ar visu no tā izrietošajām sekām. 
2. “Silicon Valley” – tie, kas nemaz nav sākuši skatīties “Silicon Valley” vai beidza tad, kad T. Dž. Millers aizgāja, ziniet, ka pēdējā sezona ir spilgts piemērs tam, kā noslēgt seriālu, apmetot visu ar kājām gaisā, bet joprojām stāstu izstāstot niansēti un nevainojami.
3. “Mr. Robot” – tiem, kurus “Bohemian Rhapsody” iepazīstināja ar Rami Maleku, “Mr. Robot” sniedz lielisku iespēju noskatīties, kādus uguņus viņš spēj nodot laba režisora vadībā ar spēcīgu stāstu pamatā.

Justīne Ulvinde

1. “Mr Robot” – noslēguma sezona piedāvā patiesi negaidītu stāsta pavērsienu. Iepriekšējās sezonās notiekošais atgādina reālo pasauli un mums apkārt notiekošo kā spoguli, kurā labāk saredzēt to, cik nepilnīga un korumpēta ir sabiedrība, kurā dzīvojam. Šo sezonu veidojot, stāsta autors atļāvies brīžiem teatrāli sirreālas atkāpes no iepriekšējās tematikas. Tā kā stāsta protagonists tiešā veidā sarunājas ar skatītāju (ko tik bieži nenākas piedzīvot, skatoties seriālu/kinofilmu), sēriju noslēgumā pārņem nedaudz melanholiski skumja sajūta – it kā zaudējot tuvu draugu, kurš uzticējies mums pietiekami, lai atklātu daļu savas pasaules. 
2.  “Peaky Blinders” –seriāla piektā sezona šajā sarakstā iekļūst tīri tāpēc, ka neapnīk stāsta stilistiskais noformējums un izcilu aktieru dalība tā veidošanā. Iekļuvis manā personīgajā topā jau sen un tur paliek arī šogad, jo neliek vilties, kaut gan aizritējusi jau piektā sēriju sezona (parasti seriālu veidotāji ap šo laiku izsmeļ savas radošās rezerves, kas atspoguļojas kvalitātē, bet “Peaky Blinders” nav šis gadījums). Seriāls ar, atļaušos apgalvot, izcili veidotiem dialogiem, tēlu saspēli, skaņu celiņa izvēli.

Līva Spandega

1. “Dickinson” – šogad debitējušās straumēšanas platformas “Apple TV+” kroņa dārgakmens ir dumpinieciska gara caurvītais, ar neparastu enerģiju pulsējošais biogrāfiskais stāsts par dzejnieci Emīliju Dikinsoni jaunībā – bet te pēc naftalīna nekas neodīs, seriāls ir ar ļoti modernu piesitienu (skaņu celiņu, valodu). 10 pusstundu garās sērijas pavisam viegli “apēdas” vienā rāvienā.
2. “Mindhunter” – Deivida Finčera kūrētā seriāla otrā sezona pamanījās būt vēl labāka par jau visnotaļ fantastisko pirmo sezonu, tā ka ilgais gaidīšanas laiks sevi ir attaisnojis. Džonatans Grofs šoreiz nedaudz pakāpjas maliņā, vairāk ļaujot spīdēt Holta Makalanija Bilam Tenčam, stils joprojām ieturēts nevainojami, šermuļi no sarunām skrien pār kauliem vēl ilgi pēc tam.
3. “Russian Doll” – vēl viens seriāls, ko pavisam viegli nobindžot vienā paņēmienā, jo tas sevī ievelk nekavējoties un neatlaiž vaļā līdz pašām beigām. Visiem labi zināmajai premisei, kas paņemta no “Groundhog Day”, šeit ir piešķirta jauna elpa, stils, asprātība un Natašas Lionas neaizmirstamā balss. Un pamēģiniet pēc tam tikt vaļā no Harija Nilsona “Gotta Get Up” dziesmas skanēšanas galvā.

Godpilns pieminējums – “GLOW” 3. sezona ir *chef’s kiss*, gluži kā pirmās divas.

Namejs Ercums

1. “Undone” – dramēdija par bērnudārzā audzinātāju, kuras dzīve sāk mainīties, kad viņa saprot, ka spēj manipulēt ar realitāti. Seriāls ir veidots, izmantojot rotoskopēšanu, tāpēc gandrīz katra aina atgādina mazu mākslas darbu. Arī jāpiemin, ka viens no seriāls autoriem ir “BoJack Horseman” veidotājs – tā ka tam nepietrūkst spēcīgu un saistošu sižeta līniju.
   
2.  “Watchmen” – turpinājums komiksu grāmatu sērijai ar savu stāstu, kas ļoti labi papildina iedvesmas avotu un tajā pašā laikā piedāvā arī savu interpretāciju notikumiem, kas līdz galam netika apskatīti sākotnējā stāstā.
   
3. “What We Do in the Shadows” – līdzīgi kā filma ar tādu pašu nosaukumu, seriāls arī seko četru vampīru gaitām ASV. Lai gan tēli ir mainīti, tie tomēr saglabā to pašu šarmu un savdabīgumu, kas padarīja oriģinālo vampīru grupiņu tik patīkamu pateicoties tam, ka sākotnējie veidotāji arī ir iesaistīti. Ar nepacietību gaidu seriāla nākamo sezonu.

Natalja Jacenko

1. “Chernobyl” – viennozīmīgi spožākais darbs – baiss, šausminošs, līdz niansēm pārdomāts stasts, kuram notici no pirmās sekundes. Skaņu celiņš palien zem ādas.
2. “Love, Death & Robots” – ideāla animācija pieaugušajiem, estētiski baudāma visos sēriju dažādajos žanros.
3. “The Boys” – supervaroņi beidzot parāda savu korumpēto seju šajā melnajā komēdijas seriālā.

Reinis Važa

1. “Chernobyl” – līdz pēdējam sīkumam autentisks, skaudrs, līdz mielēm traģisks stāsts par sabiedrības slāņiem, varu, laikmeta iezīmēm, kailo varas korumpētību, kuru neviens neslēpj, nolemtību, kuru visi ir pieņēmuši. Seriāls parāda skaudros dzīves likteņus un neveido ilūzijas. Tas ir izcils piemērs un apliecinājums tam, cik fantastiski ir tas, ka esam dzīvi un dzīvojam brīvā valstī.
2. “When They See Us” – ļoti emocionāls, skaists, lieliski noslīpēts traģisks stāsts. Režisores Eivas Duvernejas darbs ir smalks un precīzs, aktieru darbi tik izjusti un patiesi, ka, stāstam ritot uz priekšu, jūti katru emocionālo sitienu un netaisnību, ar ko sastopas seriāla varoņi. Lielisks, elektrizējošs darbs.

Sergejs Musatovs

1. “Fleabag” – “Fleabag” ir Fībija Volere-Bridža. Viņa pati izveidoja, uzrakstīja scenāriju un nospēlēja titullomu savā dramēdijā. Viņai sanāca ekonomisks (tikai sešas sērijas katrā no divām sezonām) un precīzs scenārijs, kas ir pilns ar asprātīgiem citātiem (tie piegādā komēdiju) un refleksiju par zaudējumu, vainas sajūtu, vientulību un mīlestību (tie piegādā drāmu). 
2. “Succession” (otrā sezona) – kas sanāks, ja savieno “Game of Thrones” un “Arrested Development”? “Succession” — mīļākās politiskās mahinācijas un mindgames no pūķu seriāla + satīra Blūtu ģimenes gaumē. 
3. “Mindhunter” (otrā sezona) – it‘s getting ridiculous — kopš pēdējās Deivida Finčera filmas jau pagājuši pieci gadi! Labi vismaz, ka mēs varam dabūt savu Fincher-fix ar “Mindhunter”, kas turpina ar otro sezonu tikpat lieliski, kā iesāka.
4. “It’s Bruno!” – seriāls, ko nobindžot vienas dienas laikā. Tas jūsmo un izbauda, cik ļoti zemas likmes (“low stakes”) ir katram dramatiskajam konfliktam. Bet katrs konflikts ir atrisināts ar visnopietnāko sejas izteiksmi. Absurdi smieklīgs.
5. “BoJack Horseman” – kas to būtu domājis, ka viens no labākajiem seriāliem par depresiju nāks no zīmēta humanoīda zirga?

Sergejs Timoņins

1. “Game of Thrones” – lai gan šī seriāla līkne ļoti atgādina manas (un ne tikai manas) pirmās attiecības, kur viss ilgu laiku ir ļoti labi un tad īsā laikā saiet pilnīgā sūdā (un promejot vēl riktīgi iediršot dvēselē), šis tāpat ir desmitgadi definējošais seriāls. Punkts.
2. “The Boys” – absolūti cinisks, antisociāls, vienkārši NEGANTS seriāls šo vārdu labākajās un reizē sliktākajās nozīmēs. 
3.  “Watchmen” – reizē izcils (!) seriāls un arī absolūta anomālija, kā savulaik filma “Inception” – nav skaidrs, kā un kādēļ tas strādā un ko no tā mācīties vai ko ar to darīt tālāk.

Zane Timoņina

1. “Fleabag” – spraigs, asprātīgs un traģikomisks seriāls, kura fantastikā dramaturģija un seriāla veidotājas / scenārija autores / galvenās aktrises Fībijas Voleres-Bridžas hipnotizējošā enerģija liek visas 12 sērijas noskatīties vienā elpas vilcienā.
2. “Modern Love” – mazliet skumju, mazliet saldsērības, bet arī krietna deva sirsnības šajā “Amazon” antoloģijā par mīlestības šķautnēm un cilvēcisko attiecību mezgliem, kas savu avotu atrod tāda paša nosaukuma “The New York Times” slejā un tur publicitētajās esejās. Tāds arī šī seriāla tonis – apcerīgs, melanholisks, pa atmiņām vijīgi plūstošs. Personīgās esejas atdzīvinātas astoņās sērijās, ko pa vienai nesteidzīgi skatīt.
3. “Chernobyl” – maz ir tādu, kurus atstāstījumu, joku vai maniakālas vēstures avotu pārlasīšanas veidā nebūtu skārusi šī seriāla globālā popularitāte. Emocijas raisošs un diskusijas uzkurinošs, seriāls “Černobiļa” pelnīti atrod sev vietu gada seriālu sarakstu augšgalā.

P.S. Visi rakstā minētie seriāli pieejami straumēšanai Latvijā, tostarp HBO veidotie “Watchmen”, “Chernobyl”, “Silicon Valley”, “Succession” un “Game of Thrones” atrodami Latvijas Mobilā Telefona viedtelevīzijā!