Ar Vudiju Alenu man ir kā ar Paulu Koelju – šo to esmu redzējusi/lasījusi, bet visu daiļradi nepārzinu tik smalki, lai varētu teikt, ka tas, lūk, ir tipisks Alens vai Koelju. Līdz ar to Vudijs man vēl nav apnicis un esmu ar mieru to skatīties bez sevišķiem aizspriedumiem, lai gan viņa filmas man ir iekritušas gan “jee”, gan “vee” kategorijā.